Esot divi varianti: vakarpusē kāzas, jo līgavainis vēlējies, lai kāzu atrakcija būtu saistīta ar alu, viņš testēšot vairākas alus šķirnes un minēšot, kurš ir viņa mīļotais tērvetnieks. Otrs variants: lauksaimniecības nozares profesoru un pētnieku grupa no Latvijas Zinātņu akadēmijas. Protams, otrais variants — kur vēl labākus ekspertus!
Ledus putas
Tērvetnieka tapšanu var skatīt caur stiklu un videofilmā, jo
ražotnē tūristus nelaiž. Toties izveidota speciāla telpa, gluži kā
kafejnīca, kur gide Kristīne stāsta, kā top alus, paralēli pildot
kausus. Zinātnieki un pāris zinātnieču uzmanīgi klausās. Vīru acis
līksmas. Lūpu kaktiņi raustās, slēpjot smaidu.
Tātad alus top tā. Tērvetes laukos novāktos miežus vispirms aizved uz noliktavu, tad ved uz Tērvetes alus ražotni un mērcē. Kad graudi izdzen sakni (nevis asnu, kā daudzi nepareizi dēvējot sakni), tos novieto kastēs uz septiņām dienām. Vīri ar dakšām graudus regulāri kustinot un apjaucot. Nākamais etaps ir kaltēšana dažādās temperatūrās. Kad iesals gatavs, graudus atasno, šķeļ un liek vārīties, pievieno apiņus. Apiņi ir no Bavārijas — vienīgā izejviela, kas tiek importēta. Ja alu grib rūgtāku, pievieno vairāk apiņu. Nākamais solis ir misas nolaišana, tad tai tiek pielikts raugs un alu var atstāt raudzēties. No ievāktā grauda līdz alus pudelei paiet aptuveni mēnesis, lielāko daļu laika aizņem raudzēšana. Filtrētais un pasterizētais Tērvetes alus pudelē var glabāties 50 dienas, šāgada miežu dziru veikalos meklējiet ap Jaungadu.
Kad nobaudīts Senču, Tērvetes un Oriģinālais, ekskursanti kļuvuši skaļāki. Kristīne smej, ka runāt viņai vairs neesot jēgas, tāpēc atliek pēdējais trumpis — alus, kas pildīts no speciāla krāna jeb alus izlejamās iekārtas ar dzesētāju. Alus ir –2oC auksts, puta cieta, zem tās sīki ledus gabaliņi. "Ooo!" labsajūtā noņurd kungi un savelk lūpas tūtītē. Pat man, alus nīdējai, šis šķiet dzerams. Diena.lv operators Jānis un fotogrāfs Raitis sākotnēji ledaino alu slavē, taču pēcāk novērtē kā pārāk aukstu. Pazūdot garša.
Lielpratēju slēdziens
Par ekspertiem izvēlos vīrus no blakus galdiņa: asoc. prof.
Dr.biol. Jēkabu Raipuli un Īzaku Rašalu, asoc. prof.
Dr.habil.biol., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu
akadēmijas īsteno locekli, Augu ģenētikas laboratorijas vadītāju,
Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidentu. Kad
vaicāju, vai kungi ir alus lietpratēji, viņi smej, ka esot
lielpratēji, ne lietpratēji — lai paraugoties uz viņu vēderiem.
"Smeķīgs alus, patīkams graudu grauzdējums," vērtē J.Raipulis.
Dāmām jau vairāk patīkot ali, kur mazāk apiņu, bet vairāk iesala.
Ne tie rūgtie. Sievietes dzerot garšai, vīrieši — efektam! "Nu, bet
tas arī dod efektu!" smej Ī.Rašals, piebilzdams, ka, baudot alu,
viņš uzreiz jūtot, cik tajā izmantotas dabīgas izejvielas. Ne veli,
jo viņš kolekcionē alus pudeļu etiķetes un nogaršojis alus dažādās
pasaules vietās. Slēdziens — latviešu alus esot labākais. Abi
zinātnieki tomēr vienojas, ka labs ir arī čehu, vācu un beļģu. "Tā
valdība kritīs, kas pacels alus cenas!" Jēkabs citē krietno kareivi
Šveiku.
Kristīne stāsta, ka Tērvetes alus uzņem grupas no 10 cilvēkiem un šāda ekskursija personai izmaksā Ls 8. Cenā iekļautas uzkodas, alus un buklets. Alu varot dabūt, cik vien var izdzert. Nesen viesojušies celtnieki, un viņa spējusi tik liet. Tieši kungi — tērvetnieka lietotāji — te visbiežāk izbirstot no autobusiem. Ja līdzi atbraukušas arī meitenes, puiši sakot — ejiet pie zirgiem, atpakaļceļā pievienosimies. Šķirstot viesu grāmatu, lasu, ka te viesojušies skolotāji, amerikāņu zaldāti un arī Bites bibliotēkas interešu klubs Kamenīte. "Te izdalās laimes hormoni. Pēc otrā kausa dzied, solās precēt," smaida Kristīne.
Salda smarža
Dodamies uz Bausku, uz Lodiņa alus darītavu, — tur ļauj apskatīt
brūzi no pagraba līdz jumtam. Tiem, kam labāk par skārdu patīk
ķieģeļu mūri un romantika, te ir īstā vieta. Kad mūsu pavadoņi Uģis
un Ināra uzved pa trepēm uz graudu noliktavu, paveras skats uz
Mēmeli. Upē peldas meitenes, un vīri ar rokām ķer zivis. Brangie
darītavas mūri sniedzas līdz pat upei. Savulaik ziemā esot zāģēts
ledus un bluķi vilkti pagrabā, lai dzesētu alu.
Pati mūra ēka ir celta 1873.gadā, kad Lohdinga alus darītavu nodibināja Teodors Lodings. Uz dzimto Vāciju viņš aizceļoja 1940.gadā, taču alus ražošana turpinājās, vien zem cita nosaukuma. Pēc tam rūpnīcā tika konservēti augļi un dārzeņi, līdz 90.gadu sākumā nolaistajai ēkai "aci uzlika" latviešu biznesmenis. Nu trešo gadu šeit tiek ražots Lodiņa Gaišais, Senču, Īpašais un Bruno, kā arī kvass un ūdens. Kāpēc ne tumšais? Uģis stāsta, ka savulaik ražots, taču tumšajam alum Latvijā esot ļoti neliels pieprasījums.
Lodiņa alus darīšanas pamatprincipi neatšķiras no Tērvetes alus. Atšķirība tā, ka Lodiņa alus sastāvdaļas ir importētas, vien ūdens pašu. Gadā te tiekot saražotas aptuveni 400 tonnas alus. Kad vaicāju Uģim, kāpēc Lodiņa alu neredz krogos, viņš sāji pasmīn: "Nomet tūkstoti un būsi iekšā!"… Patlaban šis alus esot baudāms krogā Citi laiki un daudzviet Bauskas pusē. Protams, pirmdienās un trešdienās arī pašā brūzī, kad te ir tūristu dienas. Grupas tiekot komplektētas no astoņiem cilvēkiem, maksa no personas — Ls 3 par alus un kvasa degustāciju, uzkodām. Par alus garšu — labāks šķiet tikko no cisternas tecinātais nekā no pudeles. Jāņa un Raita komentārs par Lodiņa alu: labs, varētu ieviest dienaskārtībā.
Dzīvais alus+daba
Lai arī cik jaukas bija abas darītavas, tomēr tajās trūka… smaržas.
Tās saldās, siltai maizei līdzīgās, reibinošās, kas Latvijā vēl ir
divos mazos alus brūzīšos: Užavā un Brenguļos. Tur arī var nogaršot
alu — tumšo un gaišo, nefiltrētu un nepasterizētu, svaigu un
dzīvu.
***
Brenguļu alus darītava
Alu var nobaudīt āra kafejnīcā blakus darītavai uz salas, iespējams
arī izbraukt ar laivu. Kafejnīcas darba laiks: no 9 līdz 22. Brūža
darba laiks: no 8 līdz 12 un no 13 līdz 17. Ekskursija par brīvu,
lielākas grupas jāpiesaka (tālr.64230272).
Užavas alus darītava
Vēl nav gatava degustāciju zāle, taču ekskursijas iespējamas. Tās
iepriekš jāpiesaka (tālr.29277011). Ieeja — par brīvu, ja vien
pēcāk iegādājaties kausu alus. Brūzis ir skaistā vietā, 3 km no
jūras. Darba laiks: 10 — 17.
Info: www.uzavas–alus.lv