Lai gan tā gatavošanā bieži tiek izmantoti arī citi augļi, piemēram, ķirši un plūmes, tomēr visbiežāk šo destilātu gatavo no āboliem un bumbieriem. Reizēm no vairākiem augļu veidiem kopā.
Nāk no Vācijas un Austrijas
Obstlers ir tradicionāls Vācijas un Austrijas augļu brendijs, kas populārs tajos reģionos, kur izplatīta augļkopība un kur vēsturiski attīstījušās destilācijas tradīcijas.
Viens no galvenajiem obstlera destilēšanas reģioniem ir Bādene-Virtemberga. Bādenē un Švābijā aug daudz ābeļu, bumbieru un citu augļu koku. Švābija ir slavena arī ar citiem destilētiem dzērieniem, piemēram, šnapsu (schnapps), kas bieži vien tiek gatavots līdzīgi kā obstlers.
Otrs obstlera reģions ir Bavārija, īpaši Bavārijas Alpi. Kalnu un priekškalnu teritorijas ir ideāli piemērotas ābolu un bumbieru audzēšanai, tāpēc tradicionāli tur gatavoti arī augļu brendiji. Bavārijas lauku apvidos obstlers bieži ir daļa no vietējās kultūras un tiek baudīts gan kā ikdienas dzēriens, gan svētku reizēs.
Obstlers ir ārkārtīgi populārs arī Austrijā – tas ir tradicionāls dzērienu daudzos lauku reģionos, īpaši Alpos.
Visbiežāk tas ir mājražotāju dzēriens, ko gatavo vietējās saimniecībās no savām augļu ražām. Obstlera kultūra dziļi saistīta ar vietējo zemkopību un augļu audzēšanas tradīcijām, kas mantotas no paaudzes paaudzē.
Divi pagatavošanas veidi
Parasti tiek izmantoti nogatavojušies un kvalitatīvi āboli vai bumbieri. Tos var nomizot un sagriezt mazākos gabaliņos, lai atvieglotu fermentāciju un sulas izdalīšanos. Sagrieztie āboli tiek sasmalcināti vai saberzti, lai izdalītu augļu sulu, kas nepieciešama fermentācijai.
Augļu masa un sula tiek ievietota lielās tvertnēs (parasti koka vai nerūsējošā tērauda), kur notiek raudzēšanas process. Fermentācijai tiek izmantotas dabiskās vai pievienotās rauga kultūras, kas pārstrādā augļos esošo cukuru alkoholā. Šis process ilgst vairākas nedēļas. Kad fermentācija ir pabeigta un cukurs pārveidojies alkoholā, fermentēto augļu masu ar sulu destilē.
Parasti izmanto divkāršo destilāciju, bet var tikt izmantota arī vienkāršā. Divkāršajā destilācijā pirmajā piegājienā iegūst tā saukto "zemāko alkoholu", savukārt otrā destilācija attīra alkoholu, radot smalkāku un tīrāku dzērienu.
Tradicionāli obstleru dzer svaigu un jaunu, bet, ja vēlas piešķirt dziļāku garšu, to var nogatavināt koka mucās.
Nogatavināšanas laikā, kas var ilgt mēnešus vai gadus, dzēriens iegūst sarežģītākas garšas nianses un aromātus.
Pēc destilācijas un nogatavināšanas (ja tāda tiek izmantota) brendijs tiek atšķaidīts ar ūdeni līdz vēlamajam stiprumam (parasti apmēram 38–40 tilpumprocentiem). Tad tas tiek pildīts pudelēs un ir gatavs baudīšanai.
Var izmantot visas šķirnes
Atšķirībā no slavenā franču ābolu destilāta kalvadosa, kam ir stingri noteikumi par izmantojamām ābolu šķirnēm, obstlera ražošana nav tik stingri reglamentēta. Ražotāji var izmantot dažādas ābolu šķirnes atkarībā no pieejamības un personiskās izvēles. Tomēr parasti tiek izvēlētas vietējās, tradicionālās šķirnes, kas ir piemērotas destilācijai.
Tāda ir ar cukuru bagātā ‘Boskoop’ – veca, ļoti populāra šķirne ar intensīvu skābumu un izteiktu aromātu, kas piešķir brendijam bagātīgu augļu garšu.
Cita populāra šķirne ir ‘Gravensteiner’ – tā pazīstama ar bagātīgo aromātu un saldumu, kas labi papildina brendija garšu.
‘Cox Orange’ ir ļoti aromātiska ābolu šķirne, kas tiek izmantota, lai piešķirtu smalku un elegantu garšu.
Garšas balansam tiek izmantotas arī skābās šķirnes. Piemēram, ‘Bittenfelder’ – Vācijā izplatīta šķirne, kas brendijiem piešķir intensīvāku un pikantāku garšu. Savukārt ‘Klarapfel’ piešķir svaigumu un dzīvīgumu.
Senā vācu šķirne ‘Bohnapfel’ ir ar augstu skābumu un cietu mīkstumu – ideāli piemērota brendiju ražošanai savas lieliskās cukura un skābes attiecības dēļ.
‘Goldparmäne’ ir veca Vācijā un Austrijā audzēta šķirne ar saldu, bet nedaudz pikantu garšu, kas piešķir obstleram sarežģītību.