Daži pētnieki uzskata, ka tas vismaz daļēji ir saistīts ar sociālu empātiju, kas veicina cilvēku savstarpēju saskarsmi, tomēr nav skaidrs, kas tieši nosaka, vai žāvas pielips citai personai, vai nē.Itālijas Pizas universitātes pētnieki veikuši gadu ilgu pētījumu, analizējot 480 žāvāšanās gadījumus ar 109 pieaugušajiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.Pētnieki secinājuši, ka izšķirošais faktors žāvu lipīgumā ir tas, cik tuvas attiecības ir starp attiecīgajiem cilvēkiem. Visbiežāk žāvas pielīp starp ģimenes locekļiem, kam seko draugi, tad paziņas un visbeidzot svešinieki - līdzīgi kā citas empātijas izpausmes.Bērniem žāvāšanās nepielīp līdz četru vai piecu gadu vecumam - tieši šajā vecumā bērnam attīstās spējas pienācīgi interpretēt citu cilvēku emocijas.Zinātnieki atklāja, ka ģimenes lokā lipīga ir aptuveni puse žāvu, bet draugu lokā tikai ceturtā daļa, paziņu starpā katra astotā un mazāk nekā viena no desmit starp svešiniekiem.Turklāt tuvinieku vidū nākamais cilvēks sāk žāvāties ātrāk nekā starp svešiniekiem."Mēs vēlējāmies saprast, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē žāvu lipīgumu starp cilvēkiem, tāpēc mums radās ideja gadu vākt datus dažādās pasaules valstīs," skaidroja pētījuma līdzautore profesore Elizabete Paladži."Mēs atklājām, ka galvenais faktors nav nacionalitāte, ādas krāsa, dažādi kultūras paradumi, dzimums vai vecums, bet gan attiecību veids, kas saista divus cilvēkus," sacīja Paladži.
Žāvas vislipīgākās ir ģimenes un draugu lokā
Žāvas vislipīgākās ir ģimenes un draugu lokā, noskaidrojuši itāļu zinātnieki, veicot apjomīgu pētījumu Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.Vairums cilvēku ir novērojuši žāvāšanās lipīgumu - nepārvaramu vēlmi nožāvāties, redzot, ka to dara kāds cits, taču zinātniekus šī parādība jau sen ir mulsinājusi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.