Valsts un pašvaldības amatpersonas atzīst, ka ilgstošā īres prasību tiesvedība jārisina, tomēr katram ir atšķirīgs viedoklis par labāko veidu. Ziņojumu valdībai par šo problēmu un tās risināšanu patlaban gatavo speciāla darba grupa. G.Vanagas pieredze gan liek izdarīt rūgtu secinājumu: Īres likums ir, bet tas nedarbojas, uz tiesu jāgaida gadiem, un "attieksme pret namsaimnieku tiesā ir kā pret vislielāko valsts ienaidnieku".
G.Vanagas un īrnieces tiesāšanās hronoloģija
- Pirmā prasība 2004.gada sākumā Zemgales priekšpilsētas tiesā: piedzīt 785 latu parādu, izlikt no dzīvokļa
- 2005.gada martā pārsūdzība Rīgas apgabaltiesā: piedzīt parādu, neizlikt no dzīvokļa
- 2006.gada maijā jauna prasība Zemgales priekšpilsētas tiesā: parādu nepiedzīt, izlikt no dzīvokļa
- 2007.gada aprīlī pārsūdzība Rīgas apgabaltiesā: parādu nepiedzīt, no dzīvokļa neizlikt
Nemaksā, un viss
Nama saimnieces problēmas sākās tad, kad neilgi pēc īres līguma noslēgšanas 2001.gadā atklājās, ka īrniece un viņas draugi mīl alkoholu un nakts uzdzīvi. "Sākās neiedomājamas orģijas, lamas, brutāla izturēšanās, ja gribējām ieviest kārtību. Policijas aktus nevaru vairs saskaitīt," stāsta namsaimniece. Dzīvoklis ātri vien pārvērties par netīrības avotu ar sabojātu elektroinstalāciju, no aukstuma un mitruma pūstošām sienām. Mājā ir krāsns apkure, kura netika izmantota. Malkas šķūnītī īrniece meta virtuves un citus atkritumus. "Smirdoņa, miljoniem blusu, kas klejoja pa visu māju," tāds bijis kaimiņienes ieguldījums.
Trakajai uzdzīvei divu gadu garumā klāt nāca īrnieces paziņojums, ka īri viņa vairs nemaksās: "Pamatojums? Faktiski nekāds!" Konflikts veidojies gan no biežajiem policijas apciemojumiem, gan paaugstinātās īres maksas. G.Vanaga atceras, ka kārtējā maksāšanas reize sakritusi ar ūdens sistēmas remontu visā mājā, kura dēļ uz pāris dienām atslēgts ūdens. "Toreiz viņa paziņoja, ka nemaksās, jo atslēgts ūdens. Nelaida arī dzīvoklī veikt remontu," stāsta namīpašniece.
Trīs gadus četrās tiesās
Parādu piedziņa un īrnieces izlikšana no dzīvokļa skatīta četrās tiesās trīs gadu garumā. "Katram tiesas spriedumam bijis citāds iznākums. Paradokss, jo lemj par vienu un to pašu jautājumu ar vieniem tiem pašiem faktiem - nemaksāšana un ālēšanās," secina G.Vanaga. Pēc pirmās pārsūdzības izskatīšana Rīgas apgabaltiesā juristi ieteikuši G.Vanagai nevērsties Augstākajā tiesā, jo tas procesu vēl vairāk paildzinātu. Viņa iesniegusi jaunu prasību pirmās instances tiesā, jo īres nemaksāšana turpinājusies. Kad arī šis spriedums pārsūdzēts, apgabaltiesa izskatīšanu noteikusi pēc pusotra gada. "Izstaigāju visas iespējamās institūcijas, lai procesu paātrinātu," atceras G.Vanaga. Pēdīgi tiesa nolēmusi parādus nepiedzīt un parādnieci no dzīvokļa neizlikt. Kopš pirmās tiesas bija pagājuši vairāk nekā trīs gadi.
"Faktiski ar šo pēdējo spriedumu īrniece tika nodota manā aprūpē līdz mūža galam. Viņa var dzīvot par brīvu un ar saviem draugiem darīt manā māja visu, ko grib," rūgti rezumē G.Vanaga un piebilst, ka to dienu šoku un izmisumu nevarot aprakstīt. Spriedumu tiesa pamatojusi ar to, ka namīpašniece nepamatoti noteikusi īrnieces parādu, par īres maksu nav vienojusies ar īrnieci likumā noteiktajā kārtībā, īrniecei nav nodrošinājusi vietējo apkuri, ūdens piegādi un kanalizāciju, kā noteikts īres līgumā u.tml.
Apspriežoties ģimenē, nolemts īrniecei nopirkt īres tiesības citā namā: "Pa labam un visādi citādi panācām, ka viņa pārceļas, jo šajā dzīvoklī viss, ko varēja, bija izdemolēts."
Likums nedarbojas
Likums Par dzīvojamo telpu īri namīpašniekus nemaksāšanas un radīto nekārtību gadījumā aizsargā tikai uz papīra, jo iestrēgst garos tiesu procesos, kuri turklāt ir "namīpašniekam pazemojoši", uzskata G.Vanaga: "Attieksme kā pret pēdējo valsts ienaidnieku - mūdži un rausēji. Valsts ir īrnieka pusē."
Mājas saimniece ar minēto īrnieci līgumu bija noslēgusi uz nenoteiktu laiku, ko tagad atzīst par kļūdu: "Valsts situāciju ar līgumiem novedusi līdz tādam absurdam, ka izdevīgāk ir ielaist cilvēku dzīvoklī un pateikt - tas maksā tik un tik, kamēr maksāsi - dzīvosi, ja būs problēmas - jāiet prom! Nekādu papīru, citādi tiesāšanās par detaļām būs gadiem!"
Par vēl lielāku problēmu G.Vanaga uzskata daļēju īres nemaksāšanu. Īres līgums par citu viņas mājas dzīvokli noslēgts ar kādu pāri, kuri dzīvokli nodevuši dēlam. Taču tas maksā tikai 50 latus, paziņojot, ka "ar to man pietiks", stāsta namsaimniece. Viņa pat iedomāties negribot, cik laika un nervu prasītu tiesāšanās.
Īres tiesas nesola
Rīgas domes Īres valdes priekšsēdis Andris Vilks situāciju par īres strīdiem vērtē asi: "Trīs gadus jāgaida risinājums, kurš nepieciešams nekavējoties - tas ir smieklīgi!" Vislabākais veids būtu īpašas īres tiesas, tomēr Tieslietu ministrija (TM) šajā jautājumā ir noraidoša, instanci tikai vienam jautājumam uzskatot par nelietderīgu.
Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa ar Īres valdes, TM un Tiesībsarga biroja speciālistu līdzdalību kā reālāku iespēju apspriedusi priekšlikumu noteikt īres strīdus tiesām kā steidzami izskatāmus, piemēram, 15-30 dienās. Tomēr arī par to TM ir skeptiska. Ministrijas pārstāve Jana Saulīte norāda - var ciest strīdu izšķiršanas kvalitāte, un problēma pēc būtības netiek risināta: "Var palielināties citu lietu izskatīšanas ilgums, tādējādi problēma tiktu vienkārši pārnesta uz citiem tiesvedības procesiem."
Tiesībsarga biroja pārstāve Sanita Ščucka piekrīt, ka tiesāšanās ir pārāk gara un rada īpašniekam zaudējumus, tomēr norāda: "Likums paredz iespēju īpašniekam zaudējumus piedzīt no bijušā īrnieka izlikšanas gadījumā."
TM kā risinājumu iesaka tā saucamo mediācijas mehānismu - alternatīvu strīdu izšķiršanu ārpus tiesas vai pašvaldību izveidotas komisijas. "Pēc būtības šīs komisijas varētu saukt arī par valsts šķīrējtiesām. Komisijas lēmums civilprocesuālā kārtībā būtu pārsūdzams tiesā," skaidro J.Saulīte.
A.Vilks gan norāda - protams, var "knapināties" ar citādiem veidiem, bet kardināli problēmu tas nerisina. Viņš pieļauj, ka varētu paplašināt Īres valdes funkcijas, lai tās lēmums būtu pagaidu regulējums līdz tiesas spriedumam.
Īres lietas Latvijas tiesās 2006.gadā
- Izlikšana bez citas platības piešķiršanas - 866
- Izlikšana par īres nemaksāšanu - 789
- Prasības, kas izriet no īres līguma - 663
Dati: Kompānijas 1st Office pētījums