Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 3. jūlijs
Verita, Everita, Benita, Emerita

Alma, sešdesmit devītais laikam

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

43 komentāri

Skaisle
S
Ko vēl es domāju. Skatos tvnet,ka daudz komentāru pie Ievas Adams intervijas par seksu. Labi - izlasīšu - virsraksts tāds,ka vienaldzīgs nepaliksi. Bet elle un indija, ak tu vilšanās. Mazais cilvēks lielajam cilvēkam pelna naudu un viss. Ieva pareklamē savu biznesu. Esot stila konsultante. Debess atveries. Bet neko- galu galā, varbūt viņa tevenetam ir samaksājusi,mēs jau nezinam un galu galā - savu stilu un savu konsultante izvēlas, nevis to kāds uzspiež. Bet jo tālāk jo trakāk. Īpaši man patika tā uzdošanās par seksa guru un vienlaicīga atzīšanās par ārstēšanos pie psihoterapeitiem un seksoterapeitiem. Bet varbūt latviešiem vajag tik trulus guru. Varbūt. Un tad man patika , ka Ievu smacējis ir nevis kaut kāds prasts bārmenis vai datorspeciālists, bet pats psihoterapeits. Laikam jau viņu pārspļaut varēs tikai tāda nākamā seksguru ,kuru būs smacējis, vai pa kāpām pliku dzenājis īsts psihiatrs. Gaidu kādas atziņas, jaunatklājumus - tomēr speciāliste tika pietiekta, un te tas ir tas jaunums - citēju aptuveni - "esot tāda štelle kā pirksti un to vīrieši neprotot izmantot". Ak, mīļās sievietes, nu ceru,ka tādu vīriešu , kuri šito izlasīja un tai pašā vakarā sāka savas sievietes dedzīgi bakstīt ar to štelli - pirkstiem,ka tādu bija gaužām maz .... Varētu turpināt smieties, ja vien tas viss nebūtu tik skumji. Kā es domāju - mums trūkst tādu pozitīvo varoņu. Tādu,kas par to pašu seksu varētu pastāstīt kaut ko svarīgu, noderīgu, iedvesmojošu. Ir mums operas zvaigznes, bet tās ir zvaigznes - jau pie pasaules debesīm, ne vairs mūsu. Bet visādi citādi - cik ļoti gribās tos iedvesmojošos piemērus,par kuriem krievi smuki saka - iz grjazi v kņjazi. Jā un tad tas mazais cilvēks ber pelavas priekšā citiem maziem cilvēkiem un tas riņķa aplis turpinās. Nu labi. Neviens gan neliedz katram pašam izglītoties. Un to mēs arī centīgi darām.
Senais > Skaislei
S
Tā kā tās padarīšanas ir ļoti intīmi individuālas, nekādi padomi nevar līdzēt. Atliek vien improvizēt, kā džezā un, ja labi prot instrumentus likt lietā, parasti labi sanāk.
  • 6
  • 0
lauku vecis
l
Skaisle, gaišu dieniņu! Wow, kur mani ieveda visprimitīvākā ziņkāre...Tvnetā. Nu, man ari pāris vārdu ko sacīt par šo"seksa guru". Redz, laukos, ja vista sāk kladzināt kā nenormāla, ir tikai 1 recepte kā viņu vest pie prāta - iebāzt spainī ar aukstu ūdeni.... Par franču gimenēm.... Piekrītu par visiem 100%.Cerams, ka ari latvieši ņems savus bērnus ārā no tādiem bērnudārziem , kur bērnu prāti tiek piesēnaloti ar bezdzimumu teorijām. Visumā priecē Tavs veseligais skatījums uz ģimeni... Tur jau ir tās mūsu zvaigznītes - mūsu bērni...
  • 3
  • 1
Vispārinājums
V
ka spožs dzīvesstāsts nav šī stāsta varoņa nopelns, bet gan tikai stāstnieka, ir ļoti diskutabls. Spožs dzīvesstāsts ir vērtība pati par sevi, un nezinu, ko var vērtēt par to augstāk. Stāstnieki un mākslinieki var izcelties ar talantu un godaprātu, bet tikpat labi arī būt neīsti savā aprēķinā un melīgumā.
