Skaidrs, ka pēc lielajiem pļaušanas darbiem noteikti ir svinēts un ir tik pat skaidrs, ka arī vasaras ekvinokciju ir iespējams nomērīt ar visai vienkāršu, katram pieejamu tehnoloģiju – pusdienas laikā iespraust zemē mietiņu un ar atzīmju palīdzību nomērīt, kurā brīdī saule vairs ēnu gandrīz nemet. Līdz ar to arī senatnē īsākās dienas noteikšana īpašas grūtības nesagādāja.Tomēr mūsdienās Līgo nakts vairs netiek svinēta astronomiski īsākajā naktī, kas citreiz iekrīt 20. vai 21.datumā, kā nu kuru reizi. Svinēts tiek kristīgās baznīcas noteiktajā 24.jūnijā, kas sakrīt ar Jāņa kristītāja dzimšanas dienu. Līdz ar to rodas jautājums, kas tad ir īstā līgošanas un jāņu svinēšanas diena.Bijušais žurnāla Ilustrētā zinātne galvenais redaktors, erudīts un filozofs Vents Zvaigzne stāsta, ka visticamāk senatnē Jāņu svinēšana tomēr pakārtota pļaušanas darbu paveikšanai un pāris dienas šurpu turpu ap astronomisko īsāko nakti lielu lomu nav spēlējušas: "Es nezinu par krīviem, bet parasti auglības svētku svinēja, kad tika nopļauts siens. Savukārt kristietība ir piekārtoja savus svētkus jau esošajiem pagānu un citu ticību svētkiem. Teiksim, to, ka Kristus dzimšanas diena jāsvin 25.decembrī izlēma baznīcas komisija, tas notika kādā 4-5 gadsimtā. Līdz tam šādi svētki pat īsti netika svinēti. Savukārt par Jāni Kristītāju bija zināms, ka viņš ir aptuveni sešus mēnešus vecāks par Jēzu, attiecīgi viņa dzimšanas diena tika noteikta kā 24.jūnijs. Te nu parādās jautājums, vai tam Jānim, kas latviešiem rūpējas par auglību ir kāds sakars ar Jāni Kristītāju, un ja nē, tad kas ir šis par Jāni, vai viņš ir eksistējis arī pirms kristīgās ticības ieviešanas Latvijā, un ja nē – kā viņš ir saucies. Varbūt tā ir tikai sakritība – aramiešu valodā Jānis Kristītājs ir Johanan Mamdana, bet grieķu valodā Ioannes. Senebreju valodā ir šis vārds Jona, tomēr Jānis Kristītājs arī viņiem ir Johanan.
Runājot par datumiem, jāņem vērā, ka Gregora kalendārs pie mums ir spēkā vien simts gadus, pirms tam bija Jūlija kalendārs, un pēc šā kalendāra Jāņi vispār tika svinēti jūnija vidū – šobrīd Jūlija kalendāra nobīde ir 14 dienas." Vents Zvaigzne uzskata, ka senie latvieši nav bijuši diez ko precīzi svētku svinētāji: "Cik zinu, tad vienīgie, kas ar īpašu skrupulozitāti pieiet svētku svinēšanas precizitātei ir ebreji – viņiem šis ir būtisks jautājums, ja Talmudā ir rakstīts, ka jāsāk svinēt, kad mēness sāk rādīt pirmo maliņu, tad tieši un precīzi tad tas viss arī ir jādara. Pārējie – vai tie būtu hinduisti, vai kristieši, pieiet šai lietai daudz mierīgāk."
Aktīvais burvju laiks
Dziednieks Rolands Tiltiņš nodarbojas ar dažādu slimību dziedināšanu izmantojot bioenerģētiskas metodes. Viņš stāsta, ka jāņu laiks, gluži tāpat kā dienas ap Ziemassvētkiem ir enerģētiski ļoti spēcīgas, kad cilvēki cenšas šo enerģiju izmantot savā labā – veic rituālus, burās: "Es gan pats par Jāņu mistiskajām tradīcijām neko daudz pastāstīt nevarēšu. Manu pacietu lokā lielākoties ir cilvēki, kurus postā ir ievedušas nevis burvestības un maģija, bet gan vienkārša līdzcilvēku skaudība, nenovīdība, negatīvās domas. Acīs smaida, bet galvā perina. Ja agrāk teica, ka uz katru veiksmīgu latvieti ir divi skauģi, tad tagad droši var teikt, ka ir pat pieci. Tāda nu ir tā īpatnība."
