Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, tāpēc pavasarī ļoti būtiski ir stiprināt organismu ar vitamīniem. Pirmkārt, vitamīniem ir ilgtermiņa iedarbība uz organisma vispārējo veselību, tostarp imūnsistēmu, labu pašsajūtu, veselīgu un labu izskatu. Otrkārt, jāņem vērā, ka pavasarī organismā ir izsīkuši rudenī dabiskā veidā uzņemto vitamīnu krājumi, tāpēc tam jāpalīdz arī cīņā ar tā saucamo pavasara nogurumu. Turklāt cilvēkam, kuram organismā trūkst vitamīnu, bet lielā devā jāpiedzīvo stress, nesabalansēts uzturs u.tml., ir paaugstināts risks saslimt ar dažādu alerģiju izpausmēm: var atgriezties bērnībā piedzīvotās alerģijas, viena veida alerģijas var sākt papildināt citas, alerģisko reakciju izpausmes var kļūt smagākas utt. 2. TOP 3 vitamīni ar īstermiņa un ilgtermiņa efektu. **Pavasarī jācenšas uzņemt pēc iespējas vairāk dažādu vitamīnu, taču alerģiju kontekstā vissvarīgākie ir C, E un A vitamīni.
C vitamīnam ir ļoti daudzpusīga iedarbība. Tā nepietiekamība novērota Eiropas ziemeļu daļas iedzīvotājiem, kā arī cilvēkiem stresa situācijās un, jo īpaši - smēķētājiem. Alerģiju gadījumā nepieciešams lietot C vitamīnu lielās devās (1000 - 2000 mg dienā) kopā ar rutīnu – tas palīdzēs stabilizēt kapilāru sieniņas iesnu gadījumā. Pārtikas produktos C vitamīns pieejams upenēs, pētersīļos, mārrutkos, paprikā, svaigos un skābētos kāpostos, spinātos, citrusos u.c.
E vitamīns ir antioksidants, kas cīnās ar organismā sastopamajiem brīvajiem radikāļiem. Tas samazina imūnglobulīnu E (IgE), kas konstatējams cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām. E vitamīns ir ļoti būtisks arī ādas veselībai un skaistumam – tas veicina ādas šūnu atjaunošanos, mazina mitruma zudumu ādā u.tml. Tāpat tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību, endokrīno sistēmu un auglību. E vitamīnu satur zaļie lapu dārzeņi, saulespuķu un olīvju eļļas, rieksti, īpaši valrieksti un sēklas. Dienas deva pieaugušajiem ir 200 – 400 starptautiskās vienības.
A vitamīns, jo īpaši kopā ar cinku, ir ļoti svarīgi elementi imunglobulīna A (IgA) un antivielu veidošanā, tie atpazīst alergēnu, kas nonācis gremošanas traktā un nepieļauj tā nonākšanu asinsritē. Paralēli tam A vitamīns stiprina arī matus un nagus, palēnina novecošanas procesus, uzlabo ādas stāvokli. A vitamīns sastopams visos oranžajos augļos un dārzeņos, zaļajās lapās, sviestā, sierā, olās, aknās, zivju eļļā.
3. Krustotās alerģijas: produkti, no kuriem jāuzmanās. Tā kā alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, tad cilvēkiem ar viena veida alerģijas izpausmēm ir paaugstināts risks saslimt ar cita veida alerģijām. Zinātniski ir pierādīta saikne starp respiratoro alerģiju un pārtikas alerģiju. Ja piemīt alerģija no alkšņu ziedputekšņiem, alkšņu ziedēšanas laikā nevajadzētu pārtikā lietot ābolus, bumbierus un selerijas; ja alerģija ir no bērzu ziedputekšņiem - nevajadzētu lietot ābolus, bumbierus, burkānus, kivi, selerijas, tomātus. Savukārt cilvēkiem, kuriem alerģiska reakcija ir no lazdas, to ziedēšanas laikā vajadzētu atturēties no lazdu riekstiem.
4. Dzīvesveids, telpas un to higiēna. Cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģiju dabas ziedēšanas laikā ieteicams pēc iespējas mazāk uzturēties svaigā gaisā. Telpas vēdināt vēlams, nevis kā parasti – saulainā un vējainā laikā, bet gan bezvēja laikā un vislabāk - pēc lietus, kad ārā visi ziedputekšņi noplakuši. Arī pastaigās labāk doties pēc lietus. Ienākot telpās no āra, svarīgi uzreiz noģērbt virsdrēbes, un tās paslēpt skapī, lai samazinātu uz apģērba esošo putekšņu izplatību mājoklī. Mājokļa uzkopšanā var noderēt putekļu sūcēji ar HEPA filtru. Ja rocība un darba pienākumi ļauj, ieteicams apsvērt doties atvaļinājumā uz kādu vietu, kur nezied alerģiju raisošie koki un krūmi, piemēram, uz kalniem.
5. Sagatavošanās ziedputekšņu sezonai. Cilvēkiem, kuri pavasara alerģiju izjūt katru gadu, vēlams jau laicīgi domāt par profilakses pasākumiem, un tos uzsākt divas trīs nedēļas pirms ziedputekšņu sezonas sākšanās. Parasti alerģiskās reakcijas vieglā un vidējā formā labi iespējams kontrolēt ar antihistamīna medikamentiem, kas pieejami gan aerosolu, gan tablešu veidā. Ja vitamīni, dabas veltes un bezrecepšu medikamenti nelīdz, noteikti nepieciešams apmeklēt ārstu, veikt izmeklējumus un noteikt alergēnus, jo neārstēta alerģija var pāriet tās smagākajā formā - astmā.