Ķēms
Ķ
Interesanti, kurai cilvēces daļai šis ļaužu selekcionārs pieskaita sevi?
aha
a
Visi no mazā cilvēka nākuši.
aha
a
apsmējos par dzimtas detektīvu :))))
  • 1
  • 1
Vārds
V
jā jā un tie kas ne , tos pēta dzimtas detektīvs un tiem būs valdīt pār prātiem un mākslām mūžīgi mūžos , āmen !
  • 1
  • 2
Skaisle
S
par mazo cilvēku. Ko vēl es izdomāju. Man patika, ka Gredzenu pavēlniekā tieši mazais cilvēks bija tas,kas ne tikai vārdos, bet arī darbos nostājās pret ļaunumu un to uzvarēja. Un vēl - kad valsts jāizzog, tad pilns ar šlipsotiem zagļiem, viņu apdzejotājiem, aprakstītājiem , vārdu sakot - paklapiņiem. Kad valsts reāli jāaizstāv - tad kā ir bijis visos laikos - tas mazais melnais cilvēciņš to ir darījis. Visi tie bagātie zagļi ielien alās un gaida,ka mazais cilvēks izcīnīsies un tad līdīs laukā un skatīsies kas un kā. Visticamāk,ka Vīnbergs ne tādu mazo cilvēku ir domājis, bet es to tā redzu,kad saka - mazais cilvēks. Jā un vēl - lasīju Manfeldes Dzimtenīti. Un manī ir milzīgs protests, jo tur Anglijā ir arī mani klasesbiedri, kaimiņi un pat radinieki un neviens no viņiem nav tāds - tik truls drausmonis,kādi tur ir parādīti "mazie" latvieši. Tieši otrādi. Skotijā ir vīrietis,ar kuru reiz sāku sarakstīties iepazīšanās sludinājumos. Viņam bija jau bērni pusaudži,kad viņš ieradies Edinburgā sāka strādāt par apsargu un studēt Edinburgas universitātē. Tagad - man šķiet,ka kādi 5 gadi jau pagājuši , viņam ir savs bizness un viņš saka, ka ilgojās pēc Dzimtenes un tās skaistajām sievietēm, bet viņš saka, toties Skotijā tik truli valsts neapzogot savus pilsoņus un esot drošība par paša bērnu nākotni. Tā kā - mazais cilvēks - tas ir ļoti ļoti - nu tā - ļoti neviennozīmīgi.
Svilpe
S
Skaisle, Manfelde ir lielisks piemērs tam, ko pirmīt te minēja zvirbulēns- ja es rakstīšu par tevi, sanāks taču par mani pašu. Viņa ar saviem briesmoņiem vēl nav tikusi galā un tos vienkārši noraksta nost. Un arī Gredzenu pavēlnieka autors radīja pats savu pasauli, kas krasi atšķiras no īstās, tomēr šķiet tik reāla. Cik kuram sekotāju - redzi pati. Pasaule ir viena, tikai katrs uz to skatās ar savām acīm.
  • 4
  • 1
zvirbulēns
z
Skaisle, ja Tev sāp mīlestība , tad jānāk pie manis, es protu sāpes noņemt, no rīta Tu brīnīsies - a, kas man vakar sāpēja, un vai vispār sāpēja, es tik laimīga nu kā nekad, un nekas nesāp! :) :) :)
  • 4
  • 2
lauku vecis
l
Atgriežoties pie autora pieminētās"Dilailas".... Redz, man ari atmiņā šis meldiņš, jo tobrīd, šķiet, tas bija Sopotā 60- os gados, vēl melnbaltās televīzijas laikos, meitenes vai ģība klausoties....Vai tas bija Toms Džonss vai kāds cits izpildītājs, neatceros, jo tas nelikās svarīgi. Skatoties "Osedžas zemi" Nac.teātrī, šo cilvēcisko attiecību jūkli, kur kaislības (ne mīlestība) parauj vaļā tādas slūžas,ka var tikai noelsties... Un nav tam nekāda sakara ar stereotipu par amerikāņu "plastmasīgumu"... Piekrītu Senajam, ka , īstā Amerika ir viņu mazpilsētās un laukos , jo palaimējās par to pārliecināties pašam, it īpaši lauksaimniecības štatos, kur vienkāršie fermeri mīl savu zemi līdz apmātībai (labā nozīmē)... Un varētu sarakstīt romānu par dzimtu , piemēram ,fermā ar bezcerīgu nosaukumu "Aimless acres"...
