Šobrīd Latvijas putnu sarakstā pavisam kopā ir reģistrēta 351 putnu suga.Priežu stērste (Emberiza leucocephalos)Latvijā novērotais priežu stērstes īpatnis atbilst putna mātītei ziemas tērpā. Priežu stērste ir 16-17 cm liels putns ar biezu knābi, kas pielāgots sēklu ēšanai. Pēc izskata tā ir ļoti līdzīga dzeltenajai stērstei, taču priežu stērstei nav dzeltenā toņa tās vispārējā krāsojumā. Priežu stērstes tēviņiem atšķirībā no dzeltenēs stērstes uz galvas ir balts “kronis” un balts vaigs. Mātītes ir pelēcīgākas, kakls un “kronis” viegli svītrains, uz vaiga balts punkts. Primāro lidspalvu malas (jeb kantis) ir baltas, dzeltenajai stērstei - dzeltenas.
Tās sastopamas atklātās teritorijās ar nedaudz krūmiem vai kokiem un aramzemēs, taču, salīdzinot ar dzelteno stērsti, priekšroku dod atklātiem mežiem (parasti priežu).
Priežu stērste ir izplatīta Āzijas mērenajā klimatiskajā joslā - Krievijas Eiropas daļas austrumos un tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijai līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem. Uz dienvidiem areāls iekļauj Kazahijas ziemeļus, centrālo un austrumu Tjanšanu, Mongoliju, Ķīnas ziemeļu daļu, Amūras lejteci un Sahalīnu. Tā ziemo Afganistānā, Z Pakistānā, Nepālā, Ķīnas ziemeļos, Mongolijā un Japānā. Nelielā skaitā stērstes apdzīvo arī Vidusjūras austrumu piekrasti (novērojumi Izraēlā) un pat DA Eiropu (Itālijā un Francijā) (“Pasaules putnu rokasgrāmata”, del Hoyo, Elliott, Christie 2011). Eiropas populācija ir ļoti maza – līdz 50 pāriem, jo ligzdošanas areāls praktiski pilnībā atrodas Āzijā (BirdLife International).
Pēc tarsiger.com portālā pieejamās informācijas priežu stērste šī gada 25. janvārī 13. reizi konstatēta Somijā un dienu vēlāk 24. reizi konstatēta Zviedrijā. Novērojumi Igaunijā nav zināmi, Lietuvā pirmo reizi novērota 2009. gada aprīlī.
Priežu stērstes iespējamo novērošanu jau agrāk bija prognozējis ornitofaunistikas eksperts Agris Celmiņš savā 2005. gadā veidotajā sarakstā „50 sagaidāmas jaunas putnu sugas Latvijā”.
Savos iespaidos par priežu stērstes novērojumu dalās Sandris Rabkevičs: ”Jauno sugu izdevās novērot pavisam nejauši, braucot meklēt latvijasputni.lv iepriekš ziņoto Lapzemes stērsti, kuru tur jau biju atradis 2011. gadā. Vienu brīdi pavīdēja aizdomīgs putns, kuru nobildēju, domājot, ka tā būs Lapzemes stērste, bet, atbraucot mājās, secināju, ka nav gan… Novērojumu ievietoju dabasdati.lv kā “nezināmu” stērsti. Tad putnu vērotājs Andris Klepers uzvedināja uz varianta, ka izskatās pēc priežu stērstes, un pārējie speciālisti arī piekrita, ka tā ir jauna putnu suga Latvijā! Pašam, protams, prieks, taču arī negulēta nakts, laikam jau emocijas dara savu.”
“Kalnāji” ir bijusī kolhoza lielferma, kura tiek labi apsaimniekota un ir zināma kā putnu vērotāju vieta. Pie skābbarības bedrēm pulcējas dzeltenās stērstes, lauku un mājas zvirbuļi, zaļžubītes, mājas baloži, kurus tur novērojis arī S. Rabkevičs. Netālu lapsas meklējušas peles, kā arī medījis bikšainais un peļu klijāns.
Sandris Rabkevičs ar putnu vērošanu un to fotografēšanu sācis aizrauties 2008. gadā, kad bija nopircis savu pirmo spoguļkameru, un darba kolēģis Ainis Platais palīdzējis noteikt sabildētās putnu sugas.