Kā aģentūrai LETA stāstīja ornitologs un portāla Latvijas putni administrators Kārlis Millers, dažas putnu sugas rudens migrāciju sāk jau jūlijā un kā pirmie projām dodas, piemēram, bridējputni. Patlaban jau pilnā sparā uz dienvidiem lido tādi putni kā parastais šņibītis un lielais šņibītis.
No Skandināvijas un dienvidu reģioniem dodas arī brūnās čakstes un kukaiņu piekūns. Savukārt no Latvijā ligzdojošiem putniem ilgi vairs nav jāgaida, kad prom dosies niedru stērstes un somzīlītes. Samērā agri rudenī prom dodas arī zaļais ķauķītis, vēstīja Millers.
Tās putnu sugas, kas pavasarī kā vieni no pirmajiem ierodas no savām ziemošanas vietām, ir vieni no pēdējiem, kas rudenī migrē prom. Samērā agri Latvijā, piemēram, ierodas ķīvīte un dzeltenais tārtiņš, jo viņi ziemu pārlaiž Rietumeiropā. Lai lieki netērētu enerģiju, šie putni Latvijā paliek līdz tam brīdim, kad tuvojas aukstums. Ja putns ir vesels un viņš spēj atrast barību, tad tam nav nekādu problēmu, pienākot aukstumam, aizlidot 100 kilometrus tālāk uz siltāku vietu.
Aizvadītajā ziemā, kad aukstums iestājās tikai janvārī, samērā ilgu laiku pēc rudens beigām Latvijā vēl lielā skaitā bija novērojamas gan ķīvītes, gan arī dzeltenie tārtiņi.
Pirmā lielākā masveida gājputnu migrācija sagaidāma septembra otrajā dekādē, bet otra gājputnu masveida aizlidošana var būt sagaidāma oktobra otrajā dekādē.
Millers norādīja, ka putnu rudens migrāciju precīzi nav iespējams prognozēt, jo gājputnu aizlidošana nav saistīta tikai ar laika apstākļu maiņu. Piemēram, pirms diviem gadiem 6.septembrī putnu vērotājiem par pārsteigumu bija vērojama liela putnu migrācija.
"Divu vienādu rudeņu nekad nav, līdz ar to ir grūti prognozēt, kad lielākais vairums gājputnu dosies prom," sacīja ornitologs.