Vairākums arhitektu atzina, ka nevienu augstceltni pašlaik neprojektē, citu rīcībā ir pavisam nekonkrētas vīzijas vai projekti, kur iecerētie augstas klases dzīvokļi pārtapuši par birojiem un viesnīcām. Dažu māju būvniecība Rīgai tipisko attīstītāju, pilsētas un būvnieku manipulāciju rezultātā ir apstājusies, un vairāki sazvanītie arhitekti izmantoja izdevību, lai pateiktu, cik ļoti neveiksmīgas ir tās mājokļu augstceltnes, kas Rīgā jau tapušas vai patlaban tiek būvētas.
Piemērotāka mazstāvu apbūve
Latvijas līdzenajā ainavā par labi pamanāmu būvobjektu var kļūt arī ēka, kuras stāvu skaits ir mazāks par desmit. Nav brīnums, ka 20 stāvi jau liek uzvirmot kaislībām par to, vai augstceltnes mūsu reģionā ir nepieciešamas. Intereses pēc apskatīju dažas grāmatas par jaunākajiem daudzdzīvokļu māju projektiem pasaulē. Izdevumi, kuru autori un redaktori ir no Eiropas, spītīgi turas pie humāna mēroga, aprakstot neparastus, taču cilvēkam un videi labvēlīgus mazstāvu mājokļus, bet nepieminot, piemēram, tepat Malmē (Zviedrijā) tapušo debesskrāpi, kas nosaukts savērpta torsa vārdā. Citi izdevumi, pārsvarā no Āzijas un ASV, savukārt, pauž domu, ka augstceltnes ir tehnoloģiski un estētiski saistošākā arhitektūra. Šo grāmatu autori atbalsta viedokli, ka mūsdienu mājokļu augstceltnes ir labākas un elegantākas par savām brutālajām priekštecēm — mājokļiem sociāli ierobežoto iedzīvotāju slāņu izmitināšanai.
Apsverot iespēju iegādāties dzīvokli augstceltnē, vēlams ieklausīties abu pušu viedoklī, īpaši, ja agrāk ir dzīvots vidē ar mazstāvu apbūvi. Vēl labāk ir pašam augstceltnē kādu brīdi padzīvot. Visvieglāk to ir izdarīt, ceļojumu laikā apmetoties viesnīcās. Pavērojiet, kas patīk, kas rada diskomfortu. Lielisks un samērojams ar cita jūsmošanu par dabisku mežmalu var būt skats pāri naksnīgai pilsētai vai uz kādu īpašu dabas objektu — jūru vai kalnu, ko ir grūti ieraudzīt, dzīvojot zemes līmenī. Tracinoša var būt nespēja nonākt tiešā kontaktā ar dabu. Dažās augstbūvēs neviens logs nav atverams, gaisa apmaiņa telpās ir mākslīgi regulēta, dažreiz vienīgā iespēja izbāzt laukā degunu, lai noskaidrotu, kāds ir laiks, ir pavisam maza lūciņa. Vēl kādam nepatīk lifti un disorientācija. Nez kāpēc tieši augstceltnes ir projektētas tā, ka nav iespējams saprast, kur atrodas kāpnes un vai tās vispār var izmanot.
Ar māju vien nepietiek
Arhitektūras un pilsētplānošanas speciālisti bieži uzsver, ka svarīgi ir tas, kā augstceltne pieskaras zemei, jeb, kas notiek, kad no istabām ar burvīgo skatu, jūs nobraucat lejā un dodaties savās gaitās. Vai ap māju svilpo vējš, vai tuvumā ir kafejnīca, parks, publiskā transporta pietura? Vai vide ir daudzfunkcionāla — tāda, kas ļauj patīkami laiku pavadīt mājas tuvumā? Šeit vietā ir pieminēt Rīgā topošās Panorama Plaza potenciālos iedzīvotājus, kuriem, nenoliedzami, būs tīkams skats pa augšējo stāvu logiem, taču piemājas vienīgā ekstra — lielveikals, boulinga centrs un intensīva lielceļu satiksme.
To, ka līdzīgs projekts tomēr var būt veiksmīgs, nesen piedzīvoju Singapūrā, kur uz pāris naktīm apmetos pie draugiem pilsētas iecienītākajā debesskrāpju mājokļu kompleksā Costa del Sol. Ceļā no lidmašīnas pa taksometra logu raugoties uz blīvo un visumā neglīto augstceltņu kopumu, domās sagatavoju sevi nepatīkamiem dzīvošanas apstākļiem. Nokļūstot pie augstceltnes pamatnes, domas strauji mainījās. Septiņu trīsdesmitstāvu māju komplekss atrodas zaļā, iežogotā teritorijā, kurā mājokļa iedzīvotāju rīcībā ir arī vairāki baseini, bērnu rotaļu laukumi, tenisa laukumi un dažādi celiņi. Lai arī ērtības pieejamas tikai mājas iemītniekiem, mājokļu teritorija nav tapusi atrauti no pilsētas attīstības. Tuvumā ir ērts publiskais transports, kompleksu ar tuvējo pludmali savieno tunelis zem ātrgaitas šosejas; lai nokļūtu pie tuvumā esošā ūdens, pašvaldības iekārtotas promenādes, sporta laukumiem, veloceliņa un restorāniem nav jāšķērso neviens ceļš, pa kuru pārvietojas automašīnas. Jāatzīst, ka arī dzīvokļu plānojums bija pārdomāts, nodrošinot skatu uz visām debespusēm. Mazāk patīkama šķita lifta lietošana un dažādās kartes un drošības sistēmas, kas nepārtraukti jālieto, lai iekļūtu pa vārtiem, mājā, liftā utt.
Drosme atteikties
Augstceltnes kvalitātes rādītājs ir arī tās iederēšanās apkārtējā vidē. Vai jūs gribētu dzīvot mājā, kuru nepārtraukti kritizē? Visticamāk, ka nē, taču nav pamata arī histēriskai agresijai pret daudzdzstāvu apbūvi vietās, kur tā var ienest kompozicionālu un saturisku akcentu pilsētā. Daži arhitekti saprot, ka augstceltnes projektēt ir īpašs uzdevums — tā ir pamanāma arhitektūra, kas spēj mainīt pat tik stabilu vērtību kā pilsētas siluets. Taču vairumam pietrūkst drosmes atteikties no projekta, kas nav pa spēkam. Tādā veidā Rīgas mājokļu tirgū arvien biežāk parādīsies tādas Panorama Plazas un Skanstes virsotnes — ārzemēs tapuši zemākās klases komercprojekti. Skaistās un godalgotās konkursu vīzijas, kur arhitekti domājuši par pilsētu, apkārtējo vidi un estētiku, pasūtītāju spiediena rezultātā tiek apcirptas kā jēri, un no skaistās bildes bieži paliek pāri vien stāvu skaits un kvadrātmetri.