Degošās acis

nu kopš tā sieviešu sišanas skandāla es jau Rudzīti nopietni vairs neuzņemu

Jā, droši. Kā interneta personāžs ar visiem domugraudiem.

droši zini?

Padomju gados latviešu literatūrai bija jāiztur un jāspēj pārdzīvot ļoti dziļā un plašā rakstnieku kolaborācija. Lasot par milzīgajiem naudas līdzekļiem, kurus latviešu literatūras nākotnes vārdā tērē šaurs sabiedroto literātu loks, ir pamatotas bažas ,ka šodienas korupcija literatūrā būs nāvējoša. Ka šis process iet rokrokā ar vispārējo latviešu skaita samazināšanos. Kas nozīmē arī latviešu lasītāja skaitlisko samazināšanos.

Žetons!

%, kā ar lasītprasmi? Alga 750 EUR nav par numuru, bet katru mēnesi. Žurnāls iznāca 6x gadā, bet alga = 750 x 12.

iespējams, ka lasītāji baidās paust patiesās domas.

Apbrīnojami arī, ka latviski lasošajai auditorijai jau pirmajā komentārā pie VV raksta tik "būtiskas pārdomas pēc raksta".

Apbrīnojami,ka latviski lasošajai auditorijai tā arī netiek sniegta iespēja uzzināt, cik pelnījuši žurnāla redaktori, recenziju un publikāciju, arī jaunrades - autori. Tikpat apbrīnojami, cik ļoti tiek nokaunināti visi, kuriem par šīm naudas lietām rodas jautājumi.

Vārds esmu es - neierakstījās ...

Es uzdodu jautājumus, kāds - kautrīgs Pintiķis - to nosauc par degradāciju un vēl pabaida,ka viss nāks atpakaļ. Varbūt var precizēt,kas tieši ir domāts ar viss - ka jebkurš no mums var nonākt naudas un varas pārbaudījumā un to neizturēt, vai, ka jebkurš , kurš uzdod neērtus jautājumus kļūst neērtāks par pašiem jautājumiem? Drosme mani baidīt ir , bet tas arī viss - sakārtot lietas, lai tādiem ziņkārīgiem kā man nebūtu par ko jautāt - tur nav ne drosmes ne vēlēšanās . Atliek vien minēt - kāpēc ? ...

Ko tas nozīmē? Neesmu šo grāmatu lasījusi.

man atkal ir tāda kaimiņiene kā tu - pati neko nedara, tik sēž un komentē , ko citi dara. Un arī zāles dzer - svars šai esot par lielu, sirde pa švaku ....

Es vienmēr brīnos - cik tālu mans sacītais dažreiz krīt no centra.

Sālamans

trolli - es ļoti bieži lasu Bībeli lūk - 109.psalma 28. pants 28 Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas! Latviešiem jau tā buršanās un lādēšanās esot ļoti raksturīga. Tagad zinu, kurš te mēdz lādēties tā vietā, lai piesauktu argumentus. No savas pirmās draudzes izstājos, otrajā esmu reģistrēta. Normāla parādība 21.gs. Bet ja gribas lādēties, tad jau iemesls var būt jebkas. Tā kā - svētīgi - vien atceries citus Bībeles vārdus - laiks akmeņus mest, laiks akmeņus lasīt .

Lādēšanās ar Bībeles vārdiem uz lūpām man atsauc atmiņā Oļiņieti. Finālā izrādījās, ka Oļiņiete savu miesu , savu bērnu nolādējusi. "un ka mānām 2 draudzēm, kurā biju un kurā esmu neko neviens neprasīja ...."

Interesanti ir uzzināt, ka esi divu luterāņu draudžu locekle. Tas kaut kā neiet kopā ar Taviem tekstiem. Vai esi lasījusi Svētos Rakstus? Te ir viens gabaliņš. Atvaino, ja atkārtojos. Dieva Vārds, Bībele, pravieša Jeremijas grāmata 17: 5-8) Tā saka Tas Kungs: ”Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sāļainajā zemē. Bet svētīgs ir tas, kas paļaujas uz to Kungu un kura cerība ir tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi dod savus augļus.” PS. Lielākā daļa baznīcā-gājēju neizprot jēdziena "nolādēts" nozīmi. Bet ir labi saprast, ka "no-lādēts" ir antonīms "uz-lādēts". redzi, pavisam vienkārši - nav ko mēģināt uzlādēties rozetē bez sprieguma.

Brīdī,kad es rakstu ,ka man LT nebija tā aizraujošākā lasāmviela - es patiesi domāju tikai sevi. Neesmu nekāda eksperte, lai Vēja viedokli vai citu viedokli ,ka LT bija labs žurnāls sāktu tagad apkarot. Tāpat - neesmu nekāda dzejas eksperte un dzejas pielūdzēja, bet drīzāk aiz ziņkāres, ne zinātkāres lasu - jaunāko ,kas iznāk latviešu valodā. Lūk, Ruta Štelmahere - to lasu ar baudu un vienmēr sev saku, vēlāk jāmēģina klusākā un īpašākā gaisotnē to lasīt. Langas dzeju nespēju pieņemt - laikam tāpēc,ka viņas tēls aiz tās stāv un mani tas traucē. Vēl. Nezinu, godavārds nezinu, bet es mēģinu atrast tādu jaunāko latviešu literatūras grāmatu,kura būtu tāda dzīvi apliecinoša, tāda optimistiska. Skaidra lieta, ka visu neesmu izlasījusi, bet cenšos. Un tad man rodas jautājums - vai tās mūžīgās mazohistiskās sāpes, upura loma, ciešanu apdziedāšana latviešu literatūrā - vai tas tiek apzināti kultivēts, vai vienkārši tādi esam - tikai žēlojami un tikai nožēlojami. Bet - ja lasu VKKF mājas lapā Langas sludinājumus, cik nenormāli augstvērtīgus darbus ir radījuši latviešu literāti - man gribas atkal un atkal jautāt - bet kur ir tā nenormāli augstā kvalitāte?

Skaisle tik ļoti bļauj urrā Vējam, ka nepamana, ka Vējš sauc bravo viņas aprietajiem LT. Viņaprāt, vienīgā vainīgā visā ir Langa, nevis Oga&Co. Bet LT izmaksu sakasti ir redzami KKF lapā. Piem., galvenajam redaktroram mēnesī (nevis par 1 nr.) - 750 EUR.

stulbeņu bars - citādi nepatiekšu. Biju izbraucienā pa Latviju un atkal ļoti daudz iespaidu. Vilnim Vējam - mans īstākais BRAVO. Par drosmi , par drosmi pakustināt sūdu, kurš smird pat nekustināts un smirdētu pat sakaltis. Debestiņ, apžēlojies un piedod man manu rupjību. Nesen Kasjauns izlasīju,ka arhibīskapam baznīca - tātad - LELB konsistorija ir aizdevusi bezprocenta aidevumus - laikam 80 000 ls. Savulaik, biju vienā mazā lauku luterāņu baznīcā, kur vietējie teica, ka draudze tur tik nabadzīga, ka mācītājam algu nevar izmaksāt. Ja es atceros pašas piedzīvoto - 90 -os gados būdama ļoti cieši saistīta ar savu draudzi .... man tas ir tāds pārstaigums kā ar siniega piku pa seju un zilums vismaz uz mēnesi .... ne man tiesā't, ne man lemt, bet es esmu šokēta. Savulaik, par baudām ap naudas aizdevumu teica, ka ārzemju latvieši esot apdāvinājuši arhibīskapu un ka kristieši nedrīkst skaust .... nu labi, runa nav par skaudību - es tādu naudu neaizņemtos .... bet ,ka tāds fakts ir un es kā baznīcēns to uzzinu tikai tagad un ka mānām 2 draudzēm, kurās biju un kurā esmu neko neviens neprasīja .... nu tie ir padomju - čekas laiki. Tas mani satriec simt , ja ne miljons reižu vairāk kā visas tās šmuces ar literātiem. Vienkārši kāds secinājums - nu esam mēs čekistu nācija, nu esam. Un nav,kas atzīstās un nav neviena literāta , kam būtu drosme par to uzrakstīt. Nu labi, lai nu arhibīskaps tiek galā ar savu sirdsapziņu un parādu, bet - kāpēc neviens žurnālsts nav noskaidrojis un nav uzrkastījis, cik liela alga Liānai Langai bija strādājot Latvju Tekstos? Cik komandējumos - ar mūsu naudu un to naudu, ko viņa ir ieguvusi vācot ziedojumus latviešu literatūras vārdā - viņa - Langa ir bijusi 2014.-2015. gadā. Man nav tādu tiesību šādu informāciju pieprasīt un publicēt, bet cik es saprotu no likumiem - tādas tiesības ir žurnālistiem un tādas tiesības ir literātiem. Kāpēc šī čekistu sistēma - materiālie labumi, par slavas dziedāšanu varai - nesatrauc pašus literātus? Padomājiet- Latvju Teksti - tas bija vienīgais literārais žurnāls. Priekš manis vājš -- saturiski ļoti vājš, salīdzinot ar tādiem žurnāliem citās valodās. Ja tā bija tikai valsts nauda - kāpēc netiek publicēts, cik aizgāja algās un komandējumos un izdošanā? Cik liels bija abonentu skaits? Vārdu sakot - ir pagājuši 25 kopš esam neatkarīgi , bet esam tādi paši vergi, alkatīgi bļodlaižas kā padlaikos. Dekorācijas ir nomainījušās, vadoņos nonākuši Ņujorkas veikalnieciskuma un finansistu vēju appūstas personas, kas vietējos aborigēnus apstrādājusi un apstrādā pēc pilnas programmas, rokrokā ar naciķu vadīto KM. Mana svēta pārliecība ir tāda, ka ja nebūtu plašu masu atbalsta - mūs nevarētu izmantot un apmānīt, ne Lembergs, ne Āboltiņa, ne arhibīskaps , ne bļodlaižas literāti. Vējš ir vienkārši no tiem ,kas mēdz pārsteigt. Negaidīju,ka kādam būs drosme runāt par savstarpējā izdevīguma un haļavščinas bardaku literatūras lauciņā un par pašu literātu bailēm un apātiju ieviest kārtību, Jundze - pēc mana Raiņa apvainošanas man ir sliktāks par jebkuru čekistu. Jundze man ir pats kā čekists , kas noniecina talantīgāko un izcilāko. Nepiedošu to nemūžam. Ja tas būtu dzīvs, kas pats sevi spēj aizstāvēt, tad pats lai cīnās, bet dzejnieku, kas jau aiz zvaigznēm nepamatoti nopulgot - nē, to es nevaru piedot. Nu labi, kuru tas interesē - piedot, nepiedot, tā jau katra paša problēma, kādas nastas sev uzkraujam.

