Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ziemeļu suņiem vasarā karsti

Pēc postošajiem plūdiem pavasaris pienācis arī Ogrē. Uzņēmējai un projekta Dienas starts dalībniecei Ivetai Preisai-Imakai pavasaris nozīmē ienesīgās ziemas sezonas beigas. Haskiju, malamutu un citu sniega suņu šķirņu entuziaste ziemā ienākumus guva, vizinot interesentus suņu vilktās kamanās. Vasarā varētu sniegt līdzīgu pakalpojumu ar suņu vilktu ratu palīdzību, tomēr ir problēma - karstums.

Ar bagātīgu vilnu apveltītie haskiji un malamuti pajūgu nedrīkst vilkt, ja gaisa temperatūra ir virs +18 grādiem, citādi viņiem draud pārkaršana un tai sekojošas veselības problēmas. Pat īss skrējiens, velkot velosipēdu, liek sunim pamatīgi elsot. Īsta risinājuma te nav, tāpēc vizināšanās iespējama vien agrās rīta stundās. Savukārt tas diez ko nepatīk potenciālajiem klientiem - ne katrs gatavs celties un doties uz Ogri sešos no rīta.

Nevar atrast zemi

Ivetai īsti nevedas sava suņu centra projekta virzība, tam nolūkotais zemes gabals ar ēkām izrādījās pārāk dārgs. «Zemes īpašnieks vēlas nomas maksu ap Ls 800 mēnesī. Es to nespēšu atpelnīt, šī cena ir neadekvāti augsta. Tiesa, arī pats zemes gabals ir paliels, varētu pat teikt, ka man tas ir krietni par lielu.»

Ogres Zilo kalnu dabas parks, kur Iveta ar saviem suņiem nodarbojas ziemā, pieder uzņēmumam Rīgas meži, un to apsaimnieko Ogres Tūrisma aģentūra. Tā ir atļāvusi ziemas sezonā uzņēmējai nospraust trases un izmantot daļu meža suņu kamanu sporta vajadzībām. Tomēr Iveta stāsta, ka suņu aprūpes centram šis mežs īsti nav piemērots: «Pat ja viņi piekristu dot man kādu gabalu nomā, man nepieciešama arī kāda ēka - kaut vai birojam. Turklāt, ja esmu plānojusi arī veikt suņu rehabilitāciju, dzīvokļa suni ziemā nedrīkst uzreiz likt āra voljerā. Viņš kādu laiku jātur vēsās telpās, lai viņam izveidojas siltā pavilna. Tāpēc nepieciešamas telpas arī sunim. Tāpat zemes gabalam vajadzīgas komunikācijas - elektrība, ūdensvads, kanalizācija. Ja man šīs lietas jāierīko pašai, tas prasa papildu naudu.»

Nauda nepieciešama arī citām lietām - pamatīgam žogam, lai suņi neaizbēg, telpu remontam, suņu baseinam utt. Tomēr naudas nav gandrīz nemaz, savukārt suņu skaits Ivetas saimniecībā aug: klāt nākuši divi jauni haskiji, no kuriem viens visu mūžu pavadījis pie ķēdes un pat iemācījies šai šķirnei visai neierastu prasmi - riet.

Dusmīgie kaimiņi

Arī biznesa plāns, kas vajadzīgs, lai sāktu meklēt finansējumu savam projektam, uzņēmējai nerakstās. «Biznesa plānam ir nepieciešams ļoti precīzs naudas plūsmas un izdevumu apraksts. Bet, kamēr neesmu atradusi piemērotu vietu savam suņu centram, es nevaru precīzi pateikt, cik naudas man aizies par īri un cik būs nepieciešams telpu pielāgošanai.»

Ivetas ikdiena nav viegla. Ziemā suņi sev iztiku nopelnīja, bet izdevumi to uzturēšanai ir prāvi - četrkājaiņi mēnesī apēd ap 100 kg suņu barības. Jābūvē arī jauni voljeri jaunajiem suņu ģimenes locekļiem. Uzņēmēja stāsta, ka tikt galā palīdz labi cilvēki: «Kaimiņš iedeva caurules jaunā voljera karkasam, kāds cits cilvēks noziedoja vīto stieples sietu.»

Tomēr ne visi kaimiņi ir priecīgi, ka tiem ielas pretējā pusē dzīvo desmit suņu. Kungs pusmūžā stāsta, ka nespējot izturēt traci, ko rada suņu rejas un gaudošana. Viņš arī vērsies pašvaldības policijā, kas atbraukusi un Ivetai jautājusi, kādēļ viņas suņi rejot. Pati uzņēmēja gan teic, ka kaimiņš ar viņu personīgi par to nekad nav runājis. «Salīdzinot ar blakus esošo dzelzceļu, mani suņi ir klusi un traci saceļ vien tad, kad kāpjam mašīnā, lai dotos uz mežu. Lai cilvēki nāk ar mani runāties, nevis raksta iesniegumus aiz muguras.»

