Nosaukti Dienas gada balvas kultūrā 2012 laureāti

DGBK žūrijā šogad strādāja: kinokritiķe un pielikuma KDi galvenā redaktore Dita Rietuma, muzikoloģe Inese Lūsiņa, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, kultūras žurnāliste un redaktore Undīne Adamaite, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, rakstnieks Osvalds Zebris.

Dienas gada balva kultūrā iedibināta 2001. gadā. Balvas - Zelta kartupeļa - autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Dienas gada balvu kultūrā atbalsta Rietumu bankas labdarības fonds, Lawin zvērinātu advokātu birojs, SIA Zaržecka privātprakse.

Ieskats laureātu apbalvošanas ceremonijā šeit. 

Dienas gada balvas kultūrā  2012 laureāti:

Režisore Indra Roga. Izrāde Zojkina kvartira. Valmieras Drāmas teātris.
Mihaila Bulgakova leģendārās lugas (1925) uzvedums Valmierā ir perfekts sovetiskās dekadences paraugs – kafēšantāna un mēmā kino melodrāmas stila imitācijas, uz skatuves iedzīvinātais bezlaiks, starplaiks, sastindzinātais laiks, cinisms un lirika, čeka un mafija, māksla un maucība – šāds biedējoši pievilcīgs teatrālais sātanisms, ko ar azartu nospēlē izcilu aktieru ansamblis, piekaļ uzmanību uz visai ilgā četru stundu priekšnesuma laiku. 

Inga Žolude. Sarkanie bērni. Izdevniecība Dienas grāmata.
Viņpus kategorijām «dziļā»/«augstā» literatūra, jo Sarkano bērnu gadījumā mums ir darīšana ar ekspresīvu izaicinājumu cilvēcīgumam, cilvēka pamatu pamatiem. Un šajā pārbaudījumā ir daudz kritušo, un daži, kas spītīgi kuļas sprīdi virs ūdens. Trāpīgā valoda un dialogu iepludināšana tekstā rada papildu fonu, ēnojumu. Spoži. 

Mārtiņš Viļums. Kamersimfonija Tvyjōraan. Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē.
Skaņdarbs kā suverēna, abstrakta muzikālā parādība – fascinējošs skaņu process, kurā caur mikrosonoriku ielīst pilnīgi cits laika plūdums. Svaigums – tik reta sajūta mūsdienu mūzikā. 

Paulis Liepa. Klusā daba. Mūkusalas mākslas salons.
Virtuozi izmantojot šķietami vienkāršu autora tehniku, mākslinieks necilām ikdienas reālijām, zīmēm un struktūrām piešķir pārsteidzoši izmeklētu un daudzveidīgu grafisko un koloristisko harmoniju. 

Dāvis Sīmanis. Dokumentālā filma Pēdējā tempļa hronikas. Studija EgoMedia.
Dokumentālā filma, kas šķietami žurnālistiskai izmeklēšanai labvēlīgu tēmu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības spazmatisko procesu  – padara par simboliem un tēlainības piepildītu ideju drāmu. Netradicionāls un drosmīgs veids, kas ļauj aktuālas parādības skatīt plašākā jēdzieniskajā kontekstā – bez ikdienišķā un zemiskā kņadas. Izcils operatora Andreja Rudzāta darbs. 

Arnolds Klotiņš. Mūzika okupācijā. Izdevniecība LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Fundamentāls un aizraujoši uzrakstīts pētījums ar plašu kontekstu un pārsteidzošiem, jauniem faktiem par ievērojamajām Latvijas mūzikas personībām un viņu rīcību sarežģītā vēsturiskajā laikā.

Par Veceni: Daniils Harmss – padomju režīma vajātais groteska absurda stāstu virtuozs, kurš, nīzdams bērnus, rakstīja bērnu grāmatas, lai būtu ko ēst, – domājams, būtu priecīgs, redzot, ka pēc 80 gadiem viņa intonācija – eksistenciālas tumsas, melna humora un fizioloģisku kuriozu mikslis – tik dabiski pārceļojusi uz Nacionālo teātri, skatītājam aizejot ar pakrūtē kņudošu sajūtu – savu veceni nedzird...

Jānis Streičs. 1991. Tas garais cilvēkbērna gads. Izdevniecība Dienas grāmata.
«Zini, visas Tavas vēstules ir kā krāšņi stāsti un esejas, kur Jāņa Streiča dinamiskais intelekts apskaujas ar dzīvi, cilvēku un pasauli redzīgajām jūtām,» 1991. gadā vēstulē Jānim Streičam raksta Jānis Klīdzējs. Sirsnīga, aizkustinošu emociju pilna literatūra – Jāņa Streiča dienasgrāmata, tapusi Latvijai un kinorežisoram tik nozīmīgā laikā, kļūst arī par lasītāja dienasgrāmatu.

Dainis Pundurs. Medus mānija. Galerija Daugava.
Izsmalcināti iedarbīgs lakonisku apjomu plastikas un ornamentālu virsmu savienojums, kura tehnoloģiski virtuozā keramiskās akmens masas apstrāde ļāvusi māksliniekam saistīt augstvērtīgu abstraktu formu estētiku ar brīvās dabas mikrostruktūrām. Smalki režģotās akmens masas skulptūras uzdod rosinošus jautājumus par dekora vietu laikmetīgās mākslas kontekstā un keramikas iespējām veidot nekonkrētus, bet suģestējošus tēlus.

Diriģents Andris Poga un pianists Reinis Zariņš. Kamerorķestra Kremerata Baltica festivāla noslēguma koncerts Lielajā ģildē.
Kamerorķestra Kremerata Baltica festivāla noslēguma koncerts Lielajā ģildē. Satriecoša, konceptuāla Alfrēda Šnitkes klavierkoncerta interpretācija: Reiņa Zariņa tīši robustais skarbums pret simfoniski sulīgo stīgu orķestra skaņu. Jēgpilns polistilistikas traktējums. Dziļš un niansēts Mečislava Veinberga 2. simfonietas lasījums.

Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns. Izstāde Pacieties. Izstāžu zāle Arsenāls.
Vērienīga, emocionāli pamatota objektu un instalāciju kompozīcija, kurā atklājas gan kritiski rotaļīga un nostalģiska tradicionālo reliģisko apsolījumu un procedūru apcere, gan iespaidīga kosmiskās metafizikas simbolika.