JoKaLeMeNe > Skaislei
J
"Tā mana ziņkārība būtu - kas ir tas,kas pasauli virza uz šī ģimenes modeļa noārdīšanu." Pasauli uz to virza šā brīža cilvēces kolektīvā apziņa. Tajā ir "iedēstītas" visas šīs pseido-vērtības (cits jautājums - kas to izdarīja un kāpēc) un un cilvēkam kā aklai marionetei ir tendence kolektīvajai apziņai sekot. Jo vairāk "nogrimis matērijā" ir cilvēks, jo bezpalīdzīgāks viņš ir kolektīvās apziņas priekšā. Izeja ir rausties ārā no kolektīvās apziņas važām. Tas ir iespējams un ļoti saistīts ar to, ko rakstīju Tev komentārā 10:15. Labā ziņa - Latvijā ir gana daudz ģimeņu, kuru vērtību skala vēl nav aizgājusi pa pieskari. Tas manī vieš zināmu optimismu, ka viss vēl nav zaudēts.
  • 4
  • 1
Skaisle
S
Redzi, veci, labrītiņ, vispirms. par ģimeni es Tev piekrītu. Tas ir visa pamats, tā tas bija līdz šim. Tā mana ziņkārība būtu - kas ir tas,kas pasauli virza uz šī ģimenes modeļa noārdīšanu. Uz Matriksā rādītās nākotnes veidošanos. Lasu ,ka gan Vācijā, gan Francijā vecāki ņem bērnus laukā no bērnudārziem,jo tur bērniem mācot ,ka tētis nav tikai vīrietis un mamma nav tikai sieviete. Ka varot būt abējādi un ka sekss arī varot būt visāds un ka pareizi esot to saprast un atzīt un cienīt. Un tas skumjais jau ir - mēs - latvieši - uz urrā - kā tādu babuīni - taisāmies pakaļ - drukājam grāmatas un audzināsim bērnus moderni. Nu labi veci - tie ir diskutējami jautājumi, protams, bet mēs abi esam jau veci un nīgri. Varbūt,ka tā kā dzīvos mūsu bērnu bērni - varbūt,ka tā būs labāk , ko mēs te nīdam, vai ne.
  • 7
  • 1
lauku vecis
l
Jokalemene. piekrītu, mēs tiešam neejam kopīgi vienā virzienā, jo nav jau vairs uz kurieni iet.....Latviskas Latvijas atdzimšana nav notikusi un baidos, ka diez vai vairs notiks, pateicoties lielajam sveštautiesu pūlim un pašu bāleliņu nodevībai. Pat baidās nodefinēt, kas ir valsts nācija...Tagad vienīgais, ko vēl var darīt ir saglabāt katras dzimtas latvisko kodolu. Dvēseļu inteliģenci gan jāuzskata par izmirušu pēc pusgadsimta okupācijas. Un nav vairs tautas veselīgā kodola, kur tam atjaunoties....
  • 4
  • 0
zvirbulēns - JoKaLeMeNe
z
Kas šitas tāds ir, kur Tu to visu esi sagrābstījis, nekas tamlīdzīgs! Tā ir veco ilūzija, ka viss zudis, viss grimis...cik Tev gadu, ko? :)
  • 3
  • 1
JoKaLeMeNe
J
"pastāsti - kā tad vecos laikos sapņu komandai tā izdevās - vienkārši saķeroties rokās un ticot mīlestībai, bet mums šodien galīgi tas neizdodās. " Tur jau tā lieta, ka mēs vairs nemākam "saķerties rokās"! Mēs vairs neejam kopīgi vienā virzienā, jo prioritāte ir izpriecas, "apēst" otru latvieti un ieraut nāsīs pēc iespējas vairāk. Ticība mīlestībai? Kas tā tāda? Ja ar mīlestību saprotam egoistisku iekaislēšanos, tad tiecība uz to automātiski novedīs ne pie kā. "Dvēseļu inteliģences" mums pietrūkst. Bet ja jautāsiet, kas tas ir, nemācēšu izskaidrot...
