Lai arī Amerikas vīna darīšanas vēsture sākās jau brīdī, kad pirmie pārceļotāji spēra savu kāju uz Amerikas kontinenta zemes XVI gadsimtā, par nopietnu vīna gatavošanas pirmsākumu tiek uzskatīts 1769. gads.
Sāk spāņu misionāri
Spāņu karaliste 1769. gadā nosūtīja franciskāņu mūkus uz tagadējo Kaliforniju, tādējādi norādot savas īpašumtiesības uz šo reģionu. Franciskāņu mūki izveidoja misiju ķēdi Camino Real (Karaļa ceļš), kas stiepās no Sandjego līdz Sonomai un ko veidoja 21 misija jeb klosteri.
Kur mūki, tur vīns. Drīz vien visās misijās tika sākta vīnogulāju audzēšana un vīna gatavošana. Galvenā audzētā šķirne Mission tika ievesta no Mehiko – jau nosaukums netieši norāda uz mūku saistību ar to. Mūsdienās mēs to pazīstam arī ar nosaukumiem Pais un Criolla. 1782. gadā tika izgatavots pirmais vīns Baznīcas vajadzībām.
1833. gadā tika iestādīti pirmie vīnogulāji netālu no tagadējās Losandželosas. Tās bija no Eiropas atvestās vīnogu šķirnes. Dažu gadu laikā vīna gatavošanas apjomi palielinājās līdz vairākiem tūkstošiem mucu – eiropiešu gatavotais vīns bija izpelnījies atzinību vietējo iedzīvotāju vidū.
1846. gadā pārceļotāji piespiedu kārtā tika pārvietoti uz dzīvi pa visu štatu, tādējādi radot mūsdienu Kalifornijas vīna darināšanas pamatus.
Vīns zelta meklētājiem
1848. gadā notika liktenīgs pavērsiens, kas attīstīja Kalifornijas un visas ziemeļu piekrastes vīna darīšanu nebijušā ātrumā. Pie Sakramento tika atrastas zelta iegulas. Simtiem tūkstoši cilvēku ātras bagātības meklējumos sāka plūst uz Kaliforniju. Starp viņiem bija daudz vecās pasaules vīndaru no Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un citām valstīm.
Zelta visiem nepietika, vieniem vienkārši neveicās, citi atrada daudz piemērotākus nodarbošanās veidus. Kā, piemēram, remdēt zelta meklētāju slāpes pēc vīna.
Vīna darīšana pamazām sāka virzīties uz vēsākiem Kalifornijas ziemeļu reģioniem, kur tobrīd bija attīstīta vienīgi lopkopība.
Ungāru grāfs un aligatori
Liela loma vīna darīšanas attīstībā šajos reģionos pieder ungāru pārceļotājam grāfam Agostonam Harašti. Viņš tiek uzskatīts par visas mūsdienu Amerikas vīna gatavošanas pamatlicēju.
Pabijis Sandjego šerifa amatā, Harašti pievērsās vīnogu tirdzniecībai un vīna gatavošanai, audzējot ievestās Zinfandel un Muscat d’Alexandry vīnogu šķirnes. Tieši viņš tiek uzskatīts par populārās Zinfandel šķirnes krusttēvu Amerikā. Aizbraucot uz Eiropu, grāfs atgriezās ar apmēram 100 000 vīnogu stādiem un 350 dažādām vīnogu šķirnēm, starp kurām bija arī Zinfandel jeb, kā to sauca viņa dzimtenē Horvātijā, Crljenak Kaštelanski.
Harašti nodibināja leģendāro Buena Vista vīna darītavu Sonomā, kur nodarbojās ar šo vīnogu šķirņu audzēšanu un pielāgošanu vietējam klimatam.
Jāatzīst, ka tolaik Buena Vista izputēja un Agostons devās uz Nikaragvu, lai nodarbotos ar cukurniedru audzēšanu un ruma gatavošanu, taču šo plānu viņš tā arī nerealizēja, jo kādā no pārgājieniem iekrita aligatoru pārpildītā upē un tika apēsts.
Sausais likums un filoksēra
Vīna darināšanas pamati bija stingri ielikti, un vīna gatavošana attīstījās līdz pat 1880. gadam, kad reģionā tika atklāta rijīgā filoksēra (Phylloxera). Pirms tika atklāts veids, kā ar šo laputu apakškārtas kukaini cīnīties, kaitēklis 20 gadu laikā iznīcināja gandrīz visus vīnogulājus.
Amerikas vīna darīšana vēl nepaspēja kārtīgi atkopties un uzelpot, kad sekoja nākamais trieciens – sausais likums no 1920. līdz 1933.gadam. To nepārdzīvoja gandrīz neviena vīna darītava. Izdzīvoja tikai nedaudzas – tās, kas gatavoja vīnu Baznīcai (tas bija atļauts).
Pēc sausā likuma atcelšanas sekoja Lielā depresija un Otrais pasaules karš. 1940. gadu beigās Amerikā darbojās tikai ap 15% vīna darītavu, salīdzinot ar 1880. gada skaitu. Kad pēc visām nelaimēm vīna darīšana sāka pamazām atkopties, vīndariem parādījās jauns izaicinājums – spēcīgā Eiropas vīnu konkurence, kas bija paspējuši nostiprināties Amerikas tirgū.
Par Kalifornijas un ASV vīna darīšanas nozares attīstību pēc Otrā pasaules kara un atdzimšanu 60.–70. gados stāstīšu nākamajā reizē.