Attālie radinieki

Dāmas mums pašlaik sit augstu vilni, tikai netraucējiet viņas, viņas grib, viņām vajag, viņas ir apspiestas, viņām jādabū! Ciešs- no vīriešiem? Nē, pašas no savas aprobežotības, tiesībām un kategoriskajām prasībām. Mīliet viņas automātiski, tā dabas likumā rakstīts, jūs pildāt ar to obligāto programmu, dzīvībai taču turpinājuma vajag, kopējam kokam lapas žūst, kalst, krīt, vīst... Kāpēc, par to nerunāsim. Pūtķins vainīgs, iekārta, diskriminācija, tikai ne pašas. Parādiet man sieviete, kura atzīs savu vainu- alkoholismā, bērnu pamešanā, slepkavošanā, valdībā, garīdzniecībā līšanu par jebkuru cenu... Neslepkavojiet vēl, lūdzu mani, neesmu mizantrops, ne gejs, bet manā saprašanā ĀBOLTIŅA nav tikai privātpersona, viņa kļuvusi par mūsu sieviešu atsevišķu grupējumu etalonu, zīmolu,piemēram, literatūrā, grāmatu izdevniecībās, muzejos, teātra recenzentu vidū, aizvien vairāk politikā, kur vien spēj iespraukties, jo sievietes dabiskā misija nav interesanta. Ja cēlajai, skaistajai, pievilcīgajai, iekārojamai, dzīvības nesējai serdē ir v a r a, tad atbrīvojiet pie siles vietu, viņas arī grib.

"Tauta ir psihiski devalvēta pēc 27 gadiem labējo valdīšanas un izeja nav redzama." Pūlos saprast "S" kategorismu, vai viedoklis ir neatkarīgas no kādu interešu lobēšanas? Tikai TĀ vai atkal TĀ. Nostatīt obligātā pretstatu/ polu cīņā, starpā it kā nebūtu nekā. "Dombrovska iekšējā devalvācija rullē". Kādam rullē, bet kādam-nē, un nekad nav rullējusi, jo paša leksikonā šis vārds nav apstipirtināts, bet izmests pār bortu, no paša sāku,ko līdz kāds šo žargona skrandu pūlējās ieviest, ar visu "kū-ūl". " Izeja nav redzama! " Kam nav, kam ir! Nevajag KODĒT iznīcību, tāpat jau ilgi var būt miris. Es redzu brīnišķīgu jaunu paaudzi, kas pošas ārā no tīši sagrautas disciplīnas, ētikas, misijas apziņas. Vecāki pievērsušies saviem bērniem, sevišķi tēvi. Dāmas aizvien vairāk komunicē ar nedzīviem priekšmetiem, dod priekšroku tarkšķēšanai mobilajās iekārtās. Mīl ar ausīm? Diezin vai, pat ne ar salmiem, neerudītas sievietes paģēr/ pieprasa mīlestību, i netaisoties IZRAISĪT to, lai gāžas virsū, līp pati no sevis. Sevis sakārtošanai grūti rast laiku, vāvuļojošiem kodētājiem vai tukšmiešiem, LŪDZU! "Dai" un "mņe", aktuāls mums un rietumos tāpat, ja ne vēl spēcīgāk. Mīlēt nav viegli, NODARBOTIES ar seksu, piemēram, arī nesanāk, bet mēģināts tiek. Rietumi mums nevar būt par paraugu Garīgā jomā, piesaukt vecu tehniku mūsmājās šoreiz ir nevietā. Manuprāt, tieši tur garīgas degradācijas ir krietni vairāk, viņiem nemitīgi gribas nemitīgus kairekļus pārgurušai bagātībai, ne jau naudas vienībās. Vācu māksla pašlaik sevišķi izvirtusi, tāpēc jau Hermanis viņiem ir zvaigzne. Cik tas viss maksā? Kāda bada sajūtai nekad nebūs sāta jūtu? Tad vēl nepieciešams nojaukt kritērijus- labs, slikts, melns, balts, sārts, sarkans, purpurs, tumšsarkans. Pelēks vai vislabāk nesaprotams tonis, kam gradāciju nav.