Epilepsija kaķim

PSRS laikos,kad mācījos vēl Rīgā,vecmammai bija skaista kakjenīte,kura mani sēžot uz palodzes gaidīja konkrētā dienākad ieradīšos .Kad vińai bija kādi 5 gadi,piedzima kakjēni un pēc tam vińai bija tieši šādas epilepsijas lēkmes miega laikā.Gułot gultā man pie kājām,sākās lēkme un kakjenīte sāka griezties uz rińkji...,bet gułus stāvoklī,horizontāli ap savu asi.Šādi vińu purināja un raustija pa visu istabu,kad izkrita no gultas.Raustijās karuselī šurpu,turpu pa visu istabu.Pec minūtēm 3-5 ,lēkme beidzās pati no sevis,bet uz kakjenītes lūpām vienmēr bija putas.Tas atkārtojās vienmēr ar vien biežāk....pat vairākas reizes nedēłā un pāris reizes pa diennakti.Tās bija mums neciešamas mokas skatoties uz skaisto,mīło dzīvniecińa mokām.Raudāju no nevarēšanas palīdzēt.Turpinājās tas kādu gadu.Vecmammai bija łoti maza pensija,lai vestu kakjīti pie ārstiem ārstēt.Pēdējā reizē,kad nakts vidū sākās lēkme "karuselis",,beidzoties tam ,devu kakjïtim padzerties,bet vińa ,kā nekad,aizgriezās pat nepadzērusies.Raudāju no bēdām.Kad aizbraucu prom,kakjīte esot pazudusi pavisam no mājām.Vecmamma sarīkoja ar kaimińbērniem meklēšanu,bet veltīgi.Kāds man teica,ka kakji paši pazūdot no mājām,lai ietu mierīgi kaut kur,nomirt.

kaut kur kaut kas tamlidzigs manits-be tika iztulkots ka sapnos vai nu putnam vai pelei pakal dzenas