.. Klau, kur mēs dzīvojam? Kādu vīnu ieteikt maltītei, kurā pamatēdiens ir mammas gatavotās skābā krējumā sautētās kotletītes? Kur skābu kāpostu zupa ar ārkārtīgi neveselīgu treknu cūkgaļu un sausi vārītiem kartupeļiem, kas klāt piekožami? Par ko es te? Par vīnu, protams.
Jebkurš, pat vispieredzējušākais vīnzinis izmežģīs smadzenes un garšas receptorus, lai piemeklētu vīnu, kas veidotu ideālu saderību ar siļķi kažokā vai marinētiem gurķīšiem, "tādiem, kādus tikai Sarmīte var dabūt gatavus".
Varbūt tāpēc arī ir muļķīgi, lai neteiktu - stulbi, gaidīt, ka kāzās kaut kur Bauskas vai Liepājas pusē kopā ar otrās dienas rosolu vai kāzu karbonādi un štovētiem kāpostiem dzertu vīnu. Ai, velti sašūmējos...
Un nu par galveno. Ja kādam no šo rindu lasītājiem ir radies jautājums, un tādam ir jābūt radušamies (interesanti, ko par šo locījumu teiktu kāds Endzelīna garīgais mantinieks), par to, vai Latvijā vispār kāds kaut ko saprot vīnos (re, vēl viens jocīgums - "saprast vīnos"), tad nupat ir iespēja šo jautājumu uzdot tiem, kuri pratīs atbildēt. Rīt, sestdien, Konventa sētā, Kampenhauzena zālē sākas Latvijas šīgada nozīmīgākais ar vīna lietu saistītais pasākums - Latvijas vīna viesmīļu (someljēru) čempionāts. Pat neņemot vērā to, ka uzvarētājs jau maija vidū pārstāvēs Latviju Eiropas čempionātā, pasākums solās būt gana interesants. Mums būs jauns labākais. Ja saprotat, ko es ar to domāju...
Lai piedod man pavasara gaidītāji, kuri vāvuļo par vasaras kafejnīcām un viegliem baltvīniem, pēc kuriem šie esot noilgojušies. Par ātru. Normāli ziemas sarkanie "zaptinieki" ir šīsnedēļas favorīti.
ROSEMOUNT Diamond Label Cabernet Sauvignon 2005. Nu, re, atkal atgriežamies pie saknēm. Rosemount laikam bija viens no pirmajiem Austrālijas vīniem, kurus bija tas gods baudīt. Stāsts par upi un otro iekāpšanu ir vietā arī šeit. Dzēru vienkāršu, godīgu labi nostrādātu neapšaubāmi komerciālu un tradicionālu Austrālijas vīnu un sapratu, ka absolūti neatceros, kā garšoja TAS Rosemount. Neatceros, un viss. Tātad nav ar ko salīdzināt. Vai vajag? Ja ne vaniļas un karameles toņi, šis eksemplārs varētu kalpot par mācību līdzekli, studējot Austrālijas vīnus. Smaržā upenes un citas melnas ogas, garšvielu skapītis un tāls piparmētru triepiens. Garša muti piepilda zibenīgi un uz ilgu laiku. Brīnišķa ogu smarža, ar izteiksmīgiem, spilgtiem, noapaļotiem tanīniem un garu, efektīgu finišu. Liellops. Sautēts vai cepts. Ļoti skaista pudele, un tas dara uzmanīgu - ceru, ka kļūdos, bet mana iepriekšējā pieredze liecina, ka brīdī, kad ražotājs sāk eksperimentēt un mārketēt savu produktu ar interesantām, skaistām vai ērmīgām pudeļu formām, saturam nākas pierauties.
CARTA VIEJA Gran Reserva Estate Bottled Cabernet Sauvignon 2005. Nav nekādas nojēgas, kur ir Loncomilla ieleja, bet liekas, ka tā ir viena no jaukākajām vietām uz Zemes. Vieta, kur taisa tādus vīnus, nevar būt slikta. Man ir jauns favorīts. Sarežģīts, bet ne pārgudrs, būdīgs, bet līdz resnumam vēl tālu. Jaunība ir netikums, kas pāries pats no sevis. Liels, es teiktu. Ar ozolu gan, liekas, ir nedaudz pārspīlēts, bet tā ir ciešama nianse - vīna garšā ir pietiekami daudz caku un rišu, lai tanīnu "rumpis" neliktos pārlieku kolosāls. Pēcgarša gara un pilna. Par smaržām un garšām nav ko gari runāt - jebkurā grāmatā par Cabernet rakstītais būs pilnīga taisnība. Vīns, kas neatstās vienaldzīgus gatavu augļu un ogu, tumšu balzamu un dedzināta cukura smaržu piekritējus. Ēdiens? Hmm. Varbūt pamēģiniet uzburt uz lēnas uguns gatavotu vēršgaļas un sakņu sautējumu. Nu to, kurš sātīgs, ziemīgs, ķiplokains un pārēšanos apsološs. Pamēģiniet. Pavasaris lai pagaida.
Gaidu palešu tirdzniecību. Ja nebūs, nu ko, pirkšu tāpat.
***
ROSEMOUNT
Dienvidaustrālijas sarkanvīns, 8 lati veikala plauktā
CARTA VIEJA
Čīles sarkanvīns no Loncomilla ielejas, 7 lati