Ja neko citu, vismaz Lāču veikaliņā iepircies. Šī vieta ir tik populāra, ka mums pašiem bija zināms pārsteigums, atskāršot, ka Lāču kafejnīcas labumus Diena vēl nav inspicējusi — tikai par pašu Skauģi un viņa miltu izstrādājumiem rakstījusi. Acīmredzot šī kafejnīca tikusi uzskatīta par piedevu galvenajam — Lāču rupjmaizei. Visas pārējās burkānu, riekstu, domnieku un citas maizes, saldās maizes, visādi cepumiņi, mafini, citi veikala produkti, kafejnīca un arī visas āra būšanas, kuru skaits te pamazām vairojas, būtu grūti iedomāties eksistējam bez Lāču rupjmaizes. Arī kafejnīca eksistē jau labu laiku un vismaz brīvdienās allaž ir pietiekami kupli apmeklēta, lai nojaustu, ka tā piedāvā ne tikai maizi, bet arī visu ko klāt. Tad nu pa ceļam uz Ložmetējkalnu nolēmām izpētīt Lāču kafejnīcas piedāvājumu, citādi iznāk, ka visus apkārtējos krogus, ieskaitot labu gabalu tālāk esošās Aitiņlauvas un pat dažu Jelgavas krogu, esam izlūkojuši, bet Lāčus ignorējam. Kādu brīdi diskutējām, vai sākt ar krogu vai tomēr ar Ložmetējkalna apskati, bet neesam jau nekādi organisma spīdzinātāji — vārdos neizteikta, mūs uz kroga pusi novirzīja kolektīva apziņa, ka tik aukstā un vējainā dienā bez neliela ārstnieciskā balzama malka nebūtu īsti prātīgi ilgi ganīties pa mežu. Kā jau palaikam pirmdienas rītā, kafejnīca nebija pārlieku apmeklēta. Mūs sagaidīja divas saules uzreiz: tā, kas caur logu silda, un otra laipnas apteksnes personā. Ātri dabūjuši svarīgāko un uzsaukuši zāļu tiesu par saules mūžu Latvijai, ķērāmies pie ēdienkartes izpētes. Kā jau Skauģim palaikam, bija redzams, ka piedāvājums nav no pašiem lētākajiem. Uz to daiļā apteksne mums prātīgi norādīja, ka pusdienu piedāvājums ir tikai par Ls 2,40. Jā, ir Lāču kafejnīcā arī tāda lieta, bet mēs izvēlējāmies īpašo piedāvājumu. Tie ir dažādi gaļas ēdieni cenā no trim līdz pieciem latiem plus mērce un piedevas atsevišķi. Gaidot pasūtīto, var brangi pamieloties ar dažādām Lāču maizēm, kas tiek atnestas pirmās. Daža laba tika novērtēta par tik garšīgu esam, ka pa gaidīšanas laiku paguvām iegriezties veikaliņā un nopirkt, lai mežā ar vāverēm un dzilnīšiem būtu ko ēst. Taču, kad tika atnestas porcijas, sapratām, ka pēc to pieveikšanas mums labu laiku ēst vairs negribēsies. Vēl viena atzīmēšanas vērta lieta Lāču kafejnīcā ir laba kafija. Pēc ieturēšanās aplūkodami apkārtni, konstatējām divas slēgtas lapenītes, kurās neliela kompānija var pasvinēt, vērojot Zemgales līdzenuma skaistumu, bet to jau labāk par Virzu neviens vairs neaprakstīs. *** Kafejnīca Lāči Babītes pagastā pie Lāču maizes ceptuves (Liepājas šosejas 12.kilometrā) Atvērta no 8.00 līdz 22.00 Ēdieni 8888 Interjers 888 Apkalpošana 88888 Atmosfēra 88888 *** Diena ēda: Pildīta karbonāde Ls 4,90 Liellopu steiks Ls 4,41 Malts vistas gaļas veltnītis ar baravikām Ls 4,10 Kartupeļu biezenis Ls 0,60 Sīpolu mērce Ls 0,67
Kas ēdis no Lāču šķīvīša
Zinātnieki atklājuši, ka lāču lielā aizraušanās ar medu esot mīts. Taču pagaidām ir pilnīgi skaidrs, ka nekāds mīts nav Liepājas šosejas lietotāju aizraušanās ar Lāčiem. Gandrīz ikviens, kas pa šo šoseju braucis, mūs ieskaitot, ir iegriezies Normunda Skauģa maizes ceptuvē un kaut ko tur sadarījis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.