Stratēģiska vieta

Attiecībā uz naudas ieguvi Iveta liek lielas cerības uz ES fondiem - savu līdzfinansējumu gan jau sagrabinās. Bet process nav ātrs - projekta izskatīšana var ilgt pusgadu un vairāk. Iveta uzrakstījusi iesniegumu arī Ogres novada pašvaldībai - varbūt tā var atvēlēt kādu sev piederošu zemes gabalu. «Kaut kur laukos piemērotu zemi būtu vieglāk atrast, tomēr iet prom no Ogres es nevēlos. Šī ir stratēģiski izdevīga vieta biznesam. Pie manis suņus varēs atstāt tie, kas brauc uz darbu Rīgā arī no Lielvārdes, Kokneses. Uz dziļiem laukiem neviens negribēs dzīties.»

Tomēr brīžiem uzņēmējas optimismā iezogas šaubas. «Godīgi sakot, ir brīži, kad ir sajūta, ka esmu nonākusi bezizejā. Zinu, ka no katras bezizejas ir divas izejas, bet es dažkārt nevaru tās saredzēt. Savu ideju esmu apaudzējusi ar citām idejām, lai to visu būtu finansiāli iespējams pacelt, bet kaut kas nav pareizi. Sākumā, kad runāju par saviem plāniem, visi teica - forši, dari, būs atbalstītāji. Tomēr brīžiem māc šaubas - vai nu es kaut ko daru nepareizi, vai nu ideja patiesībā ir murgs…»

Drīzumā  www.diena.lv/dienas-starts  skatieties arī video!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ko šonedēļ dara citi

Ko šonedēļ dara pārējie projekta Dienas starts dalībnieki

Reinis Balodis, SIA Daugavmalas rapsis

Gaidīšanas svētki - Vides dienests nesteidzas sniegt atzinumu par iecerētās eļļas spiestuves ietekmi uz vidi, līdz ar to būvatļaujas saņemšana kavējas. Tomēr Reinis nesēž dīkā un ir apmeklējis pārtikas uzņēmuma vadītājam nepieciešamos kursus par sanitārajām un higiēnas prasībām un par paškontroles sistēmas izveidi.

Aivars Tomiņš, SIA DoReMiDoReDo

Aivars joprojām remontē un skaņo klavieres. Uz ikdienas fona maz laika paliek to restaurācijai, bet, tā kā instrumenti noliktavā ir, ik pa brīdim uzņēmējs mēģina kādu no tiem virzīt uz priekšu. «Domāju, ka vēl ilgi strādāšu tieši šādi. Pašlaik izdevīgāk ir samaksāt citiem par konkrētu darbu izpildi kā par pakalpojumu, jo, lai pats algotu darbiniekus, tiem jānodrošina regulārs darbs, bet pagaidām tādā apjomā instrumenti netiek pieprasīti.»

Līga Auziņa, apģērbu līnija Moshmosh; facebook.com/moshmosh.lv

Līga cītīgi plāno vasaru - apzina visus notiekošos festivālus un gadatirgus, sūta pieteikumus un gatavo preci. Ņemot vērā to, ka biznesa finansējums ir neliels, naudas plūsma jāsaplāno ļoti rūpīgi, jo no tās ir atkarīga uzņēmuma nākotne.

Valters Zirdziņš, SIA Dilles un loki; www.valterarestorans.lv

Murķeļsēnes un mājās gatavots saldējums ir cienasts, kas šopavasar sagaida Valtera restorāna apmeklētājus. Restorānā šonedēļ ciemojas Hanzas vīna galerija, un trīs vakarus šeit valdīs baltie sparģeļi un baltvīns. No sava koncepta Valters neatkāpjas un turpina ticēt Latvijā audzētiem produktiem.

Andris Lazdāns, SIA VIP Color

No Polijas piegādāta polimerizācijas krāsns, un sākta tās uzstādīšana. Lēnā garā tiek uzstādītas arī pārējās iekārtas, turpinās vadu vilkšanas ārprāts un nebeidzamie metināšanas darbi.

Kristiāns Līcis, inovāciju projekts Greynut; greynut.com

Tas, ko nepieminējām pagājušās nedēļas rakstā, - Kristiāna un viņa domubiedru projektam Greynut beidzot ir radīta interneta mājaslapa. Apmeklētāji tajā var iepazīties ar uzņēmēju jaunākajiem izgudrojumiem, kā arī uzzināt, kur un kā kāroto mantu pasūtīt.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Jaunumi

Vairāk Jaunumi