Siltāks, bet slapjāks
Kā atklāj Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītājs meteorologs Andris Vīksna, pirmo reizi veikta tik apjomīga un detalizēta klimatisko apstākļu vēsturisko datu analīze Latvijas teritorijā, iekļaujot datus no visām pieejamajām LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijām par pēdējiem 50 gadiem, tas ir, no 1961. līdz 2010. gadam. Kā arī sadarbībā ar Somijas Meteoroloģijas institūtu pirmo reizi ir aprēķinātas augstas detalizācijas nākotnes klimata pārmaiņu prognozes Latvijai līdz 2100. gadam atbilstoši mērenu un augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem. Tā tika novērtētas līdzšinējās klimata pārmaiņas, analizējot gaisa temperatūru, atmosfēras nokrišņus, vēja ātrumu un virzienus, un prognozēti iespējamie nākotnes klimata scenāriji Latvijā līdz pat šī gadsimta beigām.
Latvijā pēdējo piecdesmit gadu laikā, līdzīgi kā citviet pasaulē, novērota vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, un līdz XXI gadsimta beigām ir prognozēta turpmāka klimata pasiltināšanās. "Atbilstoši nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā līdz 2100. gadam palielināsies par vidēji 3,5– 5,5o C. Viskrasāk paaugstināsies gada minimālās gaisa temperatūras vērtības – par vidēji 9,3–13,5o C, vietām pat par 16o C. Prognozēts, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē veģetācijas perioda ilgums gadsimta beigās būs palielinājies par aptuveni vienu diviem mēnešiem," skaidro meteorologs Andris Vīksna.
Visbūtiskākās izmaiņas gaidāmas ziemas sezonā: sala dienu skaitā un dienu bez atkušņu skaitā. Piemēram, dienu bez atkušņa skaits atbilstoši nākotnes klimata scenārijiem gadsimta beigās būs vidēji 15–30 dienas gadā, dažviet pat mazāk par 10 dienām gadā. Turpretī paaugstinoties gaisa temperatūrai, palielināsies arī ekstremāli karstus laika apstākļus raksturojoši klimatiskie indeksi, piemēram, vasaras dienu skaits līdz 2100. gadam Latvijā palielināsies par vidēji 31–53 dienām gadā.
Tāpat turpināsies līdz šim novērotās atmosfēras nokrišņu daudzuma pieauguma tendences: līdz 2100. gadam Latvijā nokrišņu daudzums pieaugs par 13–16 procentiem, kas atbilst aptuveni 80–100 mm. Atmosfēras nokrišņu daudzuma pieaugumu lielākoties ietekmē tas, ka pieaug nokrišņu intensitāte un biežāk novērojami stipri nokrišņi. Prognozes liecina, ka stipru nokrišņu gadījumu skaits līdz gadsimta beigām, salīdzinot ar līdzšinējo situāciju, varētu pieaugt pat vidēji par trešdaļu. Savukārt vējš nākotnē turpinās kļūt rāmāks: pēdējās desmitgadēs nedaudz samazinoties vēja ātrumam Latvijā, pieaudzis bezvēja, bet samazinājies vētraino dienu skaits.
Jutīs visi
"Klimata pārmaiņu scenāriji ir būtiski visiem, jo klimata pārmaiņas ietekmē ikvienu," ir pārliecināta veiktā pētījuma pasūtītājas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) – pārstāve Laura Jansone, uzsverot, ka veiktā izpēte ir noderīgs resurss pašvaldībām, īpaši piekrastes pašvaldībām, lai veiksmīgi plānotu un mērķtiecīgi veiktu investīcijas aktivitātēs, kas attiecas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, piemēram, pilsētplānojumu, infrastruktūru u. c. Scenāriji palīdz pielāgot darbu un uzlabot brīdināšanas sistēmas tām institūcijām, kas iesaistītas civilās drošības nodrošināšanā.
Vienlaikus ar klimata scenārijiem ieteicams iepazīties kā lauksaimniekiem, tā enerģētikas jomas uzņēmējiem, būvniekiem, arī tūrisma jomā strādājošajiem un apdrošinātājiem.
"Pirmkārt, ieteikums ir nebūvēt ēkas applūstošās teritorijās un krasta erozijai pakļautās vietās. Jāņem vērā, ka applūšanas un erozijas iespējamība tajās ik gadu palielinās. Otrkārt, ieteicams būt gataviem karstuma viļņiem un to laikā atcerēties par pietiekami liela ūdens daudzuma uzņemšanu, palikšanu iekštelpās vai patveršanos ēnā, atbilstoša apģērba valkāšanu. Treškārt, cilvēki ir aicināti izbaudīt Latvijas gadalaikus, īpaši ziemu, katru reizi, kad tas ir iespējams," praktiskos padomos dalās Jansone.
Klimata pārmaiņas neizbēgami ietekmē arī augu valsti. Izteiktākais ieguvums no klimata pārmaiņām varētu būt veģetācijas sezonas pagarināšanās, tomēr arī tam ir savi negatīvie aspekti, jo Latvijas daba pieradusi pie noteikta laika apstākļu režīma, tajā skaitā ziemas. "Mainoties klimatam, ierastie augi Latvijā jutīsies savādāk un var arī tikt pakāpeniski nomainīti ar citiem. Turklāt parādīsies arī jauni kaitēkļi, ar kuriem mūsu daba nebūs pieradusi tikt galā," skaidro Jansone. Ņemot vērā veģetācijas sezonas pagarināšanos un apstākļu maiņu, var izmēģināt arī ko eksotiskāku, taču jāatceras, ka Latvijas klimats pārmaiņu ietekmē nekļūs vienlaidus siltāks un augu izsalšanas riski tomēr saglabāsies.
Vēl viena joma, kur tomēr sagaidāms ieguvums, ir apkures dienu skaita un intensitātes samazinājums. Tas nozīmē mazākus rēķinus par siltumu. Taču, iespējams, šis ietaupījums tomēr būs jāiegulda citā lietā – karstāko vasaru dēļ būs aizvien grūtāk iztikt bez gaisa kondicionieriem, un tas savukārt nozīmēs papildu izmaksas.
TrollisJT
jou
Teofils Paganels