Kāda bija dizaina idejas bāze?
Bija ļoti grūti izvēlēties, ko attēlot, jo vizuālo materiālu šim kongresam nav nekādu, nav fotogrāfiju, nav zināms, kā tas izskatījās. Faktiski vienīgais skatāmais dokuments ir avīzes izdruka ar uzsaukumu Visiem latviešiem. Pēc ilgstošām pārdomām nolēmu, ka jāabstrahējas no visādiem vizuālajiem impulsiem un jāmēģina saprast lietas būtību. Iztēlojos, ka Valka tajā 1917. gadā bija raidījusi signālu visai Latvijai. Bija kopā sanākuši vīri, kas nolēma, ka ir pienācis laiks brīvai un neatkarīgai Latvijai. Tad viņi uzrakstīja manifestu, publicēja to presē un tādējādi raidīja signālu. Tā arī ieviesu to stipra bezvadu interneta signāla simbolu monētas dizainā.
Mēģināju nelietot banālas lietas, piemēram, ja pasākums noticis mājā, tad attēlosim māju, vai arī, ja tur ir bijuši šie seši cilvēki, tad attēlosim šos sešus cilvēkus… Tas nav interesanti! Ir tūkstošiem monētu ar tik vienkāršām un garlaicīgām lietām. Alternatīvs risinājums bija dokumentu mapes datora ikona ar uzrakstu Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, jo šajā laikā notika vairāki ievērojami pasākumi, kas bija svarīgi Latvijas neatkarības idejai, piemēram, Latgales kongress. Es mēģināju šo monētu veidot mūsdienīgu. Aversā šis XXI gadsimta bezvadu interneta signāls, bet reversā XX gadsimta sākuma rakstībā uzsaukuma pati svarīgākā daļa, kas arī kā signāls radiāli izplatās no centra.
Vai tas, ka veidojāt Latgales kongresa monētu un tagad Valkas monētu, nozīmē, ka esat izvēlēts par Latvijas simtgades monētu galveno dizaineru?
Latvijas Banka vienmēr izsludina konkursu monētu dizainam, un monētu taisa tas, kurš uzvar konkursā. Interesanta sakritība, ka esmu uzvarējis divos konkursos pēc kārtas. Iespējams, tas ir tāpēc, ka, veidojot Latgales kongresa monētu, biju iedziļinājies šajā tēmā un biju domājis, kā to varētu attēlot. Kad bija jāpiedalās Valkas monētas konkursā, man jau bija skaidra šī signāla tēma. Iesniedzu kādus 10 dažādus variantus, piemēram, vienā uzsaukuma fragments bija rakstīts Morzes alfabētā. Bet uz gala versijas teksts ir ar visām XX gadsimta pareizrakstības īpatnībām.
Valodniekiem bija ko noņemties, lai vienotos par pareizo variantu, jo manifests ir publicēts divās avīzēs un katra ar mazliet atšķirīgu rakstību. Galvenais, lai cilvēki saprot, ka "Lai dsihwo brihwa apweenota Latwija" ir tas, kā rakstīja pirms simts gadiem, un mēs esam precīzi pārnesuši katru burtu, tikai noņēmuši gotisko šriftu, lai vieglāk salasīt.
Kā jums pašam patīk šīs monētas?
Varbūt pēc desmit gadiem skatīšos citādi, bet šobrīd esmu lepns, ka esmu taisījis šīs monētas. Taču visbeidzot katra monēta ir komandas darbs. Es uztaisu monētas dizainu un tad eju uz Latvijas Banku, kur arī ir lieliski mākslinieki – Šēnbergs un Sandra Krastiņa, un, ja man kaut kas ir aizgājis šķērsām, viņi vienmēr man palīdzēs. Sākotnēji par to, kā mākslinieki taisa monētu dizainu, man priekšstata nebija vispār. Pēc tam, kad mani darbi bija 2011. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Arsenālā, no Latvijas Bankas piezvanīja Laimonis Šēnbergs un piedāvāja piedalīties slēgtā konkursā. Tajos parasti piedalās vidēji pieci mākslinieki, kas iesniedz idejas, un visbiežāk kāds no viņiem arī uzvar, bet, ja ne, tad atkārtoti rīko konkursu. Es, neko nenojauzdams, sazīmēju skices, bet izrādījās, ka tā ir ļoti nozīmīga monēta – pirmā Latvijas eiro kolekcijas monēta. Aizbraucu uz Ainažiem, lai vispār saprastu, par ko ir runa jūrskolas gadījumā. Tad muzeja vitrīnā ieraudzīju skolēnu burtnīcas, kurās viņi zīmējuši kompasus, un man uzreiz viss kļuva skaidrs. Iztēlojos, ka monēta ir kā kompass, kā pasaule, pa kuru burājuši vidzemnieku kuģi.
Kad veidoju monētas dizainu, cenšos izspiest visu sulu no sevis un izdarīt visu, cik vien labi varu, bet tā vienmēr ir laimes spēle. Tas ir kā šaut mērķī no lielas distances – lai trāpītu ābolītī, ir jāsakrīt ļoti daudziem apstākļiem.
Turklāt mēs esam eirozonā, un mūsu monētas ir jāatzīst arī citām eirozonas bankām. Nevar būt tā, ka mēs savā naivumā dizainā iekļaujam kādu citiem nepieņemamu simbolu, žestu vai notikumu.
Simtgades kolekcijā būs vēl vairākas monētas.
Latvijas Banka jau kopš 2016. gada izlaiž Latvijas valsts 100 gadu jubilejai veltītas eiro sudraba un zelta kolekcijas monētas un arī Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītas piemiņas monētas. Programmas ietvaros jau izkaltas divas zelta (Zelta saktas. Ripsakta, 5 eiro, tirāža 7000, grafiskais dizains: Ingūna Elere, 2016.; Zelta saktas. Pakavsakta, 20 eiro, tirāža 4000, grafiskais dizains: Ingūna Elere, 2017.) un viena sudraba kolekcijas monēta (Latgales kongress, 5 eiro, tirāža 3000, grafiskais dizains: Ivars Drulle, 2017.), kā arī trīs divu eiro piemiņas monētas (Vidzeme 2016., Kurzeme un Latgale 2017.).
Bez Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei veltītās piecu eiro sudraba kolekcijas monētas Latvijas simtgades programmā paredzētas vēl sešas monētas: 2018. gada pirmajos mēnešos tiks emitēta Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltīta kopīga dizaina divu eiro piemiņas monēta – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis; Mana Latvija – Grobiņas novadā dzīvojošās desmit gadu vecās Elizabetes Kanderes zīmētā smaidošā saulīte un uzraksts "Saules mūžu Latvijai!" pārtaps Latvijai veltītā kolekcijas monētā, kura tiks izlaista 2018. gada pirmajos mēnešos; Likteņdārzam veltīta kolekcijas monēta tiks izlaista 2018. gada pavasarī; Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīta sudraba kolekcijas monēta ar četru kultūrvēsturisko novadu ģerboņu atveidojumu – plānota 2018. gada pavasarī; divu eiro piemiņas monēta Zemgale – 2018. gadā; un programmu noslēgs zelta kolekcijas monēta – Zelta saktas. Burbuļsakta.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju.