Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Reflektēt vēsturi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
K-K
K
.. Zaharam: mans tevs atgriezas briva Latvija no Aizkaukazas, pazaudejis tevu un vecako brali, un sargadams mati un jaunako, pats budams ap piecpadsmit ... ! ... Tie latviesi, ap 300.000,kuri aizbrauca meklet zemi un laimi Cara Krievija un velak neatgriezas no CCCP paradizes, neatgriezas, jo tiem Dzimtene bija tur kur vini izvelejas ... ... Dokumenti un liecinieki pierada faktu, ka valsts apversumu sagatavosanai Latvija, 1924.g. un lidz 1935. g. Internacionalais Kominterns atrada pietiekosi daudz agentus no tiem laimigajiem un apmierinatiem ..! I... Sie ir tie GALVENIE IEMESLS KAMDEL VAIRS NEDRIKSTEJA LAIST LATVIJA PEC KOMUNISTU NOSTIPRINASANAS ... ... TIE KURI GRIBEJA SPEJA ATFRIEZTIES ! TOS 80 000 NOSAUTOS JAPIERAKSTA KOMMUNISTU NECILVECISKAM ZVERIGUMAM UN BAILEM NO INTELLIGENCES KONKURENCES AUGSTAKAJOS KOMUNAKU BIEDRU SLANOS ... VIENALGA KADAI EIROPEISKAI NACIJAI TIE PIEDEREJA ... IESKAITOT PASUS KRIEVUS ...I
K-K
K
... Tie kuri zinaja apslepto patiesibu, ka Primakova plans tika attistits pilna speka Bezabrene, tika izsmieti un izstumti no apgrozibas ... dazi krita pa trepem, citi leca no logu palodzem, vai tiltiem, citi veseligi eksemplari peksni mira no sirds traumes u.t.t. no Ventspils lidz Daugavpilij ... seviski tad kad VP izformeja latvisko Specialo uzdevumu batjonu, 1990's pret ta pulkveza gribu, kad Zemessargiem atnema ierocus ... u.t.t. un so slepto karu atklaja kiberuzbrukuma kaiminiem, jo tie saka justies, ka visas lietinas jau ir vieta valsts apversumam, gluzi ka 1924.g. un 1934. gada ... tikai valsts institucijas ietirpinatas urlas beidzot parcentas, jo dazi nevareja neparadities sava ista butiba ... ... Laiks mest stallus ari seit ... pec velesanam rudeni ... jo lidz tam visi legalie celi uz DDD tiek vel bloketi no ielikteniem un to lidzskrejejiem ... ! ... Taka, ludzu pekstin nepartaisi vesturi ...
Krolls
K
Piekrītu!
ANAL
A
kads var sim kretinam muti aizbazt?
Ameba
A
Man izskatās,ka nav jēgas aplaizīt bijušas rētas. Tāpat uz patiesiem notikumiem balstītos faktus ar personīgo pieredzi vai ik dzimtas pieredzi tik viegli neizdzēst. Tikai ļauns joks ar garīgo veselību var atmiņas ietekmēt. Šodienas Latvija ir verdzības turpināšanās. Jautājums.... Kad cilvēki sapratīs apvienosanās (arodbiedrībās??) būtību un izbeigs šo vardarbības cilpu? Nevajag būt sociķim,demokrātam, lai saprastu,ka balss padošana komplektā ar jau sen skaidru likuma burtu var sakārtot vairumu problēmu. Par ko cepos? Man tuvs draugs strādā viena folkloras cienītāju ļoti apmeklētā Vecrīgas krogā.... un. Stundu skaits- nenormāls, alga-par stundu zem minimuma (izklausās ka bez nodokļiem), 35 grādu karstumā.... Sola un sola, bet nekas nemainās. Sākusies darbinieku masveida migrācija. Skumji klausīties un vel skumjāk,ka iesakot likumīgu ietekmēšanas iespēju.... ir klusums. Un šis bezspēcības klusums ir asinis stindzinošs. Tā ir atbilde par 700 verdzības gadiem un turpmākajiem 700,ja beidzot tie kam būtu jārūpējas par garīgo (kultūras ļaudīm) un materiālo (kontrolējošām institūcijām) beidzot kustinātu savu pēcpusi
Diagnoze:bārdaina sieviete-tas šodi
D
Viss jau būtu labi-runājam, rakstam, esam baigie patrioti, zinam, ko vajag darīt, ko nevajag...bet tikai ārējai tiražēšanai t.i. priekš citiem.Kas notiek paša istabiņā? Tā pati klusā valsts izzagšana, bez īpašas reklamēšanās-viens benzīniņu darbā, cits papīru pašvaldībā, par naudu nerunāsim.Kāda jēga gudrām runām, ja necienam izglītību, mums neinteresanti ir veseli cilvēki....tos jau apzagt grūtāk, lai tak vairāk ir "pajoliņu"....Ak, viss ir piegriezies, tā muldēšana.Vai latvietim tas ir pagātnes mantojums, vai gēni?
V-Rts
V
Normundam kaa intelektuaalim nevajadzeetu Osvencimu un Auschwitz'u rakstiit uzskaitiijumaa abas, jo taa ir viena vieta 2 valodu (kultuuru) nosaukumaa.
Marī
M
Pagaidām citādi (gan politiski, gan ekonomiski) domājošajiem Krievijā pieiek ar cietumiem vulgaris vai vienk. nogalināšanu - skat. piem. Magņicka lietu. --------------------- Ļoti iesaku Panfilova ļoti talantīgo un godīgo filmu ar izciliem aktierdarbiem "Pirmajā lokā" ("В круге первом" Solžeņicina tāda paša nosaukuma romāna ekranižācija). Nezinātājiem - runa ir par Dantes elles pirmo loku - padomju lēģeru šarašku.
zahars>lauku vecim
z
Jā, latvietis nav un nemaz nevar būt sarkans. Latvietis var būt tikai kvalitatīvs latvietis. No represijām kvantitatīvie latvieši bēgot, redz, vēl tos pašus tankus var sadomāt bučot skriet.
  • 0
  • 2
lauku vecis
l
Esmu vienmēr bijis par latviešu ka tautas kvalitāti, ne kvantitāti. Pirmās brīvvalsts laika pareizi darīja, ka neļāva iebraukt no Krievijas sarkanajiem latviešiem. Domāju, ka ja tas netiktu darīts, tad 1940.gadā būtu daudz vairāk tanku bučotāju un tiktu veiktas represijas daudz plašākā mērogā.... Personīgā dzīves pieredze rāda, ka Krievijā palikušajiem latviešiem smadzenes bija ne sliktāk izskalotas kā krieviem. Mani Ļeņingradas attālie radinieki (tagad jau aizsaulē) ir klasisks piemērs.....
  • 3
  • 1
> Zaharam
&
Nevajag arī sarkano strēlnieku motīvos meklēt tik freidiski vulgārus motīvus. Tieši tā.
  • 2
  • 0
Marī - Zaharam
M
Spēcīgi! Bet būtība jau laikam tā pati, kas mūsdienās ar emigrējušajiem latviešiem - kam viņi vajadzīgi un interesē? Varbūt vien lai kādu balsi vēlēšanās nozvejotu. Krievijas latviešiem tolaik pat šo balsu nebija...
  • 2
  • 0
zahars
z
Piedod, dzimtene Ka tu man biji kartona vākos kādās divisimt lappusēs, Un pusmiljonā Miega un nomodas sapņu.. Ojārs Vācietis/ Dzegužlaiks
  • 4
  • 1
Marī - Zaharam
M
Smirnovs tur bija izcils un vispār - gandrīz visi. Daudzas epizodes skatījos divreiz un trīsreiz, jo attapos, ka, pirmoreiz skatoties, esmu skatījusies tikai viena aktiera sejā, nevis redzējusi kadru kopumā. Bet man jau, protams, Čurikova un Tjuņina kā Gerasimoviča un Ņeržina sievas sirdi izrāva. Bet par Sožeņicina teikumu "Латыши выправляли нашу судьбу, что с Латвией будет — они не догадывались…" ir ko padomāt.
  • 0
  • 0
zahars
z
šodien reti tiek pieminēts, ka Krievijā 20- 30g. dzīvoja ap 250 000 latvieši. Viņi bija 19.gs. kolonistu pēcteči ( no Vladivostokas līdz Novgorodas apgabaliem apt. 400 latviešu kolonijas ar apmēram 12 000 lauku saimniecībām(K. Šķilters, Latkolonjas vēst/1928; 1936 PSRS tautas skaitīšanas dati). 1937-38 staļina represijās tika nošauti 70-73 000 latvieši. Tie bija aktīvākie kultūras darbinieki, turīgākie zemnieki, strādnieki. Ir zināms, ka 20. gados tika kavēta šo bēgļu atgriešanās dzimtenē ( jau tad, kad notika nežēlīga kolektivizācija daudzi saprata ar ko tas beigsies), acīmredzot Latvijas pirmās brīvvalsts politiķu baiļu un aizspriedumu dēļ. Šo jautājumu noteikti vēsturniekiem vajadzētu izpētīt nopietnāk, atgādināt biežāk.
  • 5
  • 0
Marī - Zaharam
M
Piedod, ka aizskāru personīgi. Skarba vispārināšana dažkārt ir ļoti nelāgs paradums... Nezinu īsti, kādi bija kritēriji, lai ļautu, vai neļautu atgriezties. Tu zini? Pieļauju, ka 30-to gadu otrajā pusē viņus jau arī Krievija vairs neizlaistu, bet agrāk... Ir nācies studēt Politpārvaldes 30-to gadu dokumentus (gan ne šajā jautājumā). Viņiem, tāpat kā mūslaiku Drošības policijai, īsti nebija kapacitātes un resursu (mūslaikos gan, šķiet, nav arī gribas) visus riskus izvērtēt, un tad vienkāršākā iespēja varēja būt neļaut iebraukt. Nozīme varēja būt arī tam, ka arī citu Eiropas valstu, ipaši Francijas, pieredze ar padomju emgrantiem, kuri vienā brīdī bija balti, otrā sarkani - bet trešajā jau NKVD dienestā, tajā laikā nebija iepriecinoša.
  • 1
  • 0
zahars>Marī
z
Vajadzēja ļaut un mudināt atgriezties Jukumam Vācietim, Reinholdam,Eduardam Bērziņiem u.c. Ir skaidri jānovelk līnija starp sadistiem un karavīriem. Ne visi strādāja represīvos orgānos. Nevajag arī sarkano strēlnieku motīvos meklēt tik freidiski vulgārus motīvus. Viņu izvēles avoti taču sen skaidri- a) Cara soda ekspedīcijas 05-06 g. represēja gandrīz 10 000 latviešus, virs 400 nošāva, katorgā nonāca virs 2000; b) Ziemassvētku kauju, Nāves salas vilšanās; c) boļševiku solījums” brīvu Latviju brīvā Krievijā”. Izlasi par Sarkanā Karoga ordeņa kavaliera, pulka komandiera Jāņa Gregora likteni. Viņš bija starp retajiem, kuri atgriezās. Ja šādi stāsti būtu vairāk, iespējams, tie varēja izmainīt Latvijas likteni. Arī mans vecvectēvs taču varētu atgriezties. Vecmāte 11 gadu vecumā (1937) nebūtu zaudējusi tēvu. Jā, В круге первом lieliska filma, īpaši Andreja Smirnova tēlotais Bobiņins.
  • 0
  • 1
Marī - Skaislei
M
Fiziskā cietuma vide šajā filmā ir pat ļoti maiga - tas tiešām ir tikai elles pirmais loks - speccietums, kur padomju valdības specpasūtījumus izpilda ieslodzītie inženieri. Bet tieši tas gan grāmatā, gan filmā ļauj izpausties attiecību un personīgo izvēļu niansēm, jo brutālākā fiziskā vidē nianses ir citas. Brutālo variantu Varlana Šalamova "Kolimas stāstus" un filmu par viņa dzīvi "Завещание Ленина" pat neieteicu, kaut jebkuram, kurš atļaujas ko labu par padomju sistēmu bilst, vajadzētu gan to lasīt un redzēt.
  • 3
  • 0
Skaisle
S
krieviem mēdz būt tik reālas filmas. Bija tāda Itaļjaņec - uz patiesiem notikumiem balstīta par bērnu tirgošanu orgāniem un adopcijai no bērnunamiem. Man toreiz no pārdzīvojumiem temparatūra turējās trīs dienas, pirmo nakti visu laiku trīcēju,no rīta dabūju aptiekā ko nomierinošu meklēt. Tāpēc es šādas filmas noteikti neskatīšos.
  • 6
  • 0
margita
m
vēsture-nācijas biogrāfija. nevar daudzskaitlī runāt par to, ka mūs tā neinteresē. bet kopumā piekrītu autoram. par faktiem Ukrainā- ir jau notikusi agresija no Krievijas puses, un turpinās. skaidri tas jāformulē, kas notiek Ukrainā, t.i. Eiropā - karš. un Latvijā nevaram noslēpties no tā un citrur arī nevar. šis ir citāds karš nekā mēs to pazīstam no vēstures grāmatām - citas metodes. mums jābūt gataviem aizstāvēties. un mēs to varam.
Skaisle
S
jā - Krievija iebrukusi Ukrainā, bet Latvija turpina tirgot īpašumus un dzīvi Latvijā Putina cilvēkiem un prezidents Bērziņš turpina gaidīt ciemos pašu Putinu. Zemiskie divkoši un nelgas, citādi par jums visiem nepateikšu!!!! Vasarnīcai kaimiņos ievākusies ģimene no Maskavas, esot gribējuši krieviskā zemē - saka mums to un pat aci nepamirkšķina. Jūs te vēl neldzīgi kaut ko diskutējat par latviešiem un Latviju,kamēr citiem jau sen Latvija ir krievu zeme. Kurā latviskā pasākumā Rīgā pulcējās 150 000 cilvēku? Kad ? Nu nelgas! Nelasīšu to KD vairs, tik ņem un sanervozē mani svētdienas vakarā.
  • 12
  • 2
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
zahara pirms 5 stundām, 2014.05.10 11:35 teiktais prasās citējams, jo trāpa, kā mēdz teikt, "pa vārīgo vietiņu": - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - "Kolektīvā pašrefleksija latviešiem ir uzkārusies, jo tiek akcentēti "700 verdz.g",41,45,49.g, proti, notikumi, kuros latv. bijuši pasīvi. Aktivitātes periodus aizlāpa ar mītiem. Pārspīlētiem vai hroniski pašiznīcinošiem. Pat citējot Māru Ķimeles interv. šeit runā tikai par krieviem. Arī NN rakstā ir viss - Venēcija, geto, krievi, ebreji, lēģeri, bet nav latvieši kā aktīvi procesa dalībnieki. Tas ir simptomātiski. Iespējams, ka viens no kolektīvās pašapziņas dziedināšanas veidiem būtu noskaidrot- „kas bija kas 20-30.g PSRS notikumos”, 41-44.g, pašu latviešu lomu 41,49.g. izvešanās. Tad arī šodien varētu nospraust skaidras robežas Krievijas propagandai." - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Kam interesē, iemetiet aci Satori, kur Radzobe seniore izsakās par kādu grāmatu.
> Vārdam
&
Laikam jau vienkārši skaidrojams arī tas, ka I.Kalniņš tagad pauž to, ko pauž. Un nav nekādu režīmu. Vienkāršāk par vienkāršu. :)
  • 0
  • 0
Senais
S
Ko jūs te matus skaldiet balstoties uz nostāstiem? Ojārs Vācietis patiešām smagi pārdzīvoja savu kolaboracionismu, ko nenoliedza.
  • 0
  • 0
Vārds
V
Nē, dzīve ir daudz vienkāršāka nekā šķiet. Vienlaikus ar OV bija dažs labs, kuru nepublicēja, reizēm vajāja, bet, ja tie būtu ar mieru kaut formāli sadarboties, tad skatītos caur pirkstiem.
  • 1
  • 1
> Vārdam
&
Dzīve ir ļoti sarežģīta. Un visu primitīvi novienādot, manuprāt, nevar. Bet tās ir tikai manas domas. Man O.Vācietis nekādi neasociējas kā PSKP biedrs, gluži pretēji. Turklāt viņš dzīvoja ļoti askētiski, pat pārāk. Un tieši to mūsdienās gan radošā inteliģence, gan spices no O.V. varētu mācīties. Turklāt viņš sevi nepārtraukti vērtēja. Nevis citus, bet sevi. Pat bija nežēlīgs pret sevi. Dzīvoja no visiem nost, bet bija centrs, un gaišu cilvēku centrs.
  • 1
  • 1
Vārds
V
Zini, tad, es runāju par tiem, kas skaitījās radošā inteliģence un strēba no okupantu siles. Jā, ļoti daudzi lietuvieši arī. Starp citu, ja Lietuva ģeogrāfiski būtu Baltijas centrā un Viļņa lielākā pilsēta - tur būtu tāpat.
  • 1
  • 1
Tad
T
jau lietuvieši visi bija pretīgā kompromisā. Tikai viņiem nebija Pelšes un citi. Un tagad pēc iedzīvotāju sastāva viņiem nav tādu problēmu kā mums un igauņiem.
  • 3
  • 0
Vārds >>
V
Nu jā, ja par pretīgu kompromisu neuzskata iestāšanos PSKP, starp citu, vēl dažam labam dižgaram tā biedra karte bija.
  • 2
  • 1
> Senais
&
Kādi tur pretīgie kompromisi. Ģildē O.V. nolasīja, Rīgā no mutes mutē ļaudis citēja - tā bija leģenda. Turklāt bija taču seši gadi, kad ne rindiņas O.V. nedrukāja.
  • 2
  • 1
Senais
S
Tāpēc jau es runāqju par pretīgajiem kompromisiem, kad publicēties gribējās, bet bez Главлит nesanāca. Protams, bija arī tādi, kas nepiekrita un riskēja savus darbus uzticēt tā saucamajam Самиздат. Самиздат samērā daudz darbojās Krievijas mazajās pilsētās, kur tipogrāfijas kontrolēja mazāk, un, ja kontrolēja tad pirmās daļas speciālists parasti bija jau kļuvis, vai ar ne visai dāsniem kukuļiem pataisīts par savējo.
  • 1
  • 1
> Senais
&
Publicēt jau publicēja, bet ar svītrojumiem, tikai kopotajos rakstos visā pilnībā. Kopotie raksti 1990.g. 3.sējums.
  • 3
  • 0
Senais
S
Ja nemaldos, tad Liesmas apgāds, Rīgā 1978. gadā publicēja.
  • 1
  • 0
> Senais
&
Kurā gadā O.Vācietis uzrakstīja un nolasīja ģildē "Pūt, vējiņi" un, kāpēc tikai kopotajos rakstos to nopublicēja visā pilnībā?
  • 0
  • 0
Senais
S
Jā Ojārs Vācietis ir godīgs cilvēks un tāpēc smagi pārdzīvo savu nespēju pretoties kompromisam , bet, ja par latviešu strēlniekiem, tad skaidrs., ka sarkano no tiem bija mazākā daļa.
  • 3
  • 1
Katrā ziņā
K
S.Radzobe atkal velk tajā pašā meldiņā (pārņēma žēlums un līdzjūtība pret krieviem), viņa kā vienmēr latviešu raksturu tulko sev piemītošajā izpratnē, vispārinot (varbūt tas ir latviešu kolektīvajai zemapziņai imanenti piemītošs raksturs, pati būtība?). Bet varbūt J.Vācietis kā godīgs cilvēks uzskatīja par savu pienākumu palikt tur, kur viņa strēlnieki, tā arī viņš sacīja, es būšu tur, kur mani strēlnieki. Bet dzīve izvērsās pavisam citādi.
  • 6
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Tieši tā - ir jāuzmanās, kam čurā virsū! Kolīdz tā dēvētie aristokrāti - zemesīpašnieki Rietumeiropā to aptvēra, tā ieviesa "noblesse oblige" principu - bagātībai, varai un prestižam nāk līdz arī atbildība par tiem, kuri to bagātību, varu un prestižu nodrošina. Mūsu sabiedrībai līdz šādai atskārsmei vēl kāds gabaliņš ejams.
  • 12
  • 1
lauku vecis
l
Grāmata, piekrītu Jums."Latvieši PSRS varas virsotnēs" tiešām būtu jāizlasa, kaut arī Radzobe ir devusi skarbu kritiku par neesošām atsaucēm.Un vēl...domāju, ka tā laika Latvijas valdošās aprindas darīja pareizi, ka šos esošos un potenciālos slepkavas nelaida Latvijā. Dievs vien zina, kā būtu izvērsušies tie 20 Latvijas mierīgie pirmskara gadi, ja "apčurātie" ņemtu varas iniciatīvas savās rokās....
  • 4
  • 3
Grāmatai
G
"Latvieši PSRS varas virsotnēs" viena no atbildēm dota A.Kļavja "Piesmietajā karavīrā", G.Bereļa vērtējumā: Galu galā – par vēstures veidotāju var kļūt arī tad, ja bērnībā tevi apčurā kungu bērni – Miķelsons, nemitīgi turēdams prātā bērnības pāridarītājus, nu izjūt milzīgu gandarījumu, pēc sirds patikas slepkavodams šķiriskos pretiniekus un tādējādi personiski ieļaudamies „lielās” vēstures procesos (pagājušogad intervijā autors izteicās: „..par apčurāto puisīti – tur ir skaidrojums, kāpēc latviešu strēlnieki tik ātri kļuva sarkani. Viņiem ļoti maz vajadzēja – viņi visi bija tādi apčurātie”).
  • 1
  • 2
Skaisle
S
jā - šie notikumi - kur izpaužas latviešu pasivitāte tiek uzsvērti un kultivēti, bet kad es tam pašam zaharam saucu,ka tā jau bija Māra Zālīte un ir joprojām,kas mūs kodē p ar bāreņu tautu un lamā, tad zahars aizrādīja,ka es ne gna esot briesmīgi netaktiska. Un ko tad tagad - izlasīs un taktiski turpinās klusēt? Par mani šausmināties? Pie tam - mana svēta pārliecība ir,ka vēsture ir jāzin, gan tie 700 gadu zem vāciem, gan zviedriem, gan krieviem, gan jaunlatvieši , gan 20.gs. vēsture. Eh, ja varētu tos pašus 100 deputātus nointervēt - kā viņi pārzin Latvijas 20.gs. vēsturi? Bet redz kas notiek, kā sauc vārdā - tā saucēju kaunina un vaino neesošos grēkos, bet kā nesauc - tā turpinās bakstīšanās pa debesīm ar dakšām. Tā kā - nerri, lustīgu tev būšanu, bet tu esi divkosīgs, abi ar zaharu tādi esat.
  • 7
  • 7
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
zahars zīmīgo gadu skaitļu virknē piemirsis 39.-to un 40.-to.
  • 7
  • 0
Tīšām rakstu šito paradumu paštaisī
T
Nav mūsu sabiedrībā neviena dzimuša augstmaņa,kuram būtu tiesības kādu dēvēt par lumpenu. Arī mazpisānu grāpam Ķermanim van Alvim tas paspruka nejauši. Ceru. Jo vairāk tāpēc,ka patricieši bieži vainīgi,ka daļa nonākusi pazemojošā stāvoklī.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Dzimušu augstmaņu mūsu sabiedrībā nav, toties ir tā saucamā "lumpenburžuāzija" jeb, kā to sauc klasiskajā latv. val. - mietpilsonība!
  • 12
  • 2
Pulga
P
Pilnīgi piekrītu Naumanim, ka ir jāizbeidz aizsegties ar sātana advokātu (arī no Lattelekom vadības - Gulbis, Meisītis) pasaciņām par demokrātiju un teicienu: tāpat atradīs internetā. Kas vēlas masturbēt , skatoties Putina TV, lai meklē internetā. Cik ilgi valdība un varas partijas liks Latvijas pilsoņiem pret savu gribu, pērkot "ekonomiskās pakas"- jo ne jau visi var atļauties interaktīvāsTV - maksāt par fašistiskiem propogandas TV. Es nemaz neizteikšos par svešas valsts impērisko pasākumu 9. maijā - tu man vienkāršii nav ko teikt. Sudrabas un citas pūšļotājas murmina kaut ko par tautu draudzību utt. Kāda draudzība bija iespējama 1990. gadā ar Interfronti? - Nekāda. Tagad ir tieši tāda pat situācija.
zvirbulēns
z
Tad, kad šie te atkal iebruks, visi demokrātijas sludinātaji tiks izsūtīti, apslaktēti pirmie, Latvijas jautājums tiks noņemts no dienas kārtības, jo visus latviešus apslaktēs, izsūtīs! Var gadīties, ka nebūs vairs kuriem vispār runāt par Latvijas kā valsts atbrīvošanu, atjaunošanu, tur tas trakums.
  • 4
  • 3
zuzu
z
Tiem kas angliski jeedz, genociids un lopu vagoni ;)) the British were responsible for about 27,000 deaths of innocent women and children who were rounded up and placed in British concentration camps after burning them out of their own farms and settlements in (now) South Africa...The English hoarded the Boer women and children into open cattle trucks or drove them on foot to concentration camps. To the world, England pretended to act very humanely by caring for the fighting Boers’ women and children in “refugee camps”...By October 1900 there were already 58,883 people in concentration camps in Transvaal and 45,306 in the Free State. The amenities in the camps were clearly planned to kill as many of the women and children as possible. They were accommodated in tattered reject tents which offered no protection against the elements. Britiem gulags nav svesha lietinja ;)))
Skaisle
S
es te par kompensācijām domāju bijušās britu kolonijas Āfrikā un Āzijā. Un kā iedomājos mūsu parlamentu - mūsu prezidentus - žults atkal kūleni apmet.
  • 4
  • 3
Skaisle
S
ko tu mocies, uzraksti kam un cik britu parlaments kompensācijas izmaksājis, kamēr čekistu paradīzē Latvijā - puse tās iedzīvotāju pat neatzīst Latvijas okupāciju 1940.gadā. Ko māca mūsu skolās ? Kā vēsturi pārzin mūsu deputāti - nu tie 100 zelta teliņi? Nepietiek ar kreivu graušanu, nu metīsies uz britiem - visu pasauli kauninās, kamēr paši savu māju sakārtot nespēj. Tač beidz to kaunu mums pasauls priekšā taisīt!!!!
  • 5
  • 2
zuzu
z
Anglju-buuru karaa, holandieshu peectechi, sievietes un beerni, tika sadziiti aiz dzelonjstiepleem, tika meerdeeti badaa, naumanja kungam vajag buut objektiivam ;))) http://www.whale.to/b/british6.html
Lauku vecim
L
M.Ķimele ļoti mīl sevi cietējas pozīcijā. Bet nosauciet, nosauciet kāds to līdzcilvēku grupu, kuru "nesit sabiedrības attieksme", kuri "zem pātagu krusas neaiziet bojā", kuriem nav "aulekšiem jāvelk pārāk liels vezums". Makrovidi veido mikrovides, tāpēc pat šķietami nemanāmākais cilvēks dabū krietni ciest no apkārtējo destruktīvās attieksmes..., tā ļoti labi kāds komentētājs (Hanuman) noformulējis. (Filma Māra. Stāsts par trijstūri un ceļu pie vienradža KD Kino/TV) Bet turpat blakus viņa ir spējusi būt nežēlīgāka par nežēlīgu. Ne jau pret "savējiem", uz kuriem viņa skatījusies pilnīgi citām acīm, jo tie taču izredzētie. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ir dziļi sāpināta, joprojām pasniedzēja, režisore... Par ko tad tā lielā sāpe? Par līdzcilvēkiem? Džimlairūdi rallallā :). Un tieši tāpat makrovidē: kādi sevi uzskata par izredzētajiem vairāk kā citiem.
lauku vecis
l
Skaisle, tu kaut ko te putro.... Pazemīgs esmu tikai Tā Kunga priekšā... Atslēga slēpjas tajā, ka ar niku "Lauku vecis" komentē cits vecis un tādēļ atgādinu , ka esmu tikai "lauku vecis" ar mazo burtu..DDD! Nē, Skaisle, to orgānu, ko tu pieminēji neapsaldēšu nekādā ziņā ne tiešā ne pārnestā nozīmē, bet...tev gan novēlu būt visnotaļ apdomīgai... skuķi jau palaikam mēdz skraidīt apkārt puspliki un pēc tam konstatē, ka visas sistēmas dēlī....un tad nav brīnums, ka žults sakāpj ne tur kur vajag... Par to pātagu.... Neesmu mazohists! Un vēl - knišļu kodieni palaikam ir svētīgi, jo atgriež realitātē...
  • 2
  • 1
Skaisle
S
labi, labi Senais, te prātuļošana nevietā. Vella vecis man vēl ka'dus knišļus uzsūtīja, pusstundu stilbus kasīju. Abiem jums, bet Tev mazāk un mīļāk, Senais.
  • 4
  • 2
Senais > Skaislei
S
Pātadziņa vajadzīga tad, kad cita spēka nav. Protams, ar draudiem vieglāk, nekā ar argumentētu izklāstu, jo tam ir vajadzīgs prāts.
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Jā, Senais, es arī domāju,ka Tu īsti atbildīgs neesi, arī ar pātadziņu - vairāk gan profilaksei, bet - vajag!
  • 5
  • 1
Skaisle
S
nu joki ar Tevi veci, kāds tevi pieminējis ar lielo burtu un tu jau vainīgs sajuties. Tu tik nepārcenties ar to savu pazemību, neapsaldē pūsli pagrabā sevi ieslēgdams un sodīdams. Teātris, visīstākais ! Būtu es Tava māte,sieva,vai meita - alga tad viena - es tevi ar ādas pātadziņu - katru mīļu brīdi. Visiem