Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ieva Štāle

Mūžīga mācīšanās, kas arī patīk

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina pieteikties seniorus, kuriem ir demence vai citi kognitīvi traucējumi, unikālām mākslas terapijas nodarbībām, kas no 10. septembra līdz 28. novembrim norisināsies LLMC veidotajās izstādēs Rīgā. Nodarbības vadīs mākslas terapijas speciālistes Lība Bērziņa un Džūlija Volonta. Pieteikuma anketa jāaizpilda līdz 31. augustam.

Staigājiet, peldiet, vingrojiet!

"Muskuloskeletārajai sistēmai – kauliem, locītavām, muskuļiem – svarīgas ir kustības un fiziskās aktivitātes," uzsver Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) Vaivari fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārste Zaiga Kalnbērza.

Citiem nav tik laba dzīve...

Nebūt agresīvam, neiekost. Norvēģijā sunim tā ir vienīgā iespēja dzīvot cilvēku sabiedrībā.

Pandēmija kā pēdējais piliens

Pēdējā gada laikā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju izjutuši nepieciešamību apmeklēt psihoterapeitu vai kādu citu psihoemocionālās veselības speciālistu, noskaidrots aptieku tīkla Apotheka un pētījumu uzņēmuma Norstat veiktajā aptaujā.

Māksla vienmēr ir ar mani(1)

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pilotprojekta ietvaros ir izstrādāts pirmais piekļuves apraksts personām ar dažāda veida invaliditāti. Projekts Pārmaiņu aģenti. Mākslas mediācija iekļaujošai sabiedrībai un laikmetīgās mākslas pieejamībai veidots laikmetīgās mākslas parka ekspozīcijai Mobilais muzejs. Nākamā sezona.

Te ciemiņus vispirms sagaidīs baltās zeķes kungs

Vismaz divas stundas ir jāieplāno, lai izstaigātu lauku sētu Zemturi Kuldīgas pusē, Laides pagastā. Tas ir Kristīnes Ziemeles dzimtas īpašums, bet mazo zoo viņa attīstījusi kā hobiju, kas auklēts kopš pusaudzes gadiem. Konkrēti cik dzīvnieciņu ir viņas saimniecībā, Kristīne neņemas nosaukt. Daudz. Visi mīļi, visi labi.

Kuģu mehāniķa trīs veiksmes vaļi

Latvijas jūrnieki un viņu izglītība tiek augsti vērtēta visā pasaulē. Mūsu Jūrnieku reģistrā ir vairāk nekā 12 000 jūrnieku, no kopējā skaita 4% – sievietes. Abi rādītāji ir augstāki nekā citviet pasaulē, jūrnieku skaita ziņā uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem esam pasaules līderos un pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Tomēr, kā norāda šīs nozares pārstāvji, jūrnieku pietrūkst gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Īpaši liels pieprasījums patlaban ir pēc kuģu mehāniķiem. Pērn Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Jūrskola uzņēma rekorddaudz audzēkņu, un arī šogad jauniešiem pēc devītās klases tika atvēlētas aptuveni 150 budžeta vietas.

Četri balsti drošākām vecumdienām

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti. 2019. gadā Eiropas Savienībā (ES) un arī Latvijā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam bija virs 65 gadiem.

Par kinologu esmu jau piedzimusi

Kinoloģei Sarmītei Šliserei ir pašai savs suņu skolas direktors un mājdzīvnieku viesu nama galvenais šveicars.

Drošības spilvens savam mājdzīvniekam

Pēdējos gados pieaugsi mājdzīvnieku īpašnieku interese par iespējām apdrošināt savu mīluļu veselības problēmas un nelaimes gadījumu risku. Kā liecina aa/s Balta (PZU grupa) statistika, gada laikā apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta katram otrajam apdrošinātajam sunim un katram trešajam kaķim. Atlīdzība retāku šķirņu dzīvnieku īpašniekiem var sasniegt pat 1000 eiro.

Dabas augi stresa mazināšanai

Koronavīrusa pandēmija ar tās daudzajiem ierobežojumiem un nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu. Nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta un elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes, kas cilvēkam signalizē par pārlieku augstu stresa līmeni. Nereti cilvēki mēģina mazināt stresu ar dažādiem nomierinošiem augiem vai aptiekā pieejamiem dabas līdzekļiem, kuri var palīdzēt, skaidro Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga.

Lai redze saglabātos arī 102 gadu vecumā

Acu struktūras un funkciju pārmaiņas ar gadiem notiek tāpat kā visā organismā. Taču ir acu slimības, kas var arī neradīt subjektīvus traucējumus. Kā pareizi izvēlēties brilles, un kā laikus atklāt un novērst acu slimības – par to saruna ar Acu veselības centra optometristi Madaru Štrausu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Oftalmoloģijas klīnikas vadītāju Gunu Laganovsku.

Izprast uguns viltīgo stihiju

"Esmu rīcības cilvēks, nopietnās situācijās emocijas atlieku, par tām domāju pēc tam, tomēr šajā profesijā sevī dziļi iekšā neielaižu," tā sevi raksturo ugunsdzēsēja un glābēja Elīna Bērziņa. Pēc Saldus tehnikuma absolvēšanas viņa šogad, 1. jūnijā, uzsāka darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) 2. daļas komandā. Šeit Elīna bijusi arī praksē un atzīst – kolektīvs un darba vide bijuši noteicošie faktori, lai mērķtiecīgi turpinātu īstenot savu profesionālo ieceri un pievienotos ugunsdzēsēju glābēju komandai.

Doktorantūra nav brīvdienu hobijs(2)

Šopavasar pirmoreiz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēsturē doktorantūras studente aizstāvēja promocijas darbu vienlaikus RTU un Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH). Jaunā zinātniece Brigita Daļecka pēta mikroskopisko sēņu izmantošanu sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām un, kā pati atzīst, pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem pieņēmusi dzīves lielāko izaicinājumu. Viss bijis pa divi – divas augstskolas, divi darba vadītāji, divi dažādi doktorantūras norises procesi.

Mājas, kur ar depresiju neviens nesirgst

"Pateicoties dzīvniekiem, mūsu mājās neviens nesirgst ar depresiju, arī pandēmijas laikā," saka Ella Veinberga, audzētavas Coonberg* LV īpašniece. Viņas divstāvu namā Liepājā pašlaik mīt 25 kaķi! Un viens suns. Ir seši Turcijas Angoras kaķi, desmit Menas jenotveidīgie, divi Norvēģijas meža kaķi, Ņevas maskarādes pārstāvis. Pie nesen sadzimušajiem kaķēniem saimniece svešiniekus pagaidām nelaiž.

Palīdzēs stiprināt imunitāti

Lai arī mūsu imunitāti ietekmē dažādi faktori, viens no svarīgākajiem ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Tomēr ne visu nepieciešamajā apjomā mēs varam uzņemt ar uzturu, tādēļ ir svarīgi, konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu, ikdienā iekļaut augstvērtīgus uztura bagātinātājus, kas var palīdzēt imunitātes stiprināšanai.

Jābūt ļoti modriem un kritiskiem!

Ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies jau otro gadu pēc kārtas. Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti liecina, ka diemžēl krāpšanas mēģinājumiem atsaucas katrs desmitais uzrunātais. Arī senioriem jāzina par krāpnieku pielietotajām metodēm, lai steigas vai neuzmanības dēļ uz tām neuzķertos.

Alerģijas dabu maina arī klimata izmaiņas

Pavasara atnākšana parasti nāk ar prieku par ziedēšanu dabā, taču alerģiskiem cilvēkiem ziedputekšņu klātbūtne gaisā var būt liels pārbaudījums. Jau pirms pāris gadu desmitiem speciālisti norādīja, ka cilvēku ar alerģijas izpausmēm pasaulē kļūst aizvien vairāk. Kā atzīst alergoloģe Laine Bormane, alerģija turklāt arī mainās. To ietekmē gan gaisa piesārņojums, gan klimata izmaiņas. Kādreiz putekšņu alerģija tika uzskatīta par jauniem cilvēkiem raksturīgu, tagad tā skar arī mazus bērnus. Tāpat mūsdienās konstatē vairāk smagu pārtikas alerģijas gadījumu, norāda ārste Bormane, kura pacientus pieņem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrā un Ventspils poliklīnikā. Kā sadzīvot ar alerģiskām reakcijām, kā tās ārstēt, un vai tās var uzvarēt pavisam?

Deviņas dabas veltes možumam

Pēc ziemas bieži izjūtam pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Pavasaris ir īstais laiks, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes, kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai: "Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību." Viņa iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus, kas ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas.

Viņa vienkārši nāca pretī pa ielu

Tas bija tumšs, nemīlīgs janvāra vakars. Antra Ozoliņa ar savu mammu gāja pa vienu no dzīvākās satiksmes ielām Kauguros Jūrmalā. Viņai jau sen bijis sapnis par suni, turklāt augumā lielu. Un Antra ir no tām, kura gatava uzrunāt jebkuru satiktu suni – viņš nāk ar saimnieku vai bez. Tā viņa aukstajā janvāra vakarā pirms trim gadiem satika nu jau 11 gadu veco Petru.

Klusums ir kā dāvana pašam sev

Klusums starp mums: diviem indivīdiem, ģimenē, sabiedrībā... Mūsdienu straujajā ritmā tas kļuvis teju par dzīves balvu. Visdažādāko jomu speciālisti norāda, ka cilvēkam iespējami biežāk nepieciešams atrasties klusā vidē, tas atveseļo. Bet piesātinātā ikdiena, kas šajā pandēmijas laikā skārusi arī mājas vidi, savulaik mierpilno ostu izvērš kņadas pilnu. Kā klusums vai tā fiziskais pretstats troksnis ietekmē fizisko un emocionālo veselību? Kāpēc vienam klusums ir dziedinošs, bet citam – biedējošs?