  • 2
  • 2
Skaisle
S
nē jau nē veci. Padomā pats - vai tad nacisti negatīvu propagandēja - vācieši gudri, vācieši skaisti, vācieši labākie utt. Un kur tie labie nodomi - pacelt pēc 1.pasaules kara zemē iedzīto vācu nācijas garu - kur tas pozitīvisms noveda?! labi,lai paliek Vācija un vācu vēsture. Kā ir ar šodienas Latvijas dzīvi? Kad vajag džekiem un džekenēm tikt ievēlētiem - tad gan valsts pasūtījumus un garantijas dos bagātniekiem, gan pabalstus nabagiem. Tik pozitīvi labdari, ka pilnīgi aizkustinājuma asaras noturēt nevar. Kad varu alkstošie savēlēti - tad izrādās, ka pozitīvais pietiek tikai bagātajiem. Nabagiem pabalstiem tomēr - nē. Nu tā Jūrmalas miljonāre, kura kļuva par nabadzi uz to laiku, kamēr valsts viņai visus tiesāšanās nodokļus nomaksās - tas neskaitās. Labi, man jau arī apnika par tām sociālajām tēmām. Saka jau,ka mazs cinītis spēj lielu vezumu gāzt, jā spēj,ja tas vezums uzskrien virsū, bet ja nē - tad nekā - tad mazais cinītis paliek tikai un vienīgi mazs cinītis.
  • 8
  • 0
lauku vecis
l
Par pozitīvo iespaidošanu. Nu nevarēšu salīdzināt,jo neesmu redzējis "Gredzenu pavēlnieku"(un ari neskatīšos), bet Tu laikam "Sapņu komandu" ari nē. Vai nu ar dvēseliti bez krekliņa, vai bez dvēselites ar krekliņu - viss, kas cilvēku iespaido pozitīvi , ir tas, kas palīdz dzīvot - tas tā vienkāršojot . Redz par to ka tas notika tajos laikos, kas "Sapņu komandā', varu spriest tikai pēc to ļaužu stāstījuma, kas pamata filmas sižetam. Tik vecs gan neesmu, lai būtu to redzējis savam acīm...taču labāk balstīties uz faktiem nekā uz pasaciņu.
  • 4
  • 4
Skaisle
S
Eh, veci- runa tomēr par dveselīti, nevis par krekliņu. Sapņu komandā viss notiek kā amerikāņu sapnī, vai kā Koelju grāmatā - saķērās rokās un labais uzvarēja. Un kurš gan iebildīs,ka tā, vai ne. Tad ja esi tik labi pozitīvi iespaidots - pastāsti - kā tad vecos laikos sapņu komandai tā izdevās - vienkārši saķeroties rokās un ticot mīlestībai, bet mums šodien galīgi tas neizdodās. Gredzenu pavēlnieks ir tāda gudra pasaka - ne patiesības ābece , bet gudra pasaka.
  • 6
  • 0
lauku vecis
l
Skaisle, visnotaļ cienot Tavu viedoklis, domāju, ka "Rīgas sargi" varbūt varētu ietilpt "plastmasu' kategorijā, bet ne sliktā nozīmē. Ja kāds mākslas darbs - vai nu tā būtu filma vai grāmata, kas izsauc lielā daļā cilvēku pozitīvas emocijas, ir sasniedzis mērķi. Tev, kas cīnās par t.s. mazo cilvēku,"Sapņu komandai " gan vajadzētu patikt, jo tur taču vairāk kā jebkur parādīta no tautas nākuša sportista cīkstiņš ar korumpētajiem ierēdņiem. Neapvainojies, bet tā vien šķiet, ka esi mazliet aizkavējusies bērnībā, ja jau tieši pasaku filma "Gredzenu pavēlnieks"ir Tavs ideāls. Bet....tas ir tikai mans viedoklis...
  • 3
  • 5
Skaisle
S
ir tādas latviešu autoru filmas kā Sapņu komanda, kā Rīgas sargi - izcila amerikāņu plastmasa! Tas ir mans viedoklis. Nelūdzu nevienu domāt un sludināt to pašu.
  • 9
  • 3
Senais
S
Ir skaidrs, ka no kura katra "mazā cilvēka" dzīves labi stāsti nesanāktu un ka, pārlikti augstajā mākslā, izcili dramatizēti, kā to izdarījis vienā gadījumā Hermanis un otrā – Treisijs Letss, tie par pamācību vai transformējošu pieredzi noderētu tikai tiem, kas no mākslas sagaida kādu pamācību vai dzīvi transformējošu pieredzi. šai pamācīgai tēzei pietrūkst - manuprāt, vai - pēc manām domām , vai kā citādi, jo pateiktās, MANUPRĀT blēņas, lasāmas kā apgalvojums.
JoKaLeMeNe
J
KATRA cilvēka dzīvesstāsts ir savā veidā spožs. Spožs tāpēc, ka tas ir patiess, tāpēc, ka konkrētajam cilvēkam visvairāk piemērots - visi pārdzīvojumi, piedzīvojumi, vilšanās, panākumi ir iestrādāti tieši tādā mērā, cik konkrētajam cilvēkam ir vajadzīgs. Ne mazāk un ne vairāk.
JoKaLeMeNe
J
Stāsts notiek neatkarīgi no tā, vai to kāds uzraksta, vai nē :))) Tikai, ja neuzraksta, tas nav pieejams citiem. Nu, un? Reizēm, citējot šejienes klasiķi, "un labi, ka tā" :)))) Cita lieta - jā, tev taisnība - rakstītājs visu tver car savas sapratnes prizmu, savām "brillēm", un uzrakstītais lielā mērā ir par viņu pašu. Iet burvīgi - šī vārda tieši jēdzieniskajā nozīmē. Svinu un rotaļājos! Pa vidu kaut ko padaru arīdzan.
  • 1
  • 1
zvirbulēns
z
Un tomēr, tas stāsts ir kādam ir jāuzraksta, ja neuzraksta, tad nav nekāda stāsta, man domāt! Dzīves gājums ir - stāsta nav, lūk fokuss! Par katra mazā cilvēciņa dzīvi, vai pat dzīves epizodi, var uzrakstīt feinu stāstu, bet tam stāstam tomēr ar to, par kuru stāsta, nav ne kāda sakara! Ja es uzrakstīšu stāstu par tevi, tad tas stāsts stāstīs par mani, ne tevi! :) Un vispār, ka iet pa dzīvi? :)
  • 0
  • 2
Ameba
A
Tāpēc ir dažādu veidu oratori, lai cilvēks nejustos vientuļš. Izdzīvot notikumus un pēc tam līdz pēdējam elpas vilcienam tos atcerēties, arī izpušķot, ar citiem laika un mirkļa lieciniekiem salīdzināt. Ko citu, bez jaunrades vēl var gribēt no cilvēka? ... Bez mīlestības pasaulei nebūtu vieglāk, sadistiski sunīšu mocītāji dzīvotu katrā māja, jo bada sajūta traucētu iksekundi.
Skaisle
S
Ne filmu, ne Hermaņa izrādi neredzēju. Nevaru spriest. Toties noskatījos Synecdoche, New York. Vispār šīs filmas dēļ ļoti sastrīdējos ar draugu. Un tā filma ir par to pašu - viena cilvēka stāsts par sevi, par sevi savā dzīvē un nāvē, mīlestībā un ciešanās. Bet- no filmas es paņēmu priekš manis burvīgu frāzi - galu galā acis ir mūsu smadzeņu daļa. Nu it kā nekas īpašs, bet es stūrgalvīgi turpinu uzskatīt,ka man ir skaistas acis, par spīti tam,ka man vairs tādus komplimentus nesaka,kā jaunībā. Un tagad es domāju,ka man ir skaistas smadzenes. Tāda frāze,kas izsaka visu un neko. Nu bet es pie tās vēl strādāšu. Vēl - vispār tāda filma tā bija, kuru apnika skatīties, bet galu galā - pēc tam tik daudz vēl neizdomātu domu un pārdomu. Piemēram, kā mēs audzinām savus bērnus - kādi viņi izaug. Kāda tā ir/nav mūsu atbildība. Jā un tad par to mīlestību. Debess - kāpēc ir tā,ka tā sāp. Nu nezinu - bet ja nebūtu mīlestības jūtu - mēs būtu daudz daudz laimīgāka sabiedrība. Lielākais posts dzīvē ir saistīts ar mīlestību. Par spīti tam,ka lielāko laimi cilvēks jūt mīlestībā. Par to mazā cilvēka stāstu.Tomasam Mannam ir stāsts par vienu vīru - aizmirsu,kasieris vai garderobists vinš bija, kāds ļoti ļoti mazatbildīgs darbs viņam bija. Un viņš vēl bija kroplīga izskata un cieta no apkārtējo nievām un ļaunuma. Un tāds mazais cilvēks nopirka kucēniņu un to kucēniņu visādi sadistiski mocīja. Nezinu - tiešām nezinu,kas notiek manās smadzenēs ,ka nāk prātā šis stāsts pirms nezinu cik - varbūt 10 gadiem lasītais. Un vēl es nezinu,kas mani dīda, bet no vārda amerikāņu man rodas plastmasīga sajūta manās smadzenēs. Tāda, kura ir lētuma un nabadzības vienīgā iespēja.
JoKaLeMeNe
J
Senais, Tev ne par ko nav jāatvainojas! Viss ir tā, kā Tu saki! Kad netveramas lietas tiek ietvertas vārdos, notiek netveramo lietu ierobežošana un līdz ar to var runāt tikai par kādiem nebūt aspektiem - ko nu kuro reizi vārdi un jēdzieni spēj aprakstīt. Taču Netveramais nav ierobežojams! Piebilstot pie Tevis teiktā - būšana bez nosacījumiem ir būšana Mīlestības telpā.
  • 0
  • 1
Senais
S
JoKaLeMeNe, atvaino, bet nav beznosacījumu, nosacījumu vai kāda citāda mīlestība. Ja ir jūtas bez nosacījumiem, tad tā ir mīlestība un itin nekas cits, jo jebkurš, pat pašam nesaprotams nosacījums piedien surogātam.
  • 1
  • 1
Skaisle
S
Man šķiet,ka Tu tagad sludini kaut ko no pārcilvēka. Bet nu labi, es šai vietā padodos. Bet ne Tavam viedoklim, bet savai nespējai spriest tālāk, Tev atbildēt. Man ir sava dzīves pieredze un savi secinājumi, bet pietiekami daudz kas vēl jāpieredz,lai kļūtu kategoriska jautājumā par mīlestību.
  • 4
  • 1
JoKaLeMeNe > Skaislei
J
Nea, nedomāju tos vārdus bībelē. Domāju to, kas nav vārdi, bet kas ir manī. Tevī. Senajā. Zvirbulēnā. Pat Žagarā. Visos!!! Tevis pieminētie ķermenis un prāts ir ego daļa. Taču cilvēka varā (un ar to cilvēks atšķiras no dzīvnieka) ir pacelties tam pāri un apzināties, ka viņš ir kas vairāk. Apzināties, ka ķermenis kā dvēseles templis nav tikai pliki vārdi, bet ka cilvēka varā savā templī ir iespēja "sarokoties" ar dvēseli. Beznosacījuma mīlestība ir viens šāds "sarokošanās" aspekts. Ir daudzi citi. Piemēram, nenodot savu valsti, savu tautu, savus draugus situācijā, kad paša fiziskajam ķermenim draud briesmas. Neatteikties no savas brīvības pieņemt lēmumus, ja fiziskajam ķermenim draud briesmas. Jebkurā gadījumā tā ir kā savienošanās ar to daļu cilvēkā, kas ir vairāk par prātu un fizisko ķermeni.
  • 0
  • 1
Skaisle
S
Jokalemene, labrīt. Es domāju,ka es saprotu , ko Tu domā. Tu domā tos vārdus Bībelē - Dievs ir mīlestība, kas ir Dievā, tas ir mīlestībā. Es pati to sev esmu formulējusi tā,ka mana dvēsele ir Dievišķā daļa manī. Ka mans augums ir templis šai dievišķai daļai. Bet redzi - es runāju par to,kā ir kad iemīlies un kā reaģē ķermenis prāts, ka pasaule ir koša esot kopā un pasaule kļūst tukša un nevajadzīga,kad vairs neesat kopā. Tā kaut kā es domāju.
  • 4
  • 1
JoKaLeMeNe > Skaislei
J
Vai tu domā, ka starp debesīm un zemi ir liela starpība? Ir teikts: "Kā augšā, tā apakšā". Tas, kas to pasacīja, droši vien zināja, ko runāja. " kura dēļ sāp tas - nezin kas." Kas tad ir tas "nezin kas", kas sāp? Vai tas nav egoisms ("nevaru dabūt to, ko vēlos" kombinācijā ar kaisli)? Mmmm? Un vai tam ir kāds sakars ar mīlestību? Nav jau vairāku mīlestību. Ir tikai viena. Un gan jau tu reiz to piedzīvosi - to, bez nosacījumiem. To, kas līst pāri malām un kurai nav būtiski - saņem tā kaut ko pretī, vai nē. Un varbūt pat pretī nesaņemoša, tā ir vēl saldāka. Šķiet dīvaini? Bet cilvēka spējas un iespējas jau arī ir dīvainas. Ne jau velti esot darināts pēc Dieva ģīmja un līdzības ....
  • 0
  • 1
Skaisle
S
jokalemene - šito izbeidz. Ka es saku - mīlestība šausmīgi sāp! Kas Tev par iedomību to apšaubīt? Ja nāk virsū dakteris ar šprici, tad arī sāp un var pat ļoti sāpēt , bet kad mīlestība sāp - tad tikai kāds heroīns, kāds ksanaks - vispār kaut kas tāds ,kas atņem apziņu palīdz. Jo tā mīlestība , kas pa debesīm , kas debesīs - tā vispārējā - tā jau ir priekš eņģeliem, ne cilvēkiem. Es lūk par cilvēcisko mīlestību , par konkrētu cilvēku,kura dēļ sāp tas - nezin kas.
  • 8
  • 1
JoKaLeMeNe > Senajam
J
Varbūt. Kaut arī augstprātība - parakstīt spriedumus lietās, kuras nezinu un nesaprotu - lielā mērā tā pati zaimošana no manas puses vien būtu.
  • 0
  • 1
Senais
S
JoKaLeMeNe, viņa nezaimo, jo raksta godīgi ko un kā saprot. Zaimo tas, kurš domā vienu, saka citu un dara ko pavisam atšķirīgu.
  • 0
  • 1
Senais > Skaislei
S
Ja sausi formāli, tad acis ir tik vien kā ar smadzenēm saistīta attēlu uztveroša optiska uzparikte, kas neko neizstaro(nav jau radars), bet, ja tēlaini tad mūsu rota, kas reizēm palīdz pateikt to, kam, vai nu kautrības, vai valodas nabadzības dēļ, vārdus nespējam atrast. Katrā ziņā Tavas noteikti ir visskaistākās, tāpat kā visu citu. P.S. Velti Tu esi padevusies amerikāņu vērtēšanas inercei. Ja sanāk, aizbrauc un padzīvo(vēlams kādā mazpilsētā, jo Ņujorkā pastāv risks sajukt prātā) un tad sapratīs, ka tur daudz kā forša, tāpat mēslu pa pilnam, kā jau visur.
  • 4
  • 0
JoKaLeMeNe
J
"Jā un tad par to mīlestību. Debess - kāpēc ir tā,ka tā sāp. Nu nezinu - bet ja nebūtu mīlestības jūtu - mēs būtu daudz daudz laimīgāka sabiedrība. Lielākais posts dzīvē ir saistīts ar mīlestību. " Princesīt, NĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒ!!!!! Ne jau mīlestība sāp! Sāp uz privātnieciskumu balstīta iekaislēšanās. Tā un mīlestība ir divas pilnīgi dažādas lietas! Problēma, ka mīlestību nevar vārdos aprakstīt. Ja cilvēks nav to sajutis, viņš nezina, kas tas ir. Ja tu raksti tā, kā tu raksti - Skaislīt, tu nezini. Bet ja nezini un raksti šādus vārdus, tu zaimo brīnišķo Dieva pasaulīti!
  • 5
  • 3
Senais
S
Labs dzīvesstāsts sanāktu no kura katra "mazā cilvēka" dzīves, ja vien vairums nebūtu klusētāji, nevis "pļāpu kules", kas, vēl piedevām, bieži apveltīti ar radošu fantāziju.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Senais - izņēmi man vārdus no mutes par "mazā cilvēka" dzīves stāstu. Autors nevarēja nociesties nediskriminējis "mazos cilvēkus" un viņu dzīves stāstus, jo, raugi viņaprāt esot arī tādi "mazo cilvēku" dzīves stāsti, kas neesot nenieka vērti. Bet tas jau ir tas mākslnieka talants - saskatīt vērtību ikvienā dzīves stāstā un tad mums, pārējiem "mazajiem cilvēkiem" pastāstīt tā, lai mēs tur gūtu "kādu pamācību, kādu dzīvi transformējošu pieredzi," kādu izskaidrojumu savas dzīves sarežģījumiem, kādu attaisnojumu savai eksistencei...
  • 9
  • 0
Senais > Skaislei
S
Tās, meitēn, ir patiesas jūtas, kas uz visiem laikiem kamēr vien Pasaule pastāvēs.
  • 0
  • 1
Skaisle
S
Ha,atkal kā norunājuši:)) Jauku dieniņu:))
  • 3
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja