Pērn Latvijā reģistrēti 10 600 jauni saslimšanas gadījumi ar vēzi

Vīrieši visbiežāk slimo ar plaušu vēzi - 16,6% no visiem gadījumiem, savukārt sievietēm visbiežāk tiek konstatēts krūts vēzis - 19,5% gadījumu.Iepriekš saslimstība ar krūts vēzi Latvijā pieauga, taču pēdējos gados jaunatklāto gadījumu skaits ir stabilizējies - tas tiek atklāts aptuveni 1000 pacientiem gadā, pieaug arī jaunu plaušu un prostatas vēža gadījumu skaits.Turklāt arī nākotnē Latvijā saslimstība ar zarnu, prostatas un krūts vēzi tikai pieaugs, taču līdzīgas tendences ir arī citās valstīs, sacīja Eglītis. Viņš piebilda, ka sākotnēji, kad tika izveidots vēža slimnieku reģistrs, vidēji tajā tika reģistrēti 5000 jauni pacienti gadā, savukārt pēdējos gados - ap 10 000.Eglītis arī uzsvēra, ka pieaug mirstība no onkoloģiskajām saslimšanām. Vīrieši visbiežāk mirst no plaušu vēža, turklāt bieži vien tas notiek viena gada laikā pēc slimības atklāšanas, sievietes savukārt visbiežāk mirst no krūts vēža. Ja izdotos izskaust smēķēšanu, tad samazinātos ne tikai saslimstība un līdz ar to mirstība no plaušu vēža, bet būtu arī mazāk sirds un asinsvadu slimību pacientu.Bieži vien vēzis tiek konstatēts cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, lielākais pacientu īpatsvars ir pēc 70 gadiem. Taču Eglītis pastāstīja par gadījumiem, kad ar ādas vēzi saslimst, piemēram 30 gadus veci pacienti. Pēc speciālista domām, tas ir saistīts ar pārlieki aktīvu solāriju apmeklēšanu un to, ka iedzīvotāji vairāk laika pavada saulē. Gadā aptuveni 1000 cilvēku saslimst ar ādas vēzi.Kopumā vēzis pacientiem bieži vien tiek atklāts novēloti, kaut Latvijā ir krūts dziedzera, dzemdes kakla un zarnu ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma. Piemēram, krūts vēža skrīninga aptvere ir "absolūti neapmierinoša", uzsvēra Eglītis.