Tomātu nav nekāds šardonē

dzer, dzer nedzer par daudz

Vai norūgušu bērzu, kurai pielikts cukubiešu cukurs, jāsauc par bērzu vīnu vai cukurbiešu vīnu?

Jā te daži bļaustās par to kas ir un kas nav vīns bet liekas īsti paši nezin kas ta ir un kas nav. Aizbraucot uz Italīju , nenoliegsim ka tā ir viena no vīna lielvalstīm, ieejot kādā specializētā vīna veikalā un paņemot apskatīt Italijā tapušo vīnu katalogu it īpaši sadaļā piedeserta vīniem varam atrast gan ķīršu , gan ābolu un pat apelsīnu vīnus. Un starpcitu Gulianove de Abruci, ja nemaldos tā to miestu vai pilsētu sauca (Itālijā) taisa vienu no pasaulē populārākajiem saldajiem ķiršu vīniem, ja nemaldos saucās RATA FIA, biju pāris pudeles itālijā uz vietas pie vīndara iegādājis. Vel viens aspekts par sidra un vīna atšķirību, sidru raudzē no dažādu šķirņu tīras ābolu sulas , kurai vēlam pievienot arī apm 35-40% mežābolu sulas, tur pretīm ābolu vīna gatavošans procesā visbiežākm tomēr sulu vēlams škaidīt vai jaukt ar citu sulu, lai mazinātu skābes līmeni.

vislabākie vīni ir gruzijā jābrauc turp

var pie mums sidru atrast šur tur, bet ir dārgs ko viņš izmanto par bāzi tam ozollapu vīnam? Jo pašu ozollapu tur tikai garšai var piemest un ļoti nedaudz

Ir Sidrs un ir Ābolu vīns un nav tie viens un tas pats. Sidrā (uz mūsu veikalu plauktiem sidru neatradīsiet, kas tā tiek saukts nav nekāds Sidrs). Sidra raudzēšanā neizmanto cukuru, vai arī pievieno nedaudz lai sasniegtu alkohola procentu 5-6, ābolu vīnam rūgšanai liek daudz cukura un sasniedz alk.% 11-12.

sakiet, ko gribat, bet skaisti taču. Latvieši ir ar izdomu. Ozollapu vīns. Lūk īsts suvenīrs, ko aizvest. ī paši , ja vēl piemun Jāņu nakts burvību. Ļoti vēlētos šim ceļojumam siera turpinājumu, jo vīns tak sader ar sieru, vai ne? Labprāt uzzinātu, kā mani līdzcilvēki latvju zemes ārēs mēģina pielāgot pasaules virtuvi un, kas no tā sanāk.

Nav tāds ābolu vīns - ir sidrs un basta! Latvietim tāda dīvaina paraža katru dzeramo/nedzeramo, kas rūgst, saukt par vīnu. Šis vārds tomēr ir piederīgs vīnogai. Tad jau Nauris no Dzērumiem savu ļergu var saukt par grapu! C'mon!

Man ir bijusi tā izdevība baudīt dažus no rakstā pieminētajiem vīniem. Gardi, bet viltīgi! Vienīgi nezinu, vai tiem nevajadzētu izdomāt kādu īpašu apzīmējumu, jo "vīns" tiešām vairāk asociējas ar vīnogām. Bet jauki, ka cilvēki Latvijā nebaidās eksperimentēt. Un, kas zina, varbūt drīz kā suvenīru no Latvijās tūristi vedīs ne tikai Melno balzamu, bet arī tomātu, dzērveņu, ābolu vai rabarberu vīnu.

es, protams, neesmu vīna pazinējs, bet tu stabili alojies. Nesen pat dzēru fantastiski labu ābolu vīnu no pašmaju āboliem. Un es jau atkal negribu būt tāds kurš visu ko nesaprot noliek un aicinu tādam nebūt arī tev, bet man ir gadījies speciālista ieteikts vīnogu vīns, taisīts vienā no tām īstajām valstīm ar īstajām tradīcijā utt - nu velns, tāds mēsls pēc garšas :) mēle čokurā un nesaprotu, kur to dārgo dziru spļaut :) katram savs - man patīk latvju ābolu brūvējums, citi lai izgaršo to uz ko mana mēle nas spējīga!

īsts vīns var tapt tikai no vīnogām un zemēs ar gadu desmitiem ilgām vīna tradīcijām!!! citu ogu un augļu "vīns" vairāk der mērču pagatavošanai nevis dzeršanai

Tev kāds lej iekšā?

23. nodaļa: 29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? 30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. 31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! 32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. 33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, 34 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ. 35 "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"

pirdiena rezultats...! Sarūgusi sula... mēsls............................ Pagānu dievības Dionīsa cienīgs dzēriens - rūgšanas baktēriju bezdiens...!

"Kaspars ar sievu Ievu iekopj vīnogu dārzus desmit gadus un joprojām meklē ideālu ogu Latvijas apstākļiem. " Uz šo atļaujiet piebilst, ka selekcionāru darbs ir mūžīgs, bieži daudzas paaudzes meklē un meklē, kamēr varbūt mazmazbērni atrod. Desmit gadi - tas ir ceļa sākums. Man vienmēr paticis, kā uz pusdienu galda mirguļo vīna pudeļu stikla krāsas. Latvijā ražotie vīni ir vēl pilnveidojami, bet spilgtās zvaigznes - eksperimentētāji Latvijas vīndarīšanā to noteikti paveiks.