Vēsture Dienā: Mafijas karš Jūrmalā

Mafijas karš Jūrmalā – ar šādu lakonisku virsrakstu sākās 1993. gada 13. aprīļa Dienas pirmās lapas ziņa. Uldis Rudaks, tolaik Dienas kriminālreportieris, uzreiz noskaidroja lietas būtību: "Pēdējā laikā Jūrmalā tik bieži notiekošie sprādzieni un slepkavības esot decembrī no cietuma iznākušā noziedznieka Aleksandra Gitčenko centieni atņemt firmas Pārdaugava "komersantiem" varu Jūrmalā, šodien telefonintervijā Dienai teica Latvijas Republikas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Laimonis Liepiņš. Gitčenko kopā ar saviem palīgiem spridzinot Jūrmalas labākos restorānus, kuros Pārdaugavas pārstāvji esot bieži viesi. Ar sprādzienu palīdzību iebiedējot savus sāncenšus, Gitčenko demonstrē spēku un slepkavo cilvēkus, kas stāv viņa ceļā, Liepiņš teica Dienai. Mājai, kurā dzīvo Gitčenko, 3. marta rītā noticis bruņots uzbrukums. Iespējams, uzbrukums ir atbilde uz trīs cilvēku slepkavību, kas aizšķērsojuši Gitčenko ceļu, bet pagaidām uzbrucēji vēl neesot zināmi, Dienai teica Liepiņš.

Pirmdien, 5. aprīlī, mežā pie Babītes atrakti trīs noslepkavoti vīrieši, kāda "mafijas" grupējuma darboņi, no kuriem divi ir no Kazaņas, Dienai pastāstīja LR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Ēriks Kalnmeijers. Viens ieradies Rīgā nesen, otrs te dzīvojis jau divus gadus. Trešais noslepkavotais ir viņu paziņa – 18 gadu vecs latvietis. Visi trīs 26. martā izbraukuši no Jūrmalas ar vienam no viņiem piederošo VAZ 2108 baltā krāsā ar valsts numuru 01 82 LTS (slāvu burti). No tās dienas līdz 5. aprīlim par viņiem nav bijis nekādu ziņu. Liepiņš šodien Dienai teica, ka noslepkavotie esot Pārdaugavas cilvēki. Kriminālpolicija par šo slepkavību bez Gitčenko meklē vēl trīs aizdomās turētos Jūrmalas iedzīvotājus (..).

Par "mafijas kara" vērienu liecina nu jau sērijveida sprādzieni Jūrmalā. 7. aprīļa vēlā vakarā spridzināts Jūrmalas pašvaldībai piederošais bārs Noktirne, bāram bojāti logi, ieejas durvis un jumts, cilvēki nav cietuši. Diena jau informējusi par sprādzieniem kafejnīcā Kabūra un restorānā Orients. Savukārt 9. aprīlī Lielupes stacijas tuvumā netālu no stadiona Jaunība atrasts ap 30. martu noslepkavots vīrietis ar 8–10 cm vaļēju brūci pierē. Arī šie gadījumi varētu būt Gitčenko darbs, pieļauj Liepiņš.

Pārdaugava ir koncerns, kas sastāv no aptuveni 40 firmām. Tas pašlaik uztur vienu futbolkomandu un divas hokejistu vienības. Faktiski tas ir arī Rīgas Sporta pils saimnieks. Pēc Liepiņa teiktā, Pārdaugavai "pieder" arī Jūrmalas pilsēta."

16. aprīļa Dienas pirmās lapas raksts turpināja "mafijas kara" tēmu ar bargu virsrakstu Policija brīdina mafiju: "Žēlastības nebūs! Šausim!". Brīdinājums nāca no Laimoņa Liepiņa, kurš pēc preses konferences teica: ja cīņās ar noziedzīgajām struktūrām, kas pastiprinās ar katru dienu, tiks ievainots vai nošauts kaut viens policists, žēlastības vairs nebūšot – policijai ir tiesības šaut uz sevišķi bīstamiem noziedzniekiem. Turklāt mafija esot sākusi šantažēt un draudēt policijas darbiniekiem. Telefonintervijā Dienai Liepiņš uzsvēra, ka Pārdaugava kā tāda nav noziedzīga struktūra, bet tās paspārnē darbojas noziedzīgi grupējumi, kas tiek saukti par Pārdaugavas mafiju. Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Dienai atklāja, ka meklētais Gitčenko nekur neesot pazudis, jo nesen redzēts kādā bārā Kauguros, un izteica pārliecību, ka noziedznieks nekur nespruks, lai gan "policijai pašlaik ir zināmas grūtības". Jūrmalas kriminālpolicijas priekšnieks vēlāk Dienu informēja, ka minētajā bārā par Gitčenko noturēta cita persona, un pieļāva, ka Gitčenko jau varētu būt pametis Latviju. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecināja, ka Gitčenko ir diezgan odioza persona. Reiz par savu naudu izdevis savu dzejoļu krājumu, bet kādu viesību laikā visu ciemiņu acu priekšā nositis savu sievu un izmetis viņu pa logu, par ko arī apsūdzēts, bet atbrīvots "pierādījumu trūkuma dēļ".

20. aprīlī Diena atreferēja Pārdaugavas prezidenta Vladimira Ļeskova preses konferenci, kurā viņš noliedza jebkādu Pārdaugavas līdzdalību Jūrmalas notikumos, kas neesot nekāds "mafijas karš", bet, iespējams, kāda valsts destabilizēšanā ieinteresēta spēka darbošanās. Par Gitčenko Ļeskovs zināja stāstīt, ka tas ir "vājprātīga, nenozīmīga figūra", aiz kuras noteikti stāvot daudz ietekmīgāki spēki, un pieļāva, ka Gitčenko drīz iešot bojā, jo ar "tādiem cilvēkiem" agri vai vēlu tā notiekot. Ļeskova pieļāvums izrādījās pravietisks – Aleksandru Gitčenko ar iesauku Hitlers (Gitļer) jau aprīlī Gomeļā ar paša ieroci nogalināja viņa paziņa.