Latvijā Zilā Karoga programmu koordinē Vides izglītības fonds. Šogad starptautiskajam Zilā Karoga sertifikātam aprit jau 30 gadi.
“Vērtējot šīgada rezultātus, protams, priecē tas, ka Zilā Karoga ģeogrāfija Latvijā turpina paplašināties, Latvijai kļūstot par stabilu līderi Baltijas valstīs. Kandidātu un sertifikācijas prasību izturējušo pretendentu skaita pieaugums liecina, ka pašvaldības un apsaimniekotāji arvien vairāk domā par tādu saimniekošanu piekrastē, kas saskaņo tūrisma un vides aizsardzības intereses,” atzīst Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme, “Vienlaicīgi jāņem vērā tas, ka Zilā Karoga iegūšana ir tikai viens no atskaites punktiem gan mūsu, gan pašvaldību darbā. Sākoties sezonai, ir atbildīgi jāiegulda liels darbs, lai nodrošinātu visu sertifikācijas kritēriju izpildi pludmalē un pašvaldībā, nodrošinot, lai Zilais Karogs plīvotu mastā visu sezonu.”
Zilā Karoga kritēriji ir lielisks metodoloģisks rīks, kas palīdz apsaimniekot piekrasti tā, lai samērīgi tiktu ievērotas gan tūrisma, gan vides aizsardzības intereses. Kritērijos ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tā garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas. Pagājušajā sezonā 47 valstīs plīvoja 4266 Zilie Karogi, no tiem Latvijā – deviņpadsmit.
“Ņemot vērā pagājušā gada programmas kvalitātes kontroles pieredzi, kas līdz pat starptautiskās žūrijas lēmuma saņemšanai uzturēja intrigu par to, cik īsti sertifikācijas pieteikumi no Latvijas pieteicējiem tiks atzīti par atbilstošiem, ir skaidrs, ka arī Latvijā ir daudz darāms, lai mēs arī nākotnē noturētu programmas augsto kvalitātes latiņu,” uzsver Jānis Ulme, “Mēs ceram, ka nākamajos četros gados piekrastes pašvaldības pievērsīs aizvien lielāku uzmanība vides jautājumiem. Tad mēs redzēsim daudz vairāk Zilos Karogus plīvojam Latvijas pludmalēs un jahtu ostās.”
Lai nodrošinātu neatkarīgu un pilnvērtīgu pieteikumu izvērtēšanu, Zilā Karoga pieteikumi tiek vērtēti divos līmeņos - nacionālajā un starptautiskajā.
Šogad starptautiskā Zilā Karoga žūrija ir atbalstījusi šādus pretendentus no Latvijas:
- Daugavpils pilsētas peldvieta Stropu Vilnis
- Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta
- Engures novada kempinga Abragciems peldvieta
- Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta
- Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru peldvieta
- Jūrmalas pilsētas Bulduru peldvieta
- Jūrmalas pilsētas Dubultu peldvieta
- Jūrmalas pilsētas Dzintaru peldvieta
- Jūrmalas pilsētas Majoru peldvieta
- Jūrmalas pilsētas Mellužu peldvieta
- Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta
- Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta
- Liepājas pilsētas Peldvieta pie Stadiona
- Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta
- Limbažu novada Lielezera peldvieta
- Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta
- Ventspils pilsētas pludmale
- Saulkrastu novada peldvieta “Centrs”
- Jahtu osta Liepāja Marina
- Jahtu osta Pāvilosta Marina
- Jahtu osta Jūrmalas osta
Par Zilā Karoga programmas īstenošanu Latvijā ir atbildīgs Vides izglītības fonds (VIF), pasaules vadošās vides izglītības un neatkarīgās tūrisma ekosertifikācijas organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) pārstāvis, ka Latvijā nodrošina visu starptautisko FEE programmu - Zilais Karogs, Zaļā Atslēga, Ekoskolas, Jaunie vides reportieri, Izzini mežu - īstenošanu vai pārraudzību.