Būtiska nozīme ir atšķirt pacientus ar potenciāli nopietnām saslimšanām no vieglākām, kuru ārstēšanai nepieciešamas vienkāršākas metodes, tādas kā atpūta, miers, fizikālā terapija, u.c. Šos jautājumus var palīdzēt atrisināt ārsts-neirologs, ārsts-rehabilitologs, ģimenes ārsts, veicot pacienta aptauju un izmeklēšanu.
Muguras sāpes var cilvēkus piemeklēt jebkurā vecumā, tāpēc jādomā par locītavu un muguras veselības saglabāšanu jau jaunībā, pareizi izvēloties profilakses līdzekļus.
Bērnībā un jaunībā muguras sāpju iemesls bieži vien ir nepareiza stāja; sekas ir mugurkaula izliekšanās jeb skolioze (tā rodas, piemēram, nēsājot smagu skolas somu tikai uz viena pleca un sēžot ar saliektu muguru). Tāpat sāpes var izraisīt apsaldējumi, traumas, muguras muskuļu savilkumi.
Arī pieaugušajiem biežākais muguras sāpju iemesls ir nepiemērota darba vide – darbs pie datora bez pauzēm un bez fiziskiem vingrinājumiem; bieži vien muguras sāpes izraisa diska trūce vai muguras traumas un spondiloze.
Vecākiem cilvēkiem sāpju iemesli ir visdažādākie – visbiežāk sāpju iemesls ir osteoartrīts, kas izpaužas kā pakāpeniski pieaugoši locītavu skrimšļa un apkārtējo audu bojājumi. Vēlākā osteoartrīta stadijā uz kauliem un skriemeļiem parādās radzes, kas nospiež nervus un apkārtējos audus, izraisot regulāras un ļoti stipras sāpes. Sāpju iemesls arī var būt osteoporoze, kuras dēļ mainās kaulu struktūra un masa; kauli sarūk un deformējas.
Parasti no muguras sāpēm cieš tie, kuru vecāki vai vecvecāki arī sūdzas par locītavu un muguras sāpēm, tāpat cilvēki ar lieko svaru, smaga fiziska darba strādnieki un sportisti, pusaudži intensīvas augšanas posmā, kā arī to profesiju pārstāvji, kuru ikdienas darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās ( pārdevēji, frizieri un konduktori u. c.) vai sēdēšanu (darbs pie datora).