Vāciski runājošajās zemēs pazīstams jēdziens "obstler" jeb "obstlerbrand" (obst, augļi – vācu val.) – tas ir tradicionāls stiprā alkohola veids, ko gatavo, raudzējot macerētus augļus un destilējot, lai iegūtu dzidru, nesaldinātu augļu brendiju. Obstleri tradicionāli tiek ražoti Austrijā, Šveicē, Vācijas dienvidos un mūsdienu Francijas vāciskajos Elzasas un Lotringas reģionos.
Galvenie obstleru ražošanā izmantotie augļi ir āboli, aprikozes, ķirši, bumbieri, plūmes un cidonijas. Citi augļi tiek izmantoti reti.
No primitīva destilāta līdz izsmalcinātam dzērienam
Diezgan ilgi tika uzskatīts, ka obstleri ir diezgan primitīvs brendijs un tikai augļkopības blakusprodukts. Jau gadsimtiem ilgi pārgatavojušos un kritušos augļus, pirms tie vēl nebija galīgi sapuvuši, dārznieki samala, pēc tam saraudzēja un destilēja. Tolaik nevienam pat prātā neienāca izvirzīt kādas īpašas prasības un meklēt īpašas kvalitātes šajos lētajos destilātos, kuri galvenokārt tika gatavoti, lai augļi nebūtu jāizmet atkritumos. Arī mūsdienās lauksaimnieki šādi atbrīvojas no visiem augļiem, kurus neizdodas pārdot. Cits variants – lauksaimnieki spiež un pārdod augļu sulu, bet spiedpaliekas patur un no tām gatavo destilātus. Spiedpaliekas ir apmēram puse no augļu sākotnējās masas, turklāt arī daudz aromātvielu.
XX gadsimta 70. gados daži destilētāji Austrijā sāka eksperimentēt ar augļu kombinācijām, attīstījās arī izgatavošanas tehnoloģijas, un izrādījās, ka, līdzīgi kā vīna darīšanā, arī obstleru darīšanā ir augļu kombinācijas, kas ļauj iegūt harmoniskāku un interesantāku aromātu un garšas buķeti pudelē.
Kā veido garšas buķeti
Kvalitatīvāko obsteru ražotāji katru augļu šķirni samaļ atsevišķā misā, saraudzē un destilē, iegūstot t. s. jēlo destilātu.
Šķirņu kombinācijas iegūst, sajaucot šos jēlos destilātus un no šī sajaukuma iegūstot gala destilātu. Tā, piemēram, Lejasaustrijā top lieliski obstleri no āboliem, bumbieriem, plūškoka augļiem. Vispār obstleros galveno toni nosaka āboli un bumbieri, jo to aromāti labi papildina viens otru. Nianses piešķir trešā sastāvdaļa. Piemēram, Tirolē tās ir avenes vai cidonijas.
Lai orientētos nosaukumos, der zināt, ka āboli kopā ar bumbieriem rada obstleru Obstwasser (augļūdens – vācu val.), tikai bumbierus izmanto Birnenbrand ražošanai. Plūmju obstleru sauc par Zwetschgenwasser (plūmju ūdens), aprikozes izmanto Austrijas Marillenschnaps (aprikožu brendija) pagatavošanai.
Kā lasīt etiķetes
Apzīmējums "obstler" vai "obstbrand" uz etiķetes norāda uz pudeles saturu – uz brendiju, kas destilēts no diviem vai vairākiem kopā destilētiem augļu veidiem vai šķirnēm.
Apzīmējumos -brand, -wasser vai -geist vārda sākumu veido izmantotā augļa nosaukums vācu valodā.
Augļa nosaukumu + brand izmanto kā vispārēju apzīmējumu augļu brendijiem ar alkohola saturu vismaz 37,5 tilp.%. To drīkst ražot, tikai alkoholiski saraudzējot svaigus augļus vai svaigu augļu sulu.
Augļa nosaukums + wasser – uz šo nosaukumu attiecas tās pašas prasības, kas uz -brand. Taču apzīmējumu -wasser izmanto atsevišķos reģionos, kur tiek destilēti noteiktu veidu kauleņaugi.
Augļa nosaukums + geist nozīmē, ka veselus, neraudzētus augļus, kuru cukura līmenis ir pārāk zems alkoholiskai raudzēšanai, vispirms mērcē alkoholā (notiek macerācija lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā) un pēc tam tos destilē kopā ar šo alkoholu.
Vēl uz etiķetēm var būt augļa nosaukums + spirituose. Tas norāda, ka augļi tikuši sasmalcināti un iejaukti alkoholā. Dzērienā ir pieļaujamas aromātiskas piedevas arī no augļiem, kuri atšķiras no misā izmantotajiem.
Augļu destilāti citām tautām
Dažādas obstleru variācijas ir arī Balkānos un Austrumeiropā sastopamajām rakijas šķirnēm. Slivovitz ir populārs brendijs, kas izgatavots no plūmēm, kas sastopamas visā reģionā, pálinka ir tradicionāls destilēts dzēriens, kas izgatavots no jebkuriem Ungārijā audzētiem augļiem.