Dabā visam ir inerce
Andris Kapusts ir Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs un viņš atzīst, ka Jāņu diena ir atzīmēta Latvijas teritorijā jau ļoti ļoti sen: "Te gan ir jāraugās, ko mēs saucam par latviešiem. Pētnieki ir atraduši šeit neolīta laikmeta veidojumus, akmens krāvumus, kas izvietoti tā, lai šos vasaras saulgriežus varētu precīzi noteikt. No vienas puses, tas protams ir atskaites punkts – kad sēt, kad pļaut, tomēr šajos laika punktos noteikti ir arī svinēti svētki un tiem ir pakārtots tradicionālais latvieša dzīves ritējums, gadskārtas.
Runājot par tradīcijām, pirms 15 gadiem pētnieks Viktors Grāvītis, viens no Dabas kalendāra izdevējiem, bija apkopojis šīs visas lietas, kas darāmas Līgo vakarā: tā ir zāļu lasīšana, ko dara sievas un meitas, ozolzaru vākšana, ko dara puiši un vīri, siera siešana, alus darīšana, aplīgošana, uguns kurināšana, degoša rata laišana no kalna, tāpat jāņuguns kalna galā, iešana ar lāpām, lauku apstaigāšana, dažādas rotaļas, un protams, protams negulēt Jāņu nakti, tas pats svarīgākais. Sagaidīt to rīta sauli. Tas viss jāveic lai sakārtotu savu garīgo pasauli, veco sadedzinātu ugunī un iegūtu auglību. Jāņos sākās jauns dzīves cikls. Runājot par īsteno datumu, vai jāsvin astronomiskajos saulgriežos, vai Līgo vakarā 23.jūnijā, teikšu tā – senos laikos svētkus svinēja vairākas dienas. Tā kā, ja tā iespēja ir, droši var sākt svinības arī 20 jūnijā. Mēs svinam vismaz trīs dienas, dabā nekas nav kā ar nazi nogriezts, visā pastāv inerce. Līdz ar to nav liela nelaime, ja svinēts tiek 21., 22. vai 23.jūnijā."
Ar lūgšanu pret pesteļiem
Mācītājs Ivars Cišs sludina Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes draudzē. Viņš atzīst, ka Jāņus parasti svin tradicionālā latviešu manierē: "Protams, šī diena ir arī kristīgās baznīcas svētki – Bībelē teikts, kad Kristus māte Marija, būdama cerībās apciemoja Jāņa Kristītāja māti Elizabeti, kas arī bija gaidībās, viņas nēsātais auglis bijis tik liels, ka esot spējis jūtami kustēties. Līdz ar to ir nolemts, ka Jēzus un Jāņa Kristītāja vecuma starpība ir pusgads – un dzimšanas diena svinama 24.jūnijā. Protams, var gadīties, ka vēsturiski tas bijis kādu mēnesi ātrāk vai vēlāk. Piemēram Jēzus bērniņu sveica ganiņi, un pētnieki šobrīd apgalvo, ka tas pierāda – Jēzus ir piedzimis novembrī, jo decembrī vairs avis ganībās nav dzītas. Tai pat laikā arī klimats pirms diviem tūkstošiem gadu var būt bijis citādāks, tik pat labi aitas ganītas arī decembrī. Kristietībā ir interesanti tas, ka svinamās dienas pakārtotas svēto nāves dienai un Jānis Kristītājs šajā ziņā ir izņēmums - tiek svinēta viņa dzimšanas diena.
Es kā mācītājs Jāņus svinu tradicionālā latviešu manierē. Zināms, ka zāļu dienas tradiciju šeit ir ieviesuši hernhūtieši, kas ir kristīga grupa. Runājot par svinēšanu es ieteiktu pārlieku neaizrauties ar alkohola lietošanu, jo mūsdienās tā ir diemžēl kļuvusi par primāro tradīciju šajās dienās un tāpat arī noteikti prāta darbs nav burties šajās dienās. Ar lūgšanām un dieva vārdiem var paveikt daudz vairāk nekā liekot pīlādžu zarus vai citādi pesteļojot. Jāsaprot, ka pārvērtības dzīvē veic Dievs, nevis personiskā egosima rosinātas dziņas."