Pareizā nakts

Vai Jums neskiet dumji bazt visus viena maisa? P.S. Atvainojiet, ka esmu arzemes un slinkums instalet mikstgarumzimes.

tā aizrāvies, ka tā arī savu viedokli neuzrakstīji - arī laikam būsi izžuvis. Līdzjūtība.

Learn French with - Marie Laforêt Mon amour mon ami . Rodrigo, uzraksti kā Tu domā - klausoties dziesmas un ik pa laikam dziedot līdzi - var iemācīties valodu ? Es vienkārši ģībstu tajās vietās, kur Dalida dzied - paroles, paroles, paroles, bet viņai pa vidu spraucas Delons ar savu que tu es belle, que tu es belle. Labi, šoakar laikam putās tomēr nebridīšu, bet noskatīšos Satyricon. Jā un par to ideālismu - es tev nepiekrītu. Sauc lietas īstos vārdos -absolvenit visi centušies - uzvalkos, kleitās, firzūrās....Un tad padomā, kā vecos laikos bija - skolas, arī augstskolas taču bija vispārējas apgaismības , kultūras paraugvietas. Tie jaunieši taču ieguva izglītību. Nu labi, pietiks. Seksīgu vakariņu:)

Skaisle, es teikšu, taisnība jau Tev par grieķiem ir - bet viņi saulē arī nevar pliki staigāt . Pie mums tā atkal nevar - baznīcā vajag ar pietāti un sabiedrībā tāpat. Tur es Tev atkal piekrītu un iedošu kārti, ko sākumā nepiešķīru. Domāju, seksīgi izvalstīsies, nekā, runā pikti. Runā par jostu. Uz zelta jostu, uz zelta domu... Kārtības nav nekur, fakts. Tev reizēm no balkoniņa viss pašmērķīgi pareizi izskatās. Ideāliste.

saule jūras putās - to gan gribētos, un kā vēl gribētos. Bet vispār, oi oi varu ieteikt - iztēlojies mani ar Tatjanas Ždanokas, vai nezinu, kādas vēl garlaicīgākas, vēl vecākas nešpetnākas un nejēdzīgākas kundzītes seju un tad tev nākamos 100 gadus būs vienalga, vai kāds ar amni komunicē vai nē. Es no savas puses manis apcerēšanas vietā varu ieteikt pārdomām - Salīdzini Merkeli un Straujumu. Šis fantasiski vientiesīgais Straujumas izteicienu stils , kā piemēram - man šķiet,ka Prorošenko būs labs prezidents, man šķiet, ka Circene pati atkāpsies ...utt. Un man atkal šķiet , ka ar tādu premjeri Latvija ar jaunu sparu,jaunu paātrinājumu ripo pretī jaunai krīzei. Kamēr mīļomītei Straujumai viss tikai šķiet, tikmēr jaunas shēmas un jauni projekti vēl neizzgatā izzagšanai gatavi. Tūlīt rudenī beigsies atvaļinājumi, sāksies pēdējais pirmsvēlēšanu cēliens un tad tik būs. Pa info drumslām no šīm liellopu dzīrēm mums arī atmetīs. Jā un pretī - Merkeles - maziņais mīkstais un tomēr - pasaulē spēcīgākais sievietes kulaciņš ar tiešumu, konkrētību un teikto solījumu izpildi. Vai teiksim , suņi rej, karavāna iet tālāk. Nu tā pati karavāna, kurā met klāt arvien jaunus un jaunus izpostītu bērnu likteņus, bāriņtiesas uzdzīvo kā izsalkušas lauvas pie jaunas antilopes maigās sulīgās miesas - no valsts atbildīgajām amatpersonām klusums. Raud viena mamma, otra mamma - bet valsts uzticējusi vienai personai izlemt bērna likteņus neprasot PILNĪGI GALĪGI UN ABSOLŪTI nekādus pierādījumus tam. Jo likumi bērnu aizstāvībai nav, valsti iesūdzēt nevar, valsts var atļauties terorizēt savus pilsoņus. Ko viena jauna sieveite, emocionāli sagrauta spēj pret visuvareno valsts teroru? Raudāt un puņķoties. Kad es par to lasu, es nespēju nosēdēt - gribas paņemt kādu sitamo un to sievieti aizstāvēt. Bet - nu kur tu skriesi un ko sitīsi - sistēmu nevar nosist un viens nekad nav karotājs. Sestdien biju izlaidumā RTU aulā. Un mani pārņēma baigākās skumjas. Kas ir noticis ar latviešiem - lielajiem dziedātājiem , dejotājiem , vispār kultūras mīlētājiem. Ceremoniju vada - zinību daļasa vadītāja - sarkana žakete,košmelnas zeķbikses, un vēl košsarkanākas augspapēdenes. Kad žaketīte tika nomesta, tad izrādījās,ka svārki un blūze pēdējiem spēkiem satur miesas kuplumu. Un tas viss plkst. 13:00 - akadēmiskā iestādē - bakalauru un maģistra diplomu izsniegšana. Otra dāma - teiksim tā - baltā dāma - tamborēts vilnas balts krekliņs un stretch gaišdzeltenas bikses, izspūrušie mati ar nengrieztām ilviļņu spurām - ar sprādzi piesprādzēti pakausim. Es tā arī mammai pateicu - laiki mainījušies - tagad priekamājas meičas ģerbjas skolotāju stilā , bet skolotājas mmājas stilā. Mamma salecās no tādiem vārdiem un tik noelsās - vuj, bet neko neiebilda. Uzskatu,ka tābija baigākā necieņa no mācībspēkiem pret absolventiem. Vīrieši jau bija daudzkārt adekvātāki. Tikai vienam - tam ar tādu žēlīgu seju, bija uzvalks par īsu, bet visādi citadi, turējās pieklājības robežās. Tad sauca kādu labvēļu pāri - pieceļas vīrietis - laikam kāds profesors - ūsas trīs gadi necirptas, mati noauguši, viņa dāmai zelta josta piedodiet, pupiem pa priekšu, mati abiem izspūruši,kā tikko abi kaislīgi bučojušies būtu. Ja tas būtu kaut kur kādā radošo vasaras nometnes noslēgumā - es saprastu, pieņemtu - bet tā - nabaga nabaga nabaga latvieši, ja jau pat akadēmiskā vide ir nolaidusies līdz tik drausmīgai nevīžībai ... Kā mani dievišķie senie grieķi - kopa savus ķermeņus, savas stāju, runas prasmes, dziedot un dzejot prasmes - tie bija cilvēki, to es saprotu - bet šis nevīžu , sliņķu un savstārpējas cieņas pūlis - man nav pieņemams. Es gribu atpakaļ uz Grieķiju un Perikla laikmetu vislabāk, es gribu - uz saules gaismu jūras putās es gribu.

Skaisliņ, te tos komentārus uzskricelēt nieks vien ir, ko var paveikt apdomājot nākamo teikumu darba tekstā.

Tak likās, ka atkal iepiņķēsies nepatikšanās, Skaisle. Tu man tomēr patīc. Kad robotojies un dalies. Zemenes apēdi? Uz baznīcu jau neiesi ar ogām ķeselē, bet ogas arī Dieva dāvana. Un saule uz jūras putām tāpat.

Mīļā,atceries - tikai iepazīstot rūgto - novērtēsi saldo. Un vēl atceries, ka piedzimstot - tikai Bendžamins Batons kļuva arvien jaunāks un jaunāks, kamēr tāpat nomira. Mēs visi pārējie esam pakļauti vieniem dabas un Tā Kunga likumiem. Arī visādi citādi - lai kādu atkal satiktu - ir jāšķiras utt. Ai, nu ko -dzīvo tik savu brīnišķo dzīvi, ko nu es te tik daudz mācu. Pati zināsi. Un komunicēju kur un kad un ar ko gribu, ja vien varu atļauties to, ko gribu - kāpēc nē. Jo mēdz būt visādi.

zini, es jau arī tā domāju, ne man dimanti, ne zelti, ne mašīnas , ne mājas, jaunība pagājusi, mīļākie pamukuši kur nu kurais, nevaru vien jaunu jāni sagaidīt, bet tu redz kāda ir tā cilvēka daba - to pašu kailo dvēselīti un pliko augumiņu skauž - nu ka šitā saka, ka mans augums it kā nevarot būt debešķīgs, tik vien kā grēcīgs. Visiem ir labs , bet man lūk, nē, žults par daudz esot. Es tad žulti izgāžu un eju smaidīdama un acis zibinādama, bet tie ,kas te pa kluso mani grūsta - jautājums - kā šiem pašiem ar žulti? Un ja es sevi nevērtēšu, kas tad mani novērtēs ? Šitie te - ūdenī grūdēji ? Šitie līko patiesību un sastāvējušās žults gāzēji? Nu ko tu mīļā. Es sevi mīlu un ļoti pie tam. Cik es kādreiz tos pašus Kuldīgas dakterus nenomocīju - tad man viena krūts lielāka par otru, tad skrienot vienā sānā allaž dūrējs metās, tad izlasīju, ka ja uz nagiem ir baltie ziedi - sirds esot slima. Dakteris paklausās - saka - esot vesela - garu mūžu nodzīvošot, es atkal - nekā nebij - lai sūta mani pie speciālista. Aizsūtīja. Bet nu tas gan ļauns cilvēks tas speciālists gadījās - kā sāka mani lamāt - simulante, sliņķe, jauns skuķis vecu sievu kaites meklējot un vēl vairāk, taču piezvanījis manai dakterītie un vēl to nešpetni izlamājis. Lūk, ļauns cilvēks bija. Es toties visu mūžu savu sirsniņu saudzēju. Cik nav vīrieši to plēsuši, Debess Visusvētā! Bet pukst vēl. Nu labi - nupat jau tikpat kā savā baznīcā būtu tevi ielaidusi. Pietiks, ar. Gādā tik par sevi, gan jau es par sevi pati.

Bura bē(r)ni, skauģa bē(r)ni Grūda mani ūdenī; Pats Dieviņš roku sniedza, Vilka mani maliņā. Manā sapratnē visi, kuriem ir dvēsele ir Tā Kunga - Debesu tēva daļiņa - tempļi, baznīcas utt. Mēs visi esam daļa no dievišķā. Tai skaitā arī es, lai kāda es arī būtu un lai ko jūs par mani domātu, vai nedomātu. Un mīlestība , arī miesiskā, arī miesas - ir dievišķīgākais,kas mums dots. Un tādā nozīmē es nevis grēkoju , bet tieši otrādi - mīlot tuvinos debesīm - tiešā un pārnestā nozīmē. Nu - skauģi, ko tad vēl ? Gribat man iespert un iekost ? Nekas - pagribēsiet un pāries.

Tā jau ir, ka daudziem labāk patīk saldi meli, nekā rūgta patiesība, ko tad sauc par žultainumu un kā vēl citādi. Katra cilvēka ķermenis ir mājvieta dvēselei, kamēr tai lemts tur uzturēties, resp. templis garīgajam un tāpēc nav labi, ja to tīšuprāt maitā. Vienīgi ne katrs spēj saprast, ka fiziskais kalpo garīgajam, ne otrādi. Tas nedaudz sasaucas ar vērtējumu par esamības jēgu, kas noteikti ir garīga kategorija - daži ēd lai dzīvotu, bet citi dzīvo lai ēstu.

Nezinu cik Tev to gadu, bet atceries - Ja pēc 40 nekas nesāp, tad ir miris.

problēmas varbūt tajā, ka katoļiem vairāk raksturīga vienība, un ārzemnieki ir palīdzējuši celt baznīcas.

Nav jau brīnums. Latvieši padzīti - vieta brīva, kas ko necelt. Un Putinam būs,ko aizstāvēt - savējos.

Lauku veci,tas jau vispār zināms fakts, ka Latvijas situācija reliģisko tradīciju līdzpastāvēšanā ir unikāla... Vārds 19:20, es ne tikai izmantoju internetu, bet arī Padomju enciklopēdijas, Brāļu Grimmu pasakas un vecās Atpūtas … Vispār man tavs koments ļoti patīk. Padalies ar saviem novērojumiem goooglēšanas sakarā. Es noteikti pasmiešos līdzi.

Veci, zahars izmanto internetu un tad rodas iespaids. Ieraksti kādu tekstu no viņa komenta un tad iegooglē, nenosmieties.

Zahar, tik tiešam apbrīnoju Tavu zināšanu klāstu....un vēl...to mieru , kas izstrāvo no Taviem komentāriem. Par baznīcām. Jāatzīstas, ka esmu gaužām neaktīvs baznīcēns... labāk izvēlos palīdzēt baznīcai ar gluži pasaulīgām un materiālām lietām .. Man npersonīgi tā latviskā Dievsajūta meklējama dabā... Kristīts esmu luterticībā, bet reizēm uznāk ķecerīgas domas, ka katoļiem un pareizticīgajiem paļaušanās uz To Kungu ir pamatīgāka un bezierunām. Luterāņu liturģija un visa Dievkalpojuma norise pēdēja laikā daudz ko pārņēmusi no citām kristīgajām ticībām.....nu kaut vai vīrāka kvēpināšana dažas baznīcās...vismaz manā jaunības laikā to pieredzēju tikai pie pareizticīgajiem...arī krāsainie mācītāju talāri - laikam no katolļem. Mūsdienu kriminālajā situācija nevar prasīt, lai ikviena baznīca būtu atvērta 24 stundas diennaktī.Tad jābūt apsardzei un kārtīgai signalizācijai...un to nevar atļauties kura katra mazītiņa draudze. Ja kas, zinu, ka Rīgā Vecā Gertrūdes baznīca praktiski pa dienu ir atvērta un tur var nolikt arī svecīti domājot par to, kas katram tobrīd svarīgs... Acīmredzot tur ir spēcīga draudze un harizmātiski mācītāji..... Atmiņā Amerikas laikā piedzīvotais , kur baznīca ir sociāla parādība ar iksvētdienas , uzdrīkstēšos teikt, tusiņiem pēc dievkalpojuma ....arī tas, ka pie Dievgalda katrs dzer no atsevišķa biķerīša nevis kopējā.Tā esot higēniskāk.... Un vēl, amerikāņu baptistu novirziena (Nazariens)baznīcā spēlē dzīvā mūzika tādā pavisam lustīgā manierē...teksti gan kristīgi, piem...Oh, how I love Jesus... kā piedziedājums.

Marī, grūti atbildēt par Latviju. iespējams, minētā uzskata dēļ, ka ārpus lūgšanu sapulcēm dievnamā īsti nav ko grozīties. Tomēr visticamāk, ka praktisku iemeslu dēļ… Domāju, ka šo jautājumu varētu LELB un LBDS pacelt. Pilsētā ar laiku aizvien vairāk būs vajadzība pēc miera oāzēm, kur kaut uz 15 min ieskriet un klusumā sakārtot domas. Par greznību.. Nu Bizantijas estētikai ir sava specifika+ jāņem vērā, ka Latvijas teritorijā pareizticīgo dievnamu arhitektūra, ikonostasi ir tapuši pēdējo 100-200 gadu laikā, tie ir ar izteiktām sinodālā perioda iezīmēm. Piemēram, klasiskas pareizticīgo ikonas var atrast vairs tikai pie vecticībniekiem ( un arī tie ir apzagti) .Kas attiecas uz formas un satura līdzsvaru, manuprāt, viens no skaistākajiem Latvijas dievnamiem ir Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā atklāta Lielirbes baptistu baznīcas ekspozīcija, kā arī Vidzemē izmētātās pašu latviešu būvētās pareizticīgo baznīcas, tomēr runājot par Vidzemes latviešu pareizticīgo dievnamiem jācitē Tarkovskis- nav nekā šausmīgākā par to, ja dievnamā snieg sniegs…

Dīvaini, ka pareizticīgo dievnamus nekad neesmu uztvērusi kā greznus. Varbūt pieejamība padara šo greznību vai tās trūkumu nebūtisku. Bet slēgtās protestantu dievnamu durvis tomēr šķiet tipiskas tieši Latvijai, ne Eiropai vispār. Intresanti vien, kādas motivācijas dēļ? Vai lai laicīgo mantu neizvazā? :)

Marī, protestantismā dievnama interjers vēsturiski veidojies praktisks un pārskatāms, jo ticības centrā ir ikdienas aicinājums, precīzāk, ikdienas darbs un tā kvalitāte, arī dievkalpojums ir vairāk kopienas sanākšana, apmainīšanās ar informāciju, tāpēc arī mācītājs ar sprediķi centrā. Pareizticīgo tradīcija ir kontemplatīvāka- dievnama arhitektūra, ikonostass, fresku ansamblis ir ne tikai sarežģīta sistēma, bet arī vizuāla ticības apliecība. Dievnams cilvēku uzrunā arī ārpus liturģijas, tas it kā dzīvo pats savu, neatkarīgu dzīvi. Ne velti, kad 12.gs. vidū kņazam Andrejam Bogoļubskim svešzemnieki jautāja, pastāsti par savu ticību, tad viņš ciemiņus esot ievedis dievnamā un atstājis viņus pie ikonostasa, pats klusējot aizgājis. Starp citu, pareizticīgo dievnami nav tikai grezni. Protams, visplašāk pareizticība asociējas ar košo Bizantijas estētiku, tomēr pastāv askētiskā sīriešu, koptu, kā arī Krievijā Soras Nila estētiskā tradīcija. Tā ir daudz vienkāršāka. Kaut kur pat atgādina 19.gs. latviešu brāļu draudžu sapulču namus. Krievijas ziemeļos joprojām vēl ir saglabājušies šie koka dievnami. Vienreizēji skaisti.

Jā! Bieži jo tukšāks un vienkāršāks dievnams, jo šī klātbūtne un tikšanās jūtamāka. Starpniecība tad vien kā atstāstījuma mēģinājums par paša neredzētu smaidu. Interesanti, kāpec tieši Latvijas luterāņiem Dieva nama apmeklēšanā šī strapniecība šķiet tik būtiska.

Jā.

Nevaru piekrist Kocebū. Jo - neviens sapnis - viskrāšņākais - nevar pārspēt īstenību. Tu vari sapnī redzēt Parīzi, bet īstenībā - pat salijusi Parīzes mazieliņa būs slapjāka, smaržīgāka, lietus debesīss spīdošāka par jebkuru sapni. Lūk, iztēlojos zemeņainu buču, bet padomā - kas par niecību tā ir iztēlē, un kas par baudu īstenībā. Lūk. Labi, bučas:))

Šoreiz esmu tevi pārspējis, bet tikai šoreiz. Virs Francijas divas naktis lidinājos kā Gars, apskatīdams dārzus, arhitektūru, muzejus, kad pamodos domāju, vai tamā Francijā tā patiesi izskatās, ja tā, tad nemaz nav jābrauc, tāpat par velti noskatījos- bilde bij laba, skaņa mazliet švakāka. Zemenes jau ir mājās un bandīti klauvējas pie durvīm, kur to mūķeni uz sitiena lai dabūju, varbūt varētu vēl glābt. Nemaitā sirdi, ja Tu domā, ka Grigule pa godam ietikusi savās daudzajās vietās, tad ievēro, skolas likvidē, bet komunistu un komjauniešu mācība paliek mūžam spodra!

Likums un tiesības juridiski mūsdienās kontinentālās Eiropas tiesību lokā, kur esam un tiecamies atkal būt arī mēs, nav gluži viens un tas pats. Tiesības ir kaut kas vairāk nekā likums, un ne visi likumi ir tiesības. Ir tāda lieta kā vispārīgie tiesību principi, kam nav obligāti jābūt noteiktiem rakstītajos likumos, un tie ir svarīgi pat kā likumi.

Atļausit sašust, LUSTĪGAIS nerris nav jautrības augstumos, kļuvis auksts un neiejūtīgs, pārmezdams saviem tuvākajiem pat paģiras! Ko lai iesāku es, kopš 20. jūnija laboju stāvokli, nežēloju pat papardes ziedu, ko sagriezu rasolā. Šorīt laikam iešu pēc zemenēm ,esmot pēdīgās, tāpēc tik lētas ( tā teica pārdevēja- skaista, sārtiem vaigiem, bet arī apskurbusi ) 3.50;4 utt jevriku. gals gals, pasaules gals, palīdziet brāļi un māsa. Lūdzu saņemiet mani ar žēlsirdību, lai kas te būtu rakstīts! Vai zināmi arī kādi senāki līdzekļi par dzimtenīti? Velli tādi, vai beigsit reiz kasīties, ejam reiz relaksēties un gūt pozitīvas emocijas!

Paģiras var būt arī no bērzu sulām vai paniņām, ja lietotas pārmērīgi. Jo tāda doma, ka "pienākums ir tiesības vai tiesību apakšpunkts", nevarētu iešauties prātā pēc, teiksim, izcila pieczvaigznīšu konjaka vai Perjē Žuē šampaņa lietošanas. (Es drusku pārspīlēju, protams. Humora labad.)

Senais, parunāsum tad, kad būsi izgulējis Vasaras Saulgriežu dzērumu.

Tā filozofiski katram ir tiesības darīt ko vēlas un, ja tas ko vēlas ir pretlikumīgs(likums reglamentē vēlmju kvalifikāciju), tad pastāv tiesības saņemt sodu, lai pēc tam dzīvotu kā eņģelītis. Patiesībā arī pienākums ir tiesības, pareizāk sakot, tiesību apakšpunkts, jo pastāv tiesības to pienākumu noskaidrot :))

Nerri, tā kā tiesiskums ir vispārināta īpašība, bet tiesisks šīs īpašības konkrēta izpausme, resp. kaut kas tāds, ko nosaka tiesības un kas atbilst tām, protams, arī izriet no tiesībām, skaidrs, ka tiesiska valsts ir valsts, kurā respektē katra un ne vien tikai cilvēku(dabas, dzīvnieku u.t.t.) tiesības. Vai Latvija tāda ir, var diskutēt, bet preambula, kā svešķermenis, varbūt labāk priekšvārds, jo par Latvijas konstitūciju runājot vajadzētu izvairīties no svešvārdiem, noteikti to nenodrošinās, lai kas tur būtu rakstīts.

Kas gan var būt pozitīvāks (labāks) par patiesības, kas nevienam nav zināma, noskaidrošanu, sevišķi, ja to neuztver pārlieku nopietni :))

Vispusības virspusība un frazeoloģiskais eklektisms ar frīstaila iezīmēm. Nākamais komentārs ļoti labs. Ak, kā es esmu noguris no laba teikšanas!

Paga, Kocebū, - kas iezogas manos komentāros - virspusība vai vispusība???