vai ar veci.

Acīm redzot uzdzīvo ar Seno.

Taču latviešu rakstniecībā pašlaik nav tieksmes pētīt laikmeta tipāžus, laikmeta kontekstus. Kāpēc - nezinu! ==> Tāpēc, ka latviešu literatūrā rullē FF un citu murgu žanrs - aizmālējam visiem acis un spriestspēju ar pūķiem, vampīriem, vilkačiem, kaķiem, mostriem, skapjiem, ejām, portāliem, utopiskām vīzijām un citpasauļu būtnēm. Tā vietā, lai mācītu domāt. Rīkojam konkursus, kuru rezultāti zināmi jau iepriekš, un bīdām savējos.

Vajadzētu runāt, taču, ak, vai - nerunā daudz par pašu piedzīvoto 1988. - 1991.g. un 4.maija republikas periodā. Nav valsts pieprasījuma - nav arī piedāvājuma. Un kuram īstenajam auseklītim gan ir vēlme iedziļināties prihvatizācijas, denacionalizācijas šoka procesā un tā sekās - emigrācijā, depopulācijā un sab. noslāņošanās izpētē? Laižam muļķi:"....Taču latviešu rakstniecībā pašlaik nav tieksmes pētīt laikmeta tipāžus, laikmeta kontekstus. Kāpēc - nezinu!" Viesturs Vecgrāvis, literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors ( Domuz;ime, nr.4, Kreisums dzīvē un literatūrā )

Sāk V.V. gluži kā V.L rakstīt - nudien vēsture atkārtojas:" Starp inteliģenci un tautu izaugusī siena izraisīja pašu briesmīgāko radoša darbinieka traģēdiju: garīgu nīkuļošanu."

Viņš bija piedzēries man domāt! :)

Zvirbulēn, a kāpēc Jēzus saka - ja dodat mīlestības dāvanas, tad lai jūsu labā roka nezina, ko dara kreisā?

Parunāt var, a ko neparunāt, ja var parunāt! Tik no tās runāšanas nemainās cilvēka daba (norma). Vecie cilvēki glorificē/idealizē cilvēku, viņiem grūti saprast, ka viss šai pasaulē maksā, tas, ka es ar tevi runāju, ka es tev uzsmaidu, ka es tev piedodu, ka es tevi izmetu, viss kaut ko maksā, par velti neviens nevienam neko i nedod, pat tad, ja šķiet, ka tiek dots no tīras sirds.

(katrs kampj, kad un cik var, neskatoties uz to otro) Nevajag runāt? Pieņemam kā normu?