Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 13. jūnijs
Uva, Ainārs, Zigfrīds

Spāņu oruho

Arī spāņiem ir savs vīnogu spiedpalieku brendijs – aguardiente de orujo jeb, vienkārši sakot, oruho.

Spāņi paši teic, ka viņu drabiņu destilāta zelta likums ir poteiro – destilētājs. Proti, dzēriena kvalitātē noteicošās ir destilētāja prasmes. It īpaši Galisijā, kas ir nosacīti vēss Spānijas ziemeļrietumu reģions starp Atlantijas okeāna piekrasti un Portugāles robežu, vīnogu spiedpalieku izmantošanai destilātos ir senas tradīcijas.

Oruho Spānijas ziemeļu klosteros mūki destilējuši jau kopš viduslaikiem. Katru novembri Potes pilsētā svin Fiesta del Orujo, notiek degustācijas un konkurss, kurā dalībnieki publiski destilē oruho un tiesneši piešķir balvu par vislabāko garšu.

Kopš XVI gadsimta galisieši ir gatavojuši šo dzērienu savās saimniecībās un ļoti lepojas ar to. Katra ģimene gadsimtiem ilgi rūpīgi sargāja savu slepeno recepti.

Arī Galisijai kaimiņos esošajās provincēs tika un joprojām tiek gatavots drabiņu brendijs, taču pārējā Spānijas daļā tas ir retāk sastopams. Tas, ka salīdzinoši nesen arī vīnkopības reģionā Riverā del Dvero no Tempranillo, Vabernet un Merlot vīnogu spiedpaliekām tiek destilēts augstvērtīgs oruho, mazāk skaidrojams ar tradīcijām, vairāk ar vēlmi eksperimentēt un sasniegt jaunu kvalitātes līmeni.

Tas pats attiecas uz marku, ko daži kataloņu ražotāji destilē galvenokārt no klasiskajām dzirkstošā vīna Cava vīnogu šķirņu Xarel-Lo, Parellada un Macabeo drabiņām un profesionāli pārdod.

Drabiņu brendija gadījumā atšķirības starp ziemeļu un dienvidu reģioniem nav nejaušība. Līdzīgi kā Itālijā un Francijā, arī Spānijā ziemeļu vīnkopības reģioniem šajā ziņā ir priekšrocības – vīnogu spiedpaliekas tik ātri nebojājas kā dienvidu karstajā klimatā. Vēl viens iemests bija tas, ka tādos agrāk vēsturiski nabadzīgos reģionos kā Galisijā vīnkopji vairāk nekā jebkur citur izmantoja katru iespējamo ienākumu avotu.

Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Galisijā vīnogu čagu destilācija vairāk nekā jebkurā citā Spānijas reģionā ir kā amatniecības meistardarbs, kam vajadzīga liela pieredze un prasme, kā arī radoša izdoma.

Kā gatavo oruho?

Svarīgākais darba instruments Galisijas destilētājiem ir vara katls, kurā saber vīnogu spiedpaliekas. Lielajos raudzēšanas kublos fermentētajām vīnogu čagām pielej nedaudz vīna, pēc tam visu rūpīgi destilē.

Viens destilācijas cikls (porada) tradicionāli ilgst sešas stundas. Nereti jēlais destilāts tiek uzlabots, to destilējot otrreiz. Reizēm to dara kā vecos laikos – uz atklātas uguns.

Dzeršanai gatavais destilāts, kas, atšķaidīts ar ūdeni, bet joprojām ir diezgan stiprs, tiek iepildīts pudelēs un ir daudzu Spānijas vīnkopju lepnums. Tomēr šis ir lauciniecisks drabiņu brendijs, diezgan raupjš dzēriens – ar alkohola saturu 37–50 tilpumprocenti.

Par spīti destilācijas meistaru meistarībai, tik un tā jārēķinās, ka var gadīties nepilnības. Dzērienam var būt piedeguma aromāts vai nepietiekami tīra garša.

Kā orientēties piedāvājumā?

Rūpnieciski ražotie oruho bieži vien ir tīrāki un dzidrāki, toties tiem trūkst īpašā lauku brandvīna rakstura un personiskā stāsta.

Katrs oruho garšo pavisam citādi – tas ir saistīts ar izvēlēto vīnogu drabiņu sastāvu.

Ja kā tūrists esat Spānijā un izvēlaties veikalā šos dzērienus, der zināt – labākie Orujo de Galicia tiek apzīmēti ar kvalitātes zīmogu D. E., kas nozīmē Denominación Específica. Šis zīmogs tika izveidots 1989. gadā un ir vairāk nekā 20 komerciālo oruho ražotāju apvienība.

Tiesības uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (spāņu valodā – D. O.) ir kristāldzidrajiem oruho un retāk sastopamajiem mucās izturētajiem orujo envejecido.

Pēdējo 20 gadu laikā ir parādījušies daudzi augstas kvalitātes oruho, tostarp daži ar cilmes vietas nosaukumu. Tie ir iegūti no kvalitatīvām vīnogām un ražoti saskaņā ar augstākajiem standartiem. Tie aizstāj tradicionālos mājās gatavotos dzērienus, kas mūsdienās ir pieejami tikai mazos ciematos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 13.06.2024.

Bālģīmji ieņēma vietas, kurās bija dzīvojuši sarkanādaiņi: Ēģiptes kūrortā ieradās jauni atpūtnieki.

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko