Krogu apskats: Martini’s

Grozīgajos laikos, kad viss šķiet nepastāvīgs un nedrošs, kad latviešu sociālās atmiņas stipruma pārbaudes nolūkā demokrātiskas metodes, mūsu juristiem kaunīgi plātot rokas, izmanto pat demokrātijas lielākā ienaidnieka boļševisma pašdeklarētie adepti un kad stabilitātes saliņas jāmeklē kā ar uguni, par šādu saliņu var kalpot arī krodziņš, kuru pārmaiņu vēji nav aizpūtuši prom tik nedrošajā atmiņā. Uzreiz jākonstatē, ka šādu saliņu nav daudz, ejot uz dažu labu nebūt ne tik sen atvērtu krogu, nevilšus nākas minēt – būs vaļā vai jau aizklapēts ciet? Antonijas ielas Lidojošā varde, Lāčplēša un Krišjāņa Barona stūra Osiris, Elizabetes ielas Mārtiņa Rītiņa Vincents ir tie slavenākie ilgdzīvotāji, kas nāk prātā. Nu, ar zināmiem nosacījumiem varbūt vēl konditoreja Vecrīga. Kas vēl?

Izrādās, tepat Ulmaņa gatves malā ir kāds iestādījums, kurā var gūt meklēto stabilitātes sajūtu, krogs, kura interjers burtiski izstaro vecos labos laikus, proti, šīs tūkstošgades sākumu, kad mēs, izdzīvojuši Krievijas krīzē, spēka pilni, vēl tikai traucāmies pretim treknajiem gadiem. Un ne tikai tiem – Anda Sīļa kopā ar Janu Sparāni un Gundaru Vērpi 2000. gadā veidotais kroga interjers atdzīvina vēl labākus laikus, 60. gadu līksmās krāsas un veselīgās formas. Šis krogs ir autosalona Grosauto ēkas otrajā stāvā atrodamais kokteiļbārs un restorāns Martini’s.

Droši vien pat dažs no tiem, kas te līksmojis pagājušās desmitgades vidū, tagad, pa Ulmaņa gatvi garāmbraukdams, min, vai «slīpajā mājā» vēl ir bāriņš, jo dažu citu autosalonu ēkās izvietots krogs jau sen beidzies. Ir gan, apmeklējams no abiem galiem. Izvēlos to ieeju, kuru iezīmē divas apkrāsotas benzīnmucas, un uzreiz saprotu vienu no bāra popularitātes iemesliem – tā kā trepju ailes sienas ir slīpas, apmeklētājs nekad skaidri nezina, cik iedzēris viņš ir.

Tā kā es Martini’s nez kāpēc neesmu bijis arī treknajos gados, nezinu, ar ko te mielojās tolaik, taču varu pavēstīt, ka pašreizējā ēdienkartē ir arī tādi jaunumi, kas ieviesti tikai šoruden. Nobaudījām Taizemes aso zupiņu un Alžīrijas jēra zupu. Tās bija garšīgas, bet arī citos labos krogos ir labas zupas. Taču tad nenoturējāmies un paklausījām šefpavāra ieteikumam, pasūtinājām uzkodu – stirnas un pīles aknu karpačo (papildarguments bija brīdinājums, ka otrēdienu porcijas te ir lielas, bet mums bija jāatstāj vieta arī desertam, tāpēc neņēmām, piemēram, ceptu stirnas karbonādi ar grilētiem dārzeņiem, kartupeļu un sparģeļu strūdeli un kadiķogu un konjaka mērci (Ls 16,90)).

Uzkoda nav daudz lētāka par minēto karbonādi, bet, kā saka reklāmās, katrs kumoss bija tā vērts – jau pēc pirmā sapratām, ka šis ēdiens nav ēdams, tas ir baudāms, tik fantastiska bija vēsās stirnas plēksnītes un putnu aknu garšas buķete! Kaut kas tik gards no medījuma vēl nebija provēts. Izgaršojot karpačo un no dzīvespriecīgi dizainētā bāra otrā stāva augstumiem veroties tumšajā janvāra pēcpusdienas ainavā uz Ulmaņa gatves pusi, rodas stipri patīkama sajūta: ārā visi kaut kur traucas, braukā, drudžaini rosās, bet tu te sēdi kā cilvēks, kam dzīve tā sakārtota, ka var arī nesteigties. Un patiesi: kamēr tā sēdējām, bārs pamazām sāka pildīties arī ar jaukām meitenēm gluži kā saldajos sešdesmitajos.

***

Izklaide ēda

Alžīrijas jēra zupa – Ls 5,50

Stirnas un pīļu aknu carpaccio ar rukolas salātiem – Ls 13,70

***

Martini’s

Zemzaru ielā 1 (Grosauto centrā). Atvērts no 11.00 līdz 23.00 (pt., s. līdz 24.00, sv. slēgts)

* * * * * Interjers

* * * * * Ēdieni

* * * * * Apkalpošana

* * * * * Atmosfēra

* * * Bērniem draudzīga vide

***

Ja ir, ko teikt, raksti mums Twitter.com @DienasIzklaide vai [email protected]