"Ticiān! Ticiān!" Lotte sāk lūkoties pēc lielā rudā runča. Ja dzīvokļa durvis atvērtas un šī pūkainā sabiedrības dvēsele vēl nav pieglaudusies pie kājām, pavisam skaidrs - Ticiāns nejauši iesprostots kādā istabā. Viņa brālis Floriāns labprātāk ieraušas pasnaust Lottes kurpju skapī. Savukārt Ticiāns ņaudēdams papildina saimnieci.
Patiess interjers
"Šajā dzīvoklī esmu dzīvojusi ik pēc laika - pirmo reizi te ievācos
pirms 20 gadiem, bet pēdējo reizi - pirms gadiem četriem," Lotte
stāsta par ģimenes mājokli. Tikmēr istabā skan Edītes Piafas
dziedātās melodijas. Pelēcīgās sienas Lotte te krāsojusi pati. Arī
zeltīto rakstu uz vienas sienas atstājuši pašas veidoti trafareti.
"Uz sienas, kas jau ir personība pati par sevi, dažādi krikumi
neizskatās," viņa novērtē. Savukārt gaiši pelēkās sienas ļauj
mainīt noskaņu ar mazām detaļām. Koši rozā sieviete gleznā,
izrādās, ir Lottes pašas mākslas darbs: "Pati mēģināju tēlot
mākslinieci!"
Tikpat spilgti uz galda stāv arī 20 gadu dzimšanas dienā vecāku dāvātā glezna Jautrā kompānija. Pie tās sena šujmašīna, kura vēl joprojām - pēc adatas maiņas - būs gatava darboties. Agrāk mamma ar to šuvusi Lottei un māsai kleitas, tagad arī Lotte reizēm mēdz ko uzmeistarot. "Man ļoti, ļoti patīk vecas lietas, taču tās nevar būt pārsvarā. Vecas lietas pārsvarā var būt lauku mājā, kur tās ir īstajā vidē." Lai interjers būtu patiess, Lotte min - ja pats esi iekārtojis mājokli, viesis to uzreiz jūt un jūtas labāk. Te nu it viss ir Lottes stilā, kur uz pelēcīga fona atdzīvojas "dažādi knipucīši".
Varavīkšņu pilna virtuve
Saimniece uz brīdi aicina ienākt arī sniegbaltajā guļamistabā. Viņa atradusi veidu, kā vienkārši un ērti savaldīt lina aizkarus, kuri tapuši 20 minūšu laikā, sadrāklējot kādu kosmētikas prezentācijā izmantotu lina palagu. Pēc tam audums samitrināts un savirpināts: "Neapstrādātais efekts rada dabīgumu."
Pārāk idilliski gan te justies neļauj aiz baltajiem lina aizkariem vīdošā pretējā māja. Jo gliemežvāku rotājumi liek pieprasīt te jūras skatu. "Es to ļoti pārdzīvoju," par industriālo skatu nosaka Lotte.
Gaitenī atceļā no guļamistabas uz sienas savijušās brūnas koka lapiņas. Tās, izrādās, zīmējusi Lotte. "Dažreiz, kad nav ko darīt, vai arī, kad pārāk daudz ko darīt, vajag atslēgties un pazīmēt," viņa nosmej. Taču piebilst, ka te nekas neesot dziļi pārdomāts - drīzāk dažādi laika gaitā sakrāti nieciņi un idejas.
Reizēm nejaušas lietas izrādās īsts atradums. Sākumā Lotte
bijusi dusmīga, ka pēc pārdevējas ilgās skaidrošanas nekas cits nav
atlicis, kā vien nopirkt dekoratīvo kristāliņu virteni. Kad tā
piekārta pie virtuves loga, domas krasi mainījušās: "Kad rīta saule
spīd caur kristāliņiem, visa virtuve ir ar mazām varavīksnītēm. Tas
nu gan ir ļoti skaisti!" Virtuvē un citviet visam seko līdzi arī
baltas eņģelīšu figūras, kuras esot no Lottes "eņģelīšu etapa".
Virši balkonā
Savukārt pēdējā mēneša laikā saimnieces dzīvē sācies darba posms, kad darbā tiek pavadītas 12 stundas dienā. "Diezgan grūti šāda tipa dzīvoklī izveidot kaut ko ļoti dabisku. Dabiskums šķiet vieglāk realizējams mājā. Te esošo atmosfēru es varēju tikai uzlabot - ieliku nevis plastmasas logus un durvis, bet koka." Virtuvē ir arī koka galds, kas ražots Latvijā Gulbenes rajonā, bet pirkts Ikea.
Galvenā mēraukla visam ir gaužām vienkārša - lai var apsēsties, palūkoties un saprast, ka Lottei patīk. Un viņai patīk. Patīk tādi jaukie sīkumi, kā gruzīnu vīnu izkārtojums uz ledusskapja. Patīk violeti smaržojošie virši balkonā, kas izturēs arī rudens salnas. Šobrīd Lotte domā, vai viņai patiks arī balkonā iekarināti divi krāsainu stikliņu lukturi. Tāpēc viņa gaida īsto brīdi, lai saprastu: "Nav tā, ka es mājas iekārtošanai pieietu ar lielu rūpību. Tas drīzāk ir iedvesmas jautājums.