"Novembrī Abū Dabī ir brīnišķīgs klimats. Maigs, patīkams siltums un burvīga peldēšanās siltajā ūdenī viesnīcas pludmalē. Ļoti laipni cilvēki visapkārt. Viesnīcu darbinieki – indieši, irākieši, irāņi, turki, savukārt paši arābi turas attālāk no tūristiem un apkalpotājiem," iespaidus par Apvienoto Arābu Emirātu otro lielāko pilsētu Abū Dabī atklāj dziedātāja Ieva Akuratere.
Savulaik Ievu sniegt 18. novembra svētku koncertu latviešu kopienai Abū Dabī bija uzaicinājis toreizējais Latvijas vēstniecības pārstāvis Rūdolfs Brēmanis. "Viņš kopā ar savu draudzeni Agnesi Zeltiņu piepildīja manu sapni – aizveda īstā, plašā līdz apvārsnim, ne ar ko neiztraucēta tuksneša vidū. Karstums, sausums, dīvaini – it kā klusi – čukstošās smiltis iedvesa man pilnīgi teiksmainas un romantiskas izjūtas. Abas ar Agnesi safotografējāmies garās kleitās ar viņas darinātajām skaistajām rotām. Man liekas, ka tieši tuksnesī uzminēju kaut ko no arābu vīriešu attieksmes pret savām sievietēm. Šī izjūta vēlāk jo īpaši pastiprinājās, klausoties vīrieša balss lokanos, garīgos dziedājumus mošejā," stāsta Ieva Akuratere un piebilst: "Arābu daiļuma un garīgās filozofijas piemineklis Šeihazaida mošeja ir iespaidīga un lieliska vieta, kuru var apbrīnot katrs vispieredzējušākais pasaules apceļotājs. Jārēķinās gan, ka tur sievietes var iekļūt tikai pilnīgi necaurspīdīgās, visu nosedzošās kleitās."
Gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Andris Vītoliņš Apvienotajos Arāmu Emirātos viesojās pirms dažiem gadiem, kad Abū Dabī mākslas centrā Art Hub, pateicoties arhitekta Bruno Deslandes iniciatīvai, tika rīkots Latvijas mākslas mēnesis.
"Tā ir absolūti cita – bijusī nomadu klejotāju kultūra, un eiropietim tas ir pirmais kultūršoks. Dzīvē esmu ļoti daudz ceļojis, supermārketi mani nevilina, bet, ja ir iespēja izkļūt autentiskā vidē – nonākt tuksnesī, oāzēs, vietās, kur nav modernās kultūras, – tas manā skatījumā ir daudz interesantāk. Šīs kultūras atšķirības atstāj vislielāko iespaidu," stāsta Andris Vītoliņš, kuram bijusi iespēja izjust tuksneša klimata krasās pārmaiņas agri no rīta, paviesoties arābu kāzās un pārstāvēt stipro dzimumu specifiski sadalītajā vīriešu un sieviešu pasaulē. "Tā ir cita veida domāšana. Pie mums sievietes tiek "pazemotas", jo mūsu sievietēm jāstrādā, viņām netiek dotas privilēģijas. Tur, ja autobusā iekāpj sieviete un viņai nav, kur apsēsties, kādu vīrieti vienkārši izsēdina, bet sieviete brauc tālāk. Kafejnīcā ir līdzīgi – ja atnāk sieviete un visi galdiņi aizņemti, kāds vīrietis ir spiests piecelties un iet prom ar savu ēdienu vai turēt to rokā," stāsta mākslinieks.
Arābu kāzās, kur viesojies Andris, viņš ticis apsēdināts pie svešiniekiem starp kādiem pieciem simtiem stiprā dzimuma viesu: "Vispirms cilvēki paēd, un tad aiziet dejas. Arābu nemateriālais kultūras mantojums ir dejas. Vīrieši dejo ar vīriešiem. Vizuāli ļoti iespaidīgi! Līgavai seja ir aizklāta, un viņa atrodas citā zālē, vienīgais, kam ir tiesības viņu redzēt, ir jaunais līgavainis. Kāzas patiesībā svin vairākas dienas, bet tad kādā brīdī sievas sāk tramdīt vīrus caur mobilajiem telefoniem un divu trīs stundu laikā visi sakāpj mašīnās un aizbrauc."
Māksla šajā valstī nekad nav patērēta
Daloties iespaidos par mākslas centriem, Andris Vītoliņš atklāj Abū Dabī atšķirības: "Tur pašlaik visu rada no nulles, jaunā vietā. Turklāt mākslas centri apmeklētājiem ir par velti. Parīzē pie Luvras ir jāstāv rindā, Abū Dabī tās nav nemaz. Arī dažādiem kultūras pasākumiem ir subsidētas biļetes, un nereti tieši mūzikas un mākslas ziņā var izcelt daudz ko tādu, kas Eiropā būtu grūti dabūjams." Māksla šajā valstī nekad nav patērēta, specifiku novērojis latviešu gleznotājs.
Taujāts, vai šajā pilsētā gribētu atgriezties, Andris Vītoliņš neslēpj: "Aizbraukt, paceļot ir interesanti, bet dzīvot tur negribētu. Taču ir cilvēki, kuri mīl supermārketus, baseinus, modernās viesnīcas, izklaidi un kurus sajūsmina šī pasaule. Tie, kam patīk sestdienas, svētdienas pavadīt, piemēram, mūsu tirdzniecības centrā Alfa, Abū Dabī jutīsies kā zivs ūdenī. Māksliniekam ceļošana ir daļa procesa, kas veido personību. Daudz ceļojot, arī gaume kļūst izlutinātāka. Mani Abū Dabī pievelk klimata atšķirība, kad tu tur izkāp no drēgnās Latvijas vasaras. Un tuksneša spēks – tas sajūsmināja."
Citi ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.