Pupu mizas à la carte

Tajā brīdī, kad notiek saplūsme ar Visu - Tu esi Jēzū un Jēzus ir Tevī. Tu esi Budā un Buda ir Tevī. Tu esi Zaratustrā un Zaratustra ir Tevī. Nav vairs starpības. Jo nav personības. Nav asfalta, kas visu nošķir. Toties ir visas atbildes, jo ir klātesoša Zināšana (nejaukt ar zināšanām!). Un viss ir vienkārši! Cita lieta, ka šo paplašinātās apziņas stāvokli ir grūti saglabāt ikdienā. Tomēr! Kad šis baltais tīrais ekrāns reiz ir sajusts, tas kļūst vieglāk pieejams. Un kļūst visnotaļ skaidrs gan paša ejamais ceļš, gan Ceļa būtībā kā tāda. Bez tam nāk dižā sapratne, ka dzīves jēgu meklēt ir bezjēdzīgi, jo pati dzīve ir vienota ar šo jēgu. Dzīve nav atdalāma no dzīves jēgas! Jēga ir pašā dzīvē. Atkal - seksīgu Tev šo dieniņu, vakaru un nakti! Es nirstu darbos.

Tādu praksi es mēdzu piekopt. Un manas sajūtas vārdos ietērpa Hjūstons Smits - tas,kurš bija intervēts janvāra Rīgas laikā. Nezinu, man tas ir ļoti smeldzīgi. Es mēdzu domāt,ka mana ome, mammas mamma - man viņa bija garīgi daudz daudz tuvāka par tēta omi. Es mēdzu viņu iedomāties kā garu. Vecaistēvs, kura mīlmeitiņa es biju, man vairāk saistās ar piezemētu tādu ja var tā vispār teikt - praktisku mīlestību, vai pat miesisku. Man patīk kailums , man patīk jūrmalā gulēt kailai un jūrā peldēt kailai un mēģināt noķert to sajūtu,ka es saplūstu ar dabu un ka dabā ir visu manu jau citā esamībā esošo gars. Ir tāds vārds - izlīdzināšanās - es to attiecinu uz tām savām sajūtām,kas man rodas ,kad es pati iedomājos,ka ieeju dabā, ka saplūstu ar dabu. Mana problēma ir -ka jūtos pārāk pašpietiekama un raustīga uz visām pusēm. Gribas vientulību, vienai ar savām domām un jūtām. Atraidu cilvēkus, aizbaidu. No otras puses - man pietrūkst cilvēka,ar kuru izrunāties kā piemēram , šobrīd - par Jēzu, par Bībeli , par pasauli, par cilvēku. No otras puses - varbūt,ka man vajag lasīt lasīt un uzzināt un izzināt un vabrūt tāpēc tagad esmu viena, lai piepildītu sevi ar pašas izzināto un uzzināto. Bet, Jokalemene,paldies, ka raksti un dalies ar savu pieredzi. Pat ja pirmajā brīdī un steigā, kā es to mīlu darīt - rakstu Tev atpakaļ -zinu, zinu, protu, protu - tad iespējams, ka kāds vārds - kā uzdīgt gatavas grauds manī tomēr iekrīt. Lūk. Seksīgu dieniņu:))

Vārdos var atklāt tikai vienu (un parasti ļoti šauru) Īstenības aspektu. Līdz ar to - viss, ko sacījuši Tevis piesauktie dižgari, ir taisnība. Taču tā ir tikai maza daļa no Esamības. Tikai vienas aspekts. Pārējās bezrobežības tur nav! Pamēģini kādreiz apsēsties jūras krastā saulrieta laikā. Vēro sauli un iedomājies, kas no Tevis paliek pāri, kad Tu atmet savu nodarbošanos. Tad savu tautību. Savu dzimumu. Savu vārdu, uzvārdu. Un, visbeidzot, kas paliek pāri, ja Tev vairs nebūtu arī ķermeņa. Vairs nav nekā! Un tajā pašā laikā Tu esi Neizmērojamais Viss!

nezinu, jokalemene. Man ir tik daudz jautājumu. Epikūrs vai Lukrēcijs , vai pat vēl kāds cits Gudrais teica,ka bailes ir visu dievu māte. Pirmajā brīdī - jā, bet tad es padomāju, nē - man gribas domāt,ka man tā nav. Un Kristus man ir cilvēka ideāls. Vai tas,ka es viņu novelku no Debesīm un cilvēciskoju, pielāgoju sev - saviem priekšstatiem, vai tas ir grēks? Zaimošana? Vai ir kaut kas kopīgs kā Kristus uzņēma savu nolemtību - mirt nevainīgam krusta nāvē un kā dzērājs dzer un nodzeras savā nolemtībā? Mēs dzīvi vispirms nodzīvojam domās , tad darbos - šķiet to Seneka teica, bet vai tā dzīve ,ko nodzīvojam , kura paliek tikai domās - vai tā neskaitās, vai tā nekas nav?

Kā sauc ,tā atskan!

Esmu nabagmājas komandante un priekš tevis pacentīšos atrast kaktiņu un čubu maišeli, lai nebūtu jāguļ zem tilta.! DDD

Jā, Skaisle, par šo: "Un es viņu vēroju un domāju - bet kas tas ir kas viņu dzen, triec nelaimē", visticamāk, ir divi varianti: 1) dzīvē notiek kaut kas, ko viņš nevēlas pieņemt un caur alkoholu bēg no realitātes; 2) viņš neapzināti seko kādam sev dvēseliski tuvam cilvēkam, kas ir aizgājis no dzīves. Šis gadījums arī sasaistās ar 1), jo te ir nespēja pieņemt, ka kāds no tuvajiem ir prom. Tātad, arī bēg no realitātes.

Skaisle, Tev neviens nepateiks gatavu recepti, algoritmu, kā pie šī miera nonākt. Pirmais solis ir apjēgt, ka ārējā pasaulē to ir velti meklēt. Un apstākļi, kādos pašlaik dzīvojam, priekš tā ir brīnišķīgi! Cik ir noteikts "no augšas" un cik mēs nosakām paši? Paši mēs nosakām daudz. Piemēram, ja no augšas ir noteikts, ka tad un tad, man ejot pa ceļu, no jumta kritīs ķieģelis - tas arī tā notiks. Taču no manis ir atkarīgs, vai šis ķieģelis trāpīs man pa galvu, vai pa plecu, vai pa roku, vai vispār aizkritīs garām. Un tas ir daudz! Attiecībā uz sēklu - tā ir katrā no mums. Tikai katrs no mums ir uzrullējis virs sēklas dažāda biezuma asfalta slāni, neļaujot šai sēklai uzdīgt. Vēl vairāk - šo asfalta slāni mēs esam sākuši uzskatīt par sev piederīgu, esam identificējušies ar to. Un tad, kad Esamība slimības vai dumas VSAA darbinieces izskatā šo slāni mēģina no mums plēst nost, esam sašutuši - jopcik, par ko man tas??!! Šis asfalts ir kā bruņas, ar kurām noslēgta sirds, ar kurām noslēgta pieeja dvēselei. Dvēsele kā sēkla brēc pēc valgmes, pēc saules. Esamībai nekas cits neatliek, kā meklēt bruņās plaisas (kā dzied L. Koens - "There is a crack in everything, that is the way how light gets in"), vai par cauršaut tās, lai cilvēks atjēgtos. Esamība ar šo laiku to arī dara. Bučas Tev un seksīgu dienu! Jā, arī vakaru un naksniņu, protams!

jā to jau Tu rakstīji. Skaidrs, ka daudz ko izšķir griba. Disciplīna. Bet - Tu nespēj man atbildēt jautājumu - kā iegūt šo mieru, šo sirdsmieru. Es vakar braucot no lidostas braucu garām mājai , kurā kādreiz dzīvoja superīgs cilvēks. Patiešām. Bet viņam bija viena nelaime - alkoholiķis. Un es viņu vēroju un domāju - bet kas tas ir kas viņu dzen, triec nelaimē. Un līdzi rauj citus - savus tuvos, cilvēkus kas viņu mīl. Vēl - esi domājis - cik pats Tu veido sevi, un cik tu esi jau izveidots un tavas gaitas ir iepriekšnolemtas. Lai sēkla uzdīgtu , jābūt augsnei gatavai , jābūt mitrumam, siltumam un jābūt dzīvībai pašā sēklā. Debess - nu gan aizmuldējos, piedodiet nu atkal par rupjību, šodien aizliedzu sev vēl kaut ko rakstīt.

Apkaunies, mīļā sirccc....un es vēl tevi ņēmos aizstāvēt....tavu krustu novelt ...bet tu kā mazs šunelis ņemies mani apriet,... Kā saka, nepateicība pasaules alga! Fui, nesmuki! Par latviešu valodu.Tā kā neesmu filoloģiski studēts, tad man piedodami šādi tādi valodnieciski fēleri Ek, ko nu tur! Reizēm vienkārši gribas paampelēties.... P.S.Nabaga Vārds - dzīvo badā un guļ zem tilta!

Skaisle, nezinu vai atbildēju kā budists, vai ne kā budists. Neesmu ar to reliģiju pazīstams. Reiz jau Tev sacīju, ka arī spļaudījos, spārdījos, mētājos. Un jo vairāk to darīju, jo vairāk no dzīves dabūju pa purnu. Paradoksālā lieta - jo vairāk radu iekšēju mieru, jo vairāk lietas ap mani sāka sakārtoties. Tā ir mana pieredze, no kuras secinu, kā darbojas lietas Esamībā un par ko vispār ir dzīve. Protams, ka ierēdnes pienākums bija pamanīt datumu nesakritību. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Neredzamā un parasti nemaz nemeklētā daļa - KĀPĒC Tava draudzene saslima un mēnesi noslimoja? KĀPĒC viņa dabūja vispirms pa purnu slimības izskatā un pēc tam vēl caur VSAA? Tie ir jautājumi, ar kuriem vajadzētu sākt. Attiecībā uz manas meitas studijām un dzīvi - jā, viņa pašlaik dzīvo sakārtotā valstī. Tajā pašā laikā viņa metas no tās prom, ļaujoties nezināma ceļojuma plūdumam. Pieļauju, ka manā meitā ir jau tik daudz iekšēja miera un sapratnes, ka viņai šo LV "sviesta skolu" vairs i nemaz nevajag. Tā ir viņas iekšējā harmonija, kas [šajā brīdī] ļauj dzīvot daudz maz harmoniski sakārtotā valstī. Attiecībā uz bībeli - kādu laiku kā spieķītis tā, protams, der. Taču agri vai vēlu cilvēkam ir jāspēj iet pa dzīvi bez spieķīšiem - pašam ar savām kājām. Un atkal te mēs runājam par miera atrašanu sevī, nevis apkārtējā pasaulē un pat ne bībeles (vai citos) tekstos.

pekstiņu stāstītājs Tu esi veci, tas tiesa. Bet vai gluži līdz baltā kaķīša līmenim esi ticis - nez , es teiktu,ka nē. Par mocekli te arī gaužām veikli jau taisies. Kā ir būt naciķim un nezināt latviešu valodu un ar šo nezināšanu maldināt citus lasītājus - par to redz Tu neko - klusums ... Lūk, visi " mediji bija pilni " kā nabaga Kalnieti neielaiž Krievijā. Tagad lasu,ka Krievijas vēstniecība apgalvo, ka tas , ka Kalnietei nav atļauja iebraukt Krievijā bija zināms jau pirms izlidošanas. Man tik ļoti gribas zināt patiesību. Es domāju,ka Kalniete zināja,ka ir melnajā sarakstā. Interesanti - kāds būs viņas komentārs. Vai mūsu pašu politiķi ir gatavi patiesības stundai, vai tikai un vienīgi Putina - piedodiet nu atkal par rupjību - drāšanai. Man šķiet un arvien biežāk šķiet, ka mēs kā sabiedrība nemaz negribam tādu tiešumu un konkrētību. Ka patīk pa to miglu un pa tiem dubļiem. Un tad kā nupat vecim - pieteikties par baltajiem kaķīšiem - daudzcietušajiem.

protams, ka tik pilns vēders un mantas diezgan. Pārējais ir māžošanās.

Sveiki dienasvidū! Skaisle, mīļā sircc, nu nebrēc tik dikti! Ja ar savu klātbūtni varu novērst tavu "krustā sišanu" - lai notiek....es jau esmu tas "baltais kaķītis", kuram virsū var gāzt jebkuru šmuci....Bet....līdz zināmai robežai....Labi...nu pie tēmas - par komforta zonu....Vai tad nav tā, ka pieceļoties no rīta vispirms jāpateicas Visaugstākajam , ka tev ļauts skatīt šo pasauli.?...Šīs runas par komforta zonu atklāti sakot man šķiet ģeķīgas.... Visi mēs, kas šeit šobrīd esam i-netā zināmā mērā esam komforta zonā - zem jumta, paēduši, nosacīti veseli(vismaz redzēt un rakstīt spējīgi).....Mīļie, nespļaujiet Dievam acīs! Zinu, ka daudzii nonicinās šo manu viedokli, bet....ko lai saku....tas ir dzīves pieredzes diktēts , jo tās man ir atliektiem galiem... Jauniem ir cita domāšana, tāpēc Skaisle, tava audžubērna dumpīgums arī saprotams...Domā, ka man tādu uzbraucienu ir trūcis....vēl tagad meituks paburkšķ, ka esmu pārāk iesīkstējis savos ieradumos...Jaunajiem tāda iesēdēšanās piem. vienā darba vietā gadiem ilgi vispār liekas kaut kāds arprāts, bet....manā jaunībā tā bija goda lieta.... Jokalemene, nu ļoti pazīstama situācija kā ar Tavu meitu...Ar manējo nav bijis labāk....tikai šobrīd uz laiku ir aprimusi, ir interesants darbs valodu jomā starptautiskā vidē - te Latvijā, ... Īsa replika t.s. Vārdam - ej un labāk padiskutē ar savu kaķi! Punkts. P.S. Doždj pašlaik rāda atvadīšanos no Ņemcova....

Skaisle, vispirms jāsaprot, ka katrai individualitātei ir sava komforta zona. Tas, kas vienam ir pilnīgs komforts, citam var būt absolūts diskomforts. Tādējādi Tavam audžubērnam ar viņas acīm skatoties bija pilnīga taisnība - to, ka Tev ir darbs un zināma stabilitāte dzīvē, viņa uztvēra kā komfortablu situāciju. Iespējams, viņa neko nezina par citām lietām, par ko Tu cīnies un kas Tevi tracina. Mana meita jau četrus gadus dzīvo, strādā un mācās Dānijā. Tagad viņai būs pusgads brīvs no mācībām un viņa plāno šaut paceļot uz Jaunzēlandi. Jautāju - kā darīsi ar darbu? Atbilde - kā, ko. Iešu prom. Kad atgriezīšos, atradīšu citu! Tad sapratu, ka manā priekšā ir garīgi ļoti nobriedis cilvēks, kurš iemācījies PAĻAUTIES uz dzīvi. Cilvēks, kurš UZTICAS dzīvei. Uzticība, kā zināms, ir pretmets bailēm. Vidē, kādā mēs dzīvojam, ir ļoti grūti uzticēties un paļauties. Skaidrs, ka valdošā kliķe visu sarežģī vēl vairāk. Un te arī ir tas lielais izaicinājums - atrast sevī to, ko parasti meklē ārējā pasaulē. Komforta zona ārējā pasaulē iznīcina varēšanu atrast komforta zonu sevī. Bet tieši šis pēdējais jau laikam ir tas, par ko ir dzīve! Nezinu, vai atbildēju uz Tavu jautājumu, bet šitas nu bija tas, kas uzrakstījās.

Zini, jokalemene. Man p irms labas laika bija nopietna saruna ar savu audžubērnu. Es viņai, kā saka - lasīju morāli. Jutos apmēram kā mācītājs kancelē. Sludināju visādas dzīves gudrības. Parasti - kā saka, nokāpjot no kanceles, es tad saku, ka tagad es uzmanīgi klausos. Un tas bija to vērts, protams. Bērns man saka - tu visu to runā ērti dzīvodama savā komforta zonā, bet pamēģini pati iziet no savas komforta zonas , dzīvot ar jauniem izaicinājumiem un tad mēs varētu parunāt. Tai brīdī es perfekti sapratu , kā jutās tā vista,kuru ola mācīja, kā dzīvot šo dzīvi. Man bija tik grūti noturēties, viņu nepārtraucot. Esiet redzējuši satracinātu ērzeli, kuru aiz apaušiem tur divi visusspēcīgi vīri? Jā, tāda es biju, kā tas ērzelis , ko pašas godaprāts vien vēl drusku drusku notru. Un es tam bērnam saku, mīļā sirds, man vēl nav bijusi tā laime būt komforta zonā. Par ko Tu runā, kas tas ir? Nu ,ka man esot darbs, ka es katru dienu ejot maršrutu māja - darbs - māja, ka esmu nodrošināta un veiksmīga un par visu un visiem visgudri spriežot. Nu es kā ērzelis stabā ieskrējis - nespēju apjēgt, ka to,ka man ir darbs un ka man ir viedoklis - ,ka to var kāds saukt par komforta zonu. Tad tas jautājums mans, Tev, Jokalemene ir - ko Tev nozīmē ieslīgšana komforat zonā? Samierināšanās un klusa - budistiska visa notiekošā pieņemšana ? Gaismas meklēšana tumsā, tās iedegšana, vai virzīšanaš uz to soli pa solim, bet vai tā komforta zona? Tieši manas nesaprāsnās dēļ ar pusaudzi man kopš pašas pubertātes laikiem uznāca domas par pašnāvību, sava nespēka un nespējas apzināšanās. Bija silts pavasara vakars un es biju atvērusi vaļā logu līdz galam, izlsēgusi gaismas ,lai odi nenāk iekšā un parkā lidinājās putni un man pēkšņi likās,ka viss atrisināsies, ja pati kļūšu par putnu - sakļaut rokas ,kā spārnus un izlidot no savas "komforat zonas". Jā, cik mīlīgi atkal viss man sanāca.

Skaisle, ir, ir, ir, ir arī tādi, kas atgriežas. IR! Cita lieta, ka viņu atgriešanās nevairo optimismu par tiem procesiem, kas šeit notiek kopumā. Taču skatos uz to no izaicinājuma viedokļa - ne brīdi nevar ieslīgt komforta zonā. Tā īstenībā ir milzonīga vērtība!

Ko nu tu, veci, uztraucies. Centies nodrošināties no trāpīgas kritikas? Es tikai pajautāšu kāpēc tu tāds nacionālists te, uzrunājot sievieti, plāties ar angliskām jēlībām?

http://gramataselektroniski.blog.com/2010/11/07/meris-albers-kami/

Es tikai pajautāju. Ja tev intīms dialogs ar Skaisli, tad parunājies citur. Te katrs var teikt ko grib, dziļi inteliģentais.

Skaisle, mīļā sirccc... nedrīkst nosaukt citu cilvēku par nelieti, ja neesi kristāltīra....Labāk pasaki par ko pati balsoji un tad es paskatīšos, cik tur ir tādu "šiverīgo"....Un tad es prasīšu atbildību no tevis ha, ha.... Par Bībeli.Sen neesmu to pāršķirstījis....vismaz ne tādā aspektā ...Izskatās, ka tu vairāk esi pievērsusies Vecajai Derībai...Aci pret aci un zobu pret zobu...kaut kā tā.... Vēl par balsošanu...No nacionāļu listes balsoju tikai par vienu personu - pārējos svītroju... Un vai tev nešķiet, ka pašreizējā kritiskajā politiskajā situācijā, ņemties ap "nelietīgo naciķu" problēmu ir sīkmanīgi un maziski.... Palasi Ķempi un tad padiskutēsim....Pagaidām izej pusdienlaikā pastaigāties tepat ...operas skvēriņā ....Nekas tā neatsvaidzina domāšanu kā spirgta lietus šalts....

Skaisle, čau! Mani uzrunāja tavs iespējamais sarkanais mētelis....un kā tu , kā savulaik Mirdza Ķempe , iegrimusi sava pasaulē ej cauri Rīgai.... Zini, man šī aina(ar Ķempi) vēl tagad acu priekšā - to esmu redzējis un piedzīvojis ...Varētu vēl daudz ko personisku pastāstīt par šo duāli vērtējamo dzejnieci, bet.....atkal kādam skaudīs un liksies , ka es lielos.... Viena nianse - tev tomēr nāktos mainīt matu krāsu, lai pilnībā atbilstu šai sakanā mēteļa valkātājai....citādi - saskatu daudz ko kopīgu ... Tiešām šodien ir jauna diena...kaut arī nomākusies... un pelēks smidzeklis klīst pāri mežiem un laukiem.Man patīk šāds laiks, jo tad bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem varu paklejot i - netā un iekrist no jauna iegādāto grāmatu kaudzē...Pa rokai šobrīd M.Vētras"Atbalsis" ... Un vēl...viegli jau ierindot jebko noziegumu kategorijā, it īpaši, ja redz tikai virsējo slāni....tev , mīļā sirccc, diemžēl nav priekšstata cik daudz vienkāršu un godīgu cilvēku tic nacionālas valsts idejai..Bet....diemžēl, tādu, kas rosās pa valsts kambariem kā pa personīgo klēti, ir pietiekami daudz....un ne tikai starp nacionāļiem...

te jau lielās ne tikai vecis.Te ir visīstākais liekulības gadatirgus.

mieru tam vecim! Lai taču lielās.

'padomā tik, gandrīz radinieks. Kā tu maksā par to krievu ДОЖДЬ? Un kā grāmatas pērc. Vispār,kur nu man pīslim. :))

Ņemcovs bija no tās gados jauno politiku paaudzes, kam bija iespēja attīstīties Jeļcina laikā.Joprojām uzskatu, ka Jeļcins ir labākais valsts vadītājs , kas Krievijai pēdējā gadsimtā bijis...Iztrenkāja vecos iesēdējušos reptīļus un izmisīgi centās pārvērst Krieviju par demokrātisku valsti... Un tādi jauni,izglītoti, bezbailīgi i cilvēki kā Ņemcovs palīdzēja tīrīt šos Augeja staļļus.... Ņemcovam piemita vīrišķīgs šarms, kas nodrošināja panākumus ne tikai politikā, bet arī pie daiļā dzimuma...Savulaik manam meitukam darba sakarā kādā no starptautiskām konferencēm bija iespēja iepazīties ar Ņemcovu....Nenoliedzami harizmātiska personība..... Jā, bet vakar bija ļoti saistošs pasākums par Ukrainu Ķīpsalā grāmatu izstādē., kur esot Rīgā garām paiet nevarēju....Nu grāmatas gan sapirkos veselam gadam uz priekšu... Pašlaik Doždj rāda Ņemcova piemiņas gājienu Maskavā un Pēterburgā. Nenoslinkojiet, noskatieties!

Izmisīgi meklēju kaut kur plauktos iejukušu A. Kamī " Mēri". Domāju - īstais laiks pārlasīt. B. Ņemcovs bija no tiem, kuri uzdrošinās pateikt, ka 2x2=4.

Kristieši ir ne tikai Latvijā vien ar klētiņām un vistiņām,kristieši ir arī pilnīgi citos platuma grādos,bet gavēnis VISIEM ir vienā laikā.

Tradīcija Lieldienās krāsot olas un tās ēst nudien nav radusies Latvijā. Tas patiešām kristietībā ir ienācis no Ēģiptes un Mezopotāmijas senajiem, vēl pirmkristietības kultiem. Un lielais septiņu nedēļu gavēnis k;a sagatavošanās Lieldienām ir radies IV gadsimtā. Droši vien praktiskai sencis apgalvos, ka tolaiku kristieši speciāli lielām ekspedīcijām brauca pieedzes apmaiņas braucienos pie mūsu senčiem, lai to uzzinātu, kā un tieši kāpēc pavasaros jāgavē un Lieldienās jāēd olas. To, ka jebkurai atturībai ēšanai ir arī ekonomiski izdevīgā puse, neviens nenoliedz.

Vēl var nākt politiskā emigrācija.... Bet,ja par ekonomisko emigrāciju :) Veselības salāpīšana pēc nonstopa gavēņa vairāku gadu garumā.

žetons. Lūk, to es saprotu, tas ir vērtīgs komentārs

Daba vienmēr ir bijusi ar savu dzīves ritmu. "Lielveikalu svētdienas braucēju" draudze ir salīdzinājumā jauna ticība. Tad nu.... tiem kuri pielūdz arī brošūras,padomi un citas ar pirkstu bakstāmas padarīšanas nepieciešamas. ... Augstprātība pie visām ticībām ir slikta izvēle. Tāpēc mācīt dzīvot arī blogos nenodefinētam pielūdzēju pūlim ir diezgan drosmīgs solis.

tiešām

Zahar, sveiks! Kā redzi, te komentāros kanibālisms ir modē....

Virsraksts baigi labais....gan tiešā gan pārnestā nozīmē.... Vispirms jau pupas kā tādas....Mums šodien bija tieši pupiņu zupa pusdienās ... Kas attiecas uz "pupu mizām" - gatavais saldais ēdiens vāvuļotājiem par jebkuru tēmu sākot Bībeles un beidzot ar Latvenergo rēķiniem....

ir nu gan tas vecis sentimentāls, kā jau cietsirdis pret citādiem, bet tu par garumzīmē,m nekreņķējies, pameklē internetā un ielādē kaut vai - latvian apostrofs bez maksas

Tas gan :)

Gurni, gurni, pupi, pupi Dižen daiļi izauguši. Šitie gurni, šitie pupi Dažu puisi karinàs.

pipši, popsiki, pupaiņi

popi