Skaistā mode vienmēr ir bijusi civilizācijas atribūts un vēstures spogulis. Visi politiskās, ekonomiskās, kultūras dzīves notikumi, sociālie satricinājumi un kari atstāj savu ietekmi uz attiecīgā laikmeta modi. Viens no dramatiskākajiem periodiem 20. gadsimta cilvēces vēsturē ir Otrais pasaules karš, kas noveda pie lielām sagrāvēm, kodolieroču izraisītām kataklizmām un pārmaiņām politiskajā kartē. Tam sekoja nosacīta miera periods un baby boom, ko pavadīja pēckara ekonomikas plauksme Rietumeiropā un Amerikā.
Kara laika bēdas piespieda
sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un pāriet pie praktiskāka un savā
ziņā vīrišķīgāka apģērba. Militārais stils, kas modes dāmu garderobē
stipri ieviesās sākot ar 1939. gadu, izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu
un kostīmu polsteros. Vīriešu apģērbu elementi – uzpleči, lielas pogas
un siksnas, kā arī blīvs audums – kļuva par skarbo dzīves noteikumu
atspoguļotājiem. Jaunais siluets ar īsākiem nekā iepriekšējās
desmitgadēs svārkiem, apavi uz platformas, augstas un ļoti
ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to
pieticīgo, bet darbojošos līdzekļu arsenālu, ko sievietes pielietoja
ikdienas cīņām lielpilsētu ielās.
Modes galvaspilsētu Parīzi
bija okupējuši nacisti, daudzi modes nami tika slēgti. Izstādē eksponēti
to modes namu darinājumi, kam izdevās izdzīvot okupācijas laikā –
"Lanvin", "Nina Ricci", "Balenciaga" "Schiaparelli", kā arī nezināmu,
bet talantīgu šuvēju radītie darbi no 1940. gadu populārāko aktrišu
garderobēm.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947. gadā, Parīzē
tika atvērts jauns modes nams "Christian Dior", kas piedāvāja sievietēm
laikmetīgu un izaicinošu siluetu – "New Look". Šajā seksapīlajā tēlā
bija daudz sievišķības un grācijas. Platie un garie saules
piegriezuma kļoša svārki saskaņojās ar jostas vietai pieguļošām
korsetēm un žaketēm, kā arī nolaideniem pleciem un pievilcīgu dekoltē.
Līdzās "Christian Dior" nama augstās modes modeļiem izstādē iekļauti
izcili viņa sāncenšu un konkurentu – "Pierre Balmain", "Jacques Fath",
"Jacques Griffe", "Huber de Givenchy", "Madame Gres" un citu modes namu
piedāvājumi haute couture. Visi minētie talantīgie dizaineri palīdzēja
noformēt sievietes – zieda, rozes ar izplaukušām ziedlapiņām, kuras rotā
spīguļu un pērļu rasa, tēlu.
Jaunā pēckara mode mākslinieciski
modelēja sievietes figūru ar kuplām krūtīm, šauru jostas vietu un
pazemiem gurniem, kas savukārt ļoti patika vīriešiem un likumsakarīgi
veicināja baby boom. Lielais oriģinālu aksesuāru skaits – sākot ar
ziediem rotātām mazām cepurītēm "bibi" un saulesbrillēm "kaķa acs" līdz
no plastmasas dizainētām somiņām un kurpēm uz ļoti augstiem un tieviem
papēžiem – spēs aizraut izstādes apmeklētājus tai nesenajā viņu vai viņu
vecāku bērnības un jaunības atmosfērā. 1940.–1950. gadu modes izlases
pērles nevarēs atstāt vienaldzīgu arī jaunāko paaudzi, kas nepazīst tā
nemierīgā laikmeta kaprīzes.
Lieliskās 20. gadsimta vidus
kinozvaigžņu – Merilinas Monro (Marilyn Monroe), Līzas Teilores
(Elizabeth Taylor), Džinas Lolobridžidas (Gina Lollobrigida) un Sofijas
Lorēnas (Sophia Loren) fotogrāfijas parāda modernā un glamūrā grima un
frizūru paraugus, kur nebūt ne pēdējo lomu spēlē ilgviļņi sešu mēnešu
garumā. Ķīmiskās rūpniecības panākumi ļāva ieviest modē jaunus
materiālus – kapronu, neilonu, lureksu, kas kļuva par ikdienas
materiāliem un izraisīja lielu revolūciju apģērbu apkopes un mazgāšanas
jomā.
Izstāde ļaus apmeklētājiem baudīt nostalģiju, pasapņot par
pirms-, pēc- un kara skarbo, nosacīto, tomēr laimi tā laika mūzikas
pavadījumā.
Izstādi papildina audiovizuālie materiāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Aleksandrs
Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā
pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25
pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo
teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru
uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point,
teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē,
Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas
Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā,
Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki
balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī
daudzi citi.
Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas
par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās daudzās
pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus
Krievijas universitātēs un koledžās.
Aleksandrs Vasiļjevs ir
daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu "Vogue" un "Harper's
Bazzar"" krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš
2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls "Aleksandra
Vasiļjeva Volgas sezonas". No 2002. gada viņš piedalās televīzijas
raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī
Maskavā tika atklāta dizaina studija "Aleksandra Vasiļjeva interjeri".
Par
krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P.
Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni "Mecenāts" un Krievijas
Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas "Tobab"
prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis A.
Vasiļjevu kā "2010. gada modes leģendu" par nopelniem modes vēstures
jomā.