Kam dot priekšroku – ķīmijai vai lavandas eļļai?

Augustā Latviju sasniedza satraucošas ziņas par to, ka vairākās Eiropas valstīs vistu olās ir atrasts fipronils – pesticīds, ko izmanto, lai iznīcinātu insektus un parazītus. Eiropas Savienībā to aizliegts izmantot lauksaimniecībā, ja gala produkts paredzēts lietošanai cilvēkiem pārtikā. Liels daudzums fiproila var kaitēt cilvēka aknām, nierēm un vairogdziedzerim. Ne mazāk kaitīgs fipronils ir bitēm un saldūdens zivīm. PVD Latvijā ražotās olās fipronilu neatrada. Tas, protams, ir iepriecinoši, tomēr piesardzībai ir reāls pamats, jo Latvijā fipronilu atļauts lietot mīļdzīvniekiem – suņiem un kaķiem, lai iznīcinātu ektoparazītus.

Labums un blaknes

Ja savam mīļdzīvniekam atklājam blusas, steidzamies uz veterināro klīniku vai zooveikalu, kur iegādājamies kādu no daudzajiem bezrecepšu vai recepšu līdzekļiem, kas, kā tiek solīts, efektīvi iznīcinās nelūgtos ciemiņus dzīvnieka apmatojumā. Visbiežāk gaidītais rezultāts arī tiek sasniegts. Taču šad un tad dzīvniekam var rasties problēmas – pēc aplikācijas (insekticīda pilināšanas uz ādas) var parādīties ādas kairinājums, var izkrist apmatojums vai – vēl sliktāk – parādīties vispārēja veselības pasliktināšanās —  letarģija, bezspēks, siekalošanās, vemšana un caureja. Tad jādomā, vai izvēlētais līdzeklis pielietots pareizi – vai ir iegādāts dzīvnieka sugai un šķirnei atbilstošs līdzeklis, vai iedota dzīvnieka vecumam un svaram atbilstoša deva, vai līdzeklis ir aplicēts pareizi? Varbūt dzīvnieks ticis klāt aplikācijas vietai un to salaizījis? 

Mēģināsim noskaidrot, cik droši un nekaitīgi mūsu mīļdzīvniekiem ir izmantojamie pretparazītu līdzekļi, it īpaši, ja pēc ražotāja ieteikuma sezonas laikā pretinsektu līdzekļi tiek lietoti regulāri un dažkārt pat ļoti bieži.

Pēc ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) Pesticīdu nodaļas pētījumu datiem zināms, ka fipronils nonāk organismā un ir atrodams suņu taukaudos, iekšējos orgānos, urīnā un fekālijās. Pēc EPA laboratorijas datiem, fipronilu mazās devās lietojot ilgstoši, dzīvniekiem var rasties nervu sistēmas, vairogdziedzera funkciju traucējumi. Iespējami aknu, nieru un reproduktīvās sistēmas bojājumi. Novērojami arī kustību traucējumi, neizskaidrota riešana, gaudošana, pat lēkmes. Suņiem var samazināties auglība, dzimt mazāks kucēnu skaits metienā vai pat piedzimt nedzīvi kucēni.

Vēl satraucošāks ir tas, ka pēc fipronila turēšanas gaismā tas zīdītājiem kļūst desmit reižu toksiskāks. Fipronila iepakojumu nedrīkst turēt gaismā, un pēc tā aplikācijas 48 stundas pirms un pēc fipronila lietošanas suņus nedrīkst laist ārā saules gaismā. Es personīgi nākamās 48–72 stundas izvairītos dzīvnieku laist staigāt saules augstākajā aktivitātes laikā no 11 līdz 15. Dzīvnieku arī neiesaku peldināt un mazgāt.

Lasiet instrukcijas

Pēc ASV Sabiedrības integrācijas centra datiem, par dažādi lokāli izmantojamiem pretinsektu līdzekļiem no 2002. līdz 2007. gadam konstatēts, ka arī citi pretinsektu līdzekļi var dzīvniekiem radīt smagas blaknes, piemēram, piretrīni un piretroīdi var radīt sirds muskulatūras un centrālās nervu sistēmas bojājumus. Imidakloprīds var radīt aknu un vairogdziedzera bojājumus un pat iedzimtus defektus. Pēc  testa rezultātiem, kas veikti 1994. gadā, kad līdzeklis parādījās tirdzniecībā, pētnieki konstatēja, ka pēc  imidakloprīda lietošanas laboratorijas pelēm, žurkām un suņiem novēroja palielinātu skaitu iedzimtu defektu.

2009. gada aprīlī EPA nāca klajā ar ieteikumiem lokāli izmantojamo pesticīdu lietošanai mīļdzīvniekiem, jo 2008. gadā EPA bija saņēmusi vairāk nekā 44 000 ziņojumu par nevēlamām blakusparādībām, izmantojot lokāli aplicējamos insekticīdus dzīvniekiem. Gada laikā ziņojumu skaits bija pieaudzis par 57%, sākot no vieglām blakusparādībām, tādām kā ādas kairinājums aplikācijas vietā, līdz pat krampjiem un letāliem gadījumiem.

EPA gadu veica pētījumus par lokāli izmantojamo pretblusu un pretērču līdzekļu ietekmi uz suņu un kaķu veselību. 2010. gadā EPA publicēja pētījumu rezultātus.

Galvenie secinājumi bija šādi: visbiežāk nevēlamās blakusparādības novēro suņiem, kuru svars ir 4–9 kg. Īpaši bieži blaknes novēroja šādu šķirņu suņiem –  čivavām, šicū, miniatūrajiem pūdeļiem, Pomerānijas špiciem, Maltas zīda sunīšiem, bišon frise un Jorkšīras terjeriem, taču daudz ziņojumu bija arī par blakusparādībām bezšķirnes suņiem.

Visbiežāk blakusparādības novēroja pēc cifenitrīnu un permetrīnu saturošu produktu lietošanas. Bieži blaknes novēroja suņiem, kas bija jaunāki par trim gadiem. Gan suņiem, gan kaķiem visbiežāk tika skarta āda, gremošanas sistēma un nervu sistēma. Tika ziņots par ādas apsārtumu, niezi, čūlām, apmatojuma izkrišanu, siekalošanos, vemšanu un caureju, letarģiju, kustību traucējumiem, muskuļu trīci un krampjiem. Iesaku suņu saimniekiem pievērst uzmanību šādām blaknēm.

Vissmagākās blaknes novēroja kaķiem, kam tika nepareizi pielietoti suņiem paredzētie pretblusu/pretērču produkti vai arī kaķi bija saindējušies, nonākot kontaktā ar suni, kas apstrādāts ar insekticīdu.

Tā visa rezultātā 2011. gadā EPA nāca klajā ar jauniem ieteikumiem ražotājiem par insekticīdu marķēšanu un lietošanas instrukciju uzlabošanu. Taču tie ir tikai ieteikumi, tāpēc šķiet, ka krasām izmaiņām produktu marķēšanā un lietošanas instrukcijās vismaz pagaidām ir grūti ticēt.

Ko darīt?

Es pati principā saviem mājdzīvniekiem pesticīdus neizmantoju, jo mums ir bērni, kas dzīvo krustu šķērsu kopā dzīvniekiem un dažkārt pat aizmieg vienā gultā ar tiem. Nevēlos ne savus bērnus, ne pārējos ģimenes locekļus, tajā skaitā mājdzīvniekus, pakļaut pastāvīgai saskarsmei ar pesticīdiem.

Pesticīdu izmantošana mājdzīvniekiem, manuprāt, ir pieļaujama tikai tad, ja suns vai kaķis tiešām ir blusu, utu vai ērču apsēsts un/vai dzīvniekiem ir novērojama ļoti spēcīga alerģija pret blusu siekalām, vai arī, ja dzīvnieks dzīvo apvidū ar augstu ērču aktivitāti vai tiek vests uz valstīm ar augstu ērču aktivitāti. Tādos gadījumos var izmantot skaustā pilināmos insekticīdus vai iekšķīgi lietojamas tabletes. Dzīvniekam ir jābūt pilnīgi veselam – uz savainotas, sakairinātas ādas lokāli pilināmos vai pūšamos pretparazītu līdzekļus nedrīkst lietot. Pirms līdzekļu lietošanas rūpīgi jāizvērtē visi riski, jākonsultējas ar savu veterinārārstu – virkne pretparazītu līdzekļu ir recepšu medikamenti, tos dzīvniekam drīkst izrakstīt tikai veterinārārsts pēc dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas, stingri ievērojot lietošanas instrukciju, izvēloties tikai minimālo nepieciešamo aplikāciju skaitu, lai dzīvnieks tiktu atbrīvots no ektoparazītiem, bet netiktu pārpildīts ar pesticīdiem.

Pārējos gadījumos regulāra insekticīdu lietošana, pēc manām domām, nav nepieciešama. Profilaksei pret insektiem bieži vien pietiks ar savlaicīgu rūpēšanos par mājas grīdu, segumu un pagalma zemes tīrību, kā arī mīļdzīvnieka uztura maiņu uz dabīgo ēdienu, uztura piedevu izmantošanu, dabisko ēterisko eļļu un citu dabisko pretparazītu līdzekļu lietošanu, un dzīvnieka apmatojuma regulāru pārbaudi un kopšanu.

Uzmanību! Parādoties jebkādiem veselības traucējumiem pēc insekticīdu lietošanas, dzīvnieks nekavējoties jāved pie veterinārārsta.