Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Tupeņu godi un Veļu vakars Brīvdabas muzejā

Svētdien, 28. oktobrī, no plkst.12.00 Brīvdabas muzejā notiks galda karalim kartupelim veltīs pasākums Tupeņu godi. Vakarā interesenti savukārt tiks aicināti uz Veļu vakaru kopā ar folkloras kopu Grodi, informēja muzeja pārstāvji.Latvijas teritorijā kartupelis ticis ievests hercoga Jēkaba laikā 17.

gadsimta 70. gados, bet savu vietu uz Latvijas iedzīvotāju galda iekarojis tikai 19.gadsimtā, norāda muzeja darbinieki. Līdz tam Latvijas teritorijā dzīvojošie galvenokārt pārtikā izmantoja graudaugus, pupas, zirņus, rāceņus. Kartupeļu audzēšanai attīstoties, latviešu zemniekiem vairs nebija jāuztraucas par pārtikas trūkumu ziemā un pavasarī, kad strauji bija sarukuši graudaugu un līdzīgu produktu krājumi. Ar laiku kartupelis Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, kļuva par uzturā visbiežāk lietoto produktu. Ne velti kartupeli sauc par otro maizi.Pasākuma pirmajā daļā no plkst.12.00 līdz 16.00, tupeņus godājot, pasākuma dalībnieki Priedes krogā tiks aicināti baudīt gan ierastus, gan neparastus kartupeļu ēdienus. Izstāžu zālē būs skatāma kartupeļu šķirņu izstāde un notiks to degustācija. Turpat varēs vērot kartupeļu cietes iegūšanas procesu un nobaudīt pārtikas produktus, kuru gatavošanā tā tiek izmantota. Kartupeļu sniegtās iespējas varēs izmēģināt arī radošajā darbnīcā bērniem, kur, izmantojot kartupeļus, tiks darināti zīmējumi.Kurzemes sētā atraktīvā Aldoņa Baldiņa vadībā tiks spēlētas senās koka spēles, bet Kurzemes zvejniekciemā tiks demonstrēts zedeņu žoga tapšanas process. Priedes kroga galā vietējo pārtikas ražotāju tirdziņš un kartupeļu zupas baudīšana. Par muzikālu pauzi gadās folkloras kopa _Kokle._Pasākuma otrā daļa tiks veltīta savu priekšteču godināšanai un pieminēšanai. No pkst.18.00 _Veļu vakarā _Hernhūtiešu saiešanas namā muzicēs folkloras kopa _Grodi._Kad naktis kļūst garākas par dienām, lauku darbi ir padarīti un pār zemi bieži nolaižas migla, klāt ir _Veļu laiks, _dažādos Latvijas novados saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, Dievainēm, dvēseļu dienām, tēvu dienām, paminkām, iļģu laiku un vēl citādi. Daudzviet tas turpinājies no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāku laiku, citur – ilgāku, informēja muzeja darbinieki.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko