Nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien

Anna Jesereviča savā klīnikā strādā viena ar asistenti, jo "par to, ko daru, gribu atbildēt no a līdz z". 2014. gadā Anna Jesereviča izveidoja Latvijā pirmo dzīvnieku krematoriju Cremo. Savā darbā daktere izmanto LLU un Vācijā gūtās veterinārārsta zināšanas un balstās arī uz alternatīvām ārstniecības metodēm. Viņa aicina cilvēkus dzīvot saskaņā ar dabu.


Pašai savs miesassargs

Annas Jeserevičas valstības pirmajā stāvā atrodas klīnika, otrajā – ārstes privātie "apartamenti". Zāļu tēju ar medu un pašceptu maizīti baudām Annas nelielajā virtuvītē, mums apkārt kursē dakteres mājdzīvnieki. Īpašākais no viņiem ir Annas miesassargs Briseles grifons Gregs. Anna pasmaida: "Ja es viņu varētu pārvērst par vīrieti, būtu laimīgākā sieviete pasaulē." Gregam atļauts ar saimnieci būt kopā arī viņas darba vietā klīnikā. Raibo sfinksu Fiņu Anna pirms septiņiem gadiem atveda no Limbažiem, jo ļoti gribēja šo šķirni, bet pelēkais nebēdnis Giriks ir Fiņas dēls, viņš ir jauktenis ar orientālo kaķi. Giriks ir gudrinieks, viņam neko nenozīmē attaisīt sausās barības kārbu. Visi sadzīvo labi un jautri, ēd veselīgi un ar mēru: "Manu dzīvnieku trauki ir tukši, jo viņiem tāpat kā cilvēkiem ir tikai ēdienreizes. Reiz, kad biju ceļojumā, visus trīs pieskatīja mājinieki, un dzīvnieki ēda, cik gribēja, tāpēc vēderi viņiem nekad nenoplaks, jo ir izstaipījušies – miesas atceras labos laikus. Es nespīdzinu viņus – ja ņaudēs, iebēršu traukā mazliet barību. Ēdienreizē, ja pēkšņi nekā cita nav mājās, piedāvāju viņiem skumbrijas vai vistas gaļas konservus, bet parasti visi trīs labprāt ēd svaigas aknas, sirdis. Girikam vairāk garšo sausā barība, bet ar to neaizraujos, jo, lai ko arī neteiktu, tajā ir gaužām maz vitamīnu." Anna bilst, ka viņai ir mājas gariņš, kuram patīk mājas smarža, tāpēc viņa bieži gatavo ēdienu, cep maizīti. Annai patīk viesi, draugu sanākšanas, daktere sapņo, ka dēls Ansis viņai dāvinās daudz mazbērnu un "es būšu ļoti laba omīte, cepšu pīrāgus".