Iedvesmojas no kaimiņiem
"Projekta ideju aizguvām no Igaunijas Dabas fonda, kaimiņos šāda veida talkas tiek rīkotas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Šogad Igaunijā sezonā no aprīļa līdz oktobrim notiks jau ap 70 talkām, kas parasti ir vismaz divu dienu garumā. Ceram, ka arī Latvijā veidosies izpratne par talkām ne tikai kā par aprīļa Lielo talku, kad tiek vākti atkritumi, bet arī saistībā ar dabas atjaunošanas darbiem, kas nekādi nav saistīti ar atkritumu vākšanu," saka Kristīne Skrīvele, Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja un talku organizatore. Ar līdzīgu iniciatīvu Dabas aizsardzības pārvalde jau vairākus gadus rīko siena vākšanas talkas; Dabas brīvdienu projekta ideja ir radīt Latvijā jaunu kustību, kurā cilvēki varētu pavadīt jēgpilnu laiku, atpūšoties, iegūstot jaunas zināšanas par dabu – kāpēc tai ir jāpalīdz un tā ir jāaizsargā –, satiekot līdzīgi domājošos un redzot sava darba augļus.
Vispirms ķeras pie steidzamākajiem darbiem
Vietas, kuras paredzēts sakopt, izvēlētas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas pārrauga īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Katrā teritorijā ir speciālisti, kas gada sākumā ir izveidojuši sarakstu ar steidzamākajiem un nepieciešamākajiem darbiem. Balstoties uz šo informāciju, noteiktas talkas norises vietas.
Pirmajā talkā pie Ežezera viena daļa talcinieku devās uz Lāča salu Ežezerā un otra – uz tuvumā esošajiem Andrupenes mežiem. Ežezers atrodas Dagdas novadā, iekļauts Rāznas Nacionālajā parkā un ir salām bagātākais ezers Latvijā un pat visā Baltijā. Talcinieki Ežezera Lāča salā sagrāba nopļauto zāli, lai uzlabotu pļavu biotopu. Dabas aizsardzības pārvaldes vietējais inspektors zina teikt, ka vēl septiņdesmitajos gados uz salas ir bijuši iedzīvotāji. Kopš uz salas vairs nedzīvo cilvēki, kuri turēja lopus, pļavā ir savairojies daudz nezāļu, kas nomāc aizsargājamos augus.
"Otra grupa Andrupenes mežā novāca sūnu un nobiru slāni, lai atsegtu minerālaugsni un veidotu labvēlīgus apstākļus jaunu sugu ienākšanai. Tas rada arī labvēlīgus apstākļus tur jau atrodamo dažādu lakstaugu, piemēram, meža silpurenes un Ruiša pūķgalves, augšanai," stāsta Kristīne Skrīvele.
Ežezera sala ir piemērs, ka pļavas Latvijā izzūd un to kopšana ir svarīga. "Aizvien mazāk ir lauku māju, kurās audzē vienu vai divas govis. Pļavas tiek pamestas un aizaug ar krūmiem. Tajā pašā laikā lauksaimniecība kļūst intensīvāka – aizvien lielāks lopu skaits tiek audzēts aizvien mazākās platībās, un šajos gadījumos zālāji tiek sēti un mēsloti. Tā ekonomiskās attīstības dēļ tiek iznīcināts gadsimtiem ilgi uzturēts biotops – neielabotās pļavas," saka speciāliste. '"Neielabotas pļavas aizņem tikai vienu procentu no Latvijas teritorijas, un tajās sastopama vismaz puse no Latvijā aizsargājamām augu sugām. Jau tā niecīgā pļavu platība pēdējos gados strauji samazinās, jo šīs pļavas pēkšņi izrādījušās nevienam nevajadzīgas. Tāpēc pļavas ir viens no apdraudētākajiem biotopiem Latvijā. Pēc vēsturiskiem avotiem zināms, ka senāk, kad Latvijas teritorijā cilvēku vēl nebija vai bija pavisam maz, nelielas pļavas uzturēja lielie zālēdāji – aļņi un sumbri. Tagad mežos aug galvenokārt skuju koki, zem kuriem zāle gandrīz nemaz neaug, lielo zālēdāju kļuvis pavisam maz, un to skaits tiek stingri regulēts. Iznāk, ka pļavu sugas pie mums ir ienākušas dabiski, bet to saglabāšana tagad ir gandrīz tikai cilvēka ziņā," skaidro Skrīvele.
Palīdzēs retai sugai izdzīvot
Organizētāji ir apmierināti ar pirmās talkas norisi – piedalījušies gan vietējie iedzīvotāji, gan tādi, kas mērojuši tālāku ceļu. Talkās tiek sakoptas publiski pieejamas vietas dabā, kuras pēc kāda laika var apmeklēt un paskatīties, ka paša ieguldītais laiks un enerģija ir palīdzējusi saglabāt dabas vērtības.
Nākamā talka notiks Kurzemes piekrastē, Ovīšos, un interesenti ir aicināti parūpēties par unikālu sugu izdzīvošanu šajā dabas liegumā. Ventspils novadā atrodas Lukņezers, kur sastopamas dzeltenās akmeņlauzītes. Ezers atrodas starpkāpu ieplakā, un dzeltenā akmeņlauzīte sastopama pārejas purvu atklātākajās vietās. "Ņemot vērā, ka suga nespēj konkurēt ar niedrēm un krūmiem, daudzgadīgo lakstaugu un krūmu seguma palielināšanās varētu atstāt negatīvu ietekmi uz dzeltenās akmeņlauzītes populāciju. Šī ir lielākā dzeltenās akmeņlauzītes atradne dabas lieguma teritorijā, suga sastopama gandrīz visā purva platībā," saka Raits Čakstiņš, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks.