Vēl pirms desmit gadiem apzīmējums «hipsteru virtuve» daudziem asociējās ar eksotiskiem produktiem, neparastām kombinācijām un glīti noformētām šķīvju fotogrāfijām sociālajos tīklos. Šodien šī virtuve ir izgājusi no šauras subkultūras rāmjiem un kļuvusi par plašāku ēšanas filozofiju, kas ietekmē arī ikdienas ēdienkarti.
Hipsteru virtuvē dominē augu valsts produkti, sezonālas sastāvdaļas un vietējā izcelsme. Bieži sastopami ēdieni ir graudu bļodas ar dārzeņiem, humoss, fermentēti kāposti, kimči, avokado uzkodas, cepti ziedkāposti, lēcu un turku zirņu sautējumi. Gaļa netiek izslēgta pilnībā, taču tai ir cita loma – mazākas porcijas, kvalitatīvāka izcelsme, bieži bioloģiska vai no vietējiem zemniekiem.
Svarīga ir arī produktu izcelsme. Hipsteru virtuvē priekšroka tiek dota tam, ko var izsekot – no lauka līdz šķīvim. Tāpēc populāri ir zemnieku tirgi, mazie ražotāji un sezonālās ēdienkartes.
Atšķirībā no ātrās ēdināšanas hipsteru virtuve balstās uz lēnām, saudzīgām gatavošanas metodēm. Fermentēšana, lēnā cepšana zemā temperatūrā, tvaicēšana, gatavošana vakuumā (sous-vide – franču val.) un aukstā spiede ir bieži izmantoti paņēmieni. Tie palīdz saglabāt produktu uzturvērtību un dabisko garšu.
Īpašu vietu hipsteru virtuvē ieņem fermentācija – skābēti dārzeņi, kefīrs, kombuča. Tā ne tikai pagarina produktu derīguma termiņu, bet arī uzlabo zarnu mikrofloru, kas mūsdienās tiek uzskatīta par būtisku vispārējai veselībai.
No uztura speciālistu skatpunkta raugoties, daudzi hipsteru virtuves principi ir atzīstami par labvēlīgiem. Augu valsts produktu dominance, šķiedrvielām bagāti graudaugi, mazāk pārstrādāti produkti un uzmanība porciju lielumam palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa diabēta un liekā svara risku.
Tomēr ne viss, kas izskatās veselīgs, tāds arī ir. Avokado tosts ar bagātīgu eļļas daudzumu vai deserti ar dabiskajiem saldinātājiem joprojām var būt kalorijām bagāti. Veselība šajā virtuvē drīzāk slēpjas apzinātībā, nevis aklā sekošanā trendiem.
Hipsteru virtuves izvēles nav nejaušas. Tās atspoguļo plašākas sabiedrības pārmaiņas – rūpes par vidi, ilgtspēju un mentālo labsajūtu. Šī paaudze biežāk uzdod jautājumus: no kurienes nāk mans ēdiens, kā tas ietekmē planētu un manu ķermeni?
Sociālie tīkli arī spēlē nozīmīgu lomu. Skaisti noformēts ēdiens kļūst par veidu, kā parādīt savas vērtības. Taču aiz estētikas bieži slēpjas vēlme ēst vienkāršāk, tīrāk un apzinātāk.
Lai gan «hipsteru virtuve» kā termins ar laiku var izzust, tās pamatprincipi, visticamāk, paliks. Mazāk pārstrādātu produktu, vairāk dārzeņu, lēnāka gatavošana un cieņa pret sastāvdaļām – tās nav tikai modes tendences, bet gan atgriešanās pie pamatvērtībām.
Varbūt tieši tāpēc hipsteru virtuve vairs nešķiet tik eksotiska. Tā pakāpeniski kļūst par jauno normu – virtuvi, kurā galvenais nav demonstrēt, bet saprast, ko un kāpēc mēs liekam uz šķīvja.