Plašā ekspozīcija, kas iekārtota muzeja Kolonnu zālē un tās balkonā, vēsta par laikmetu, kuru Rīgas liktenī ievadīja Lielais Ziemeļu karš un 1710. gada vasarā notikusī varas maiņa Rīgā – no Zviedrijas pakļautības pilsēta nonāca Krievijas sastāvā. 18.gs. otrajā pusē Rīgas dzīvē sevi pieteica apgaismības laikmets, pilsēta kļuva par rosīgu kultūras, zinātnes, izglītības un sabiedriskās dzīves centru, Rīga kļuva par vienu no nozīmīgākajām ostām Krievijas impērijā.
Eksponēto muzeja krājuma priekšmetu lielā dažādība - kartes, plāni, dokumenti, nauda, mākslas darbi, apģērbi, ieroči, interjera detaļas, sadzīves lietas – ļauj vizualizēt tā laika Rīgu, nozīmīgus notikumus pilsētas vēsturē, personības, kuras ietekmējušas to virzību, rīdzinieku sabiedrību, tās dzīvi un sadzīvi 18.gs.un 19.gs.pirmajā pusē.
Ekspozīcija stāsta par Rīgas pilsētas teritorijas un plānojuma attīstību, apbūvi un labiekārtojumiem, pilsētas pārvaldi, naudas apgrozību, tirdzniecību, ģildēm, cunftēm, meistariem un zeļļiem, Rīgas svariem un mēriem, manufaktūru un fabriku veidošanos, iedzīvotāju nacionālo un sociālo sastāvu, rīdzinieku vizuālo tēlu un dzīvesveidu, modi, interjera un galda kultūru, mākslu, teātri, mūziku, izglītību, grāmatniecību un muzeja pirmsākumiem.
Ekspozīciju Rīga Krievijas impērijas sastāvā. 1710 - 19. gs. vidus veidojuši Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturnieki Ilona Celmiņa, Ingrīda Miklāva, Zita Pētersone, Ligita Kalniņa, Māra Ozoliņa, Vivita Buivida, māksliniecisko iekārtojumu veicis Māris Ruskulis.
Kā zināms, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sākotne rodama 18. gadsimta otrajā pusē, 1773. gadā, kad Rīgas rāte nodibināja Himzela muzeju, kura pamatā bija Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela dzimtas dabaszinātnisko un mākslas priekšmetu kolekcija. Muzejs ir viens no Eiropas vecākajiem publiskajiem muzejiem. Kopš 1791. gada muzejs atrodas speciāli muzejam un pilsētas bibliotēkai celtajā ēkā Doma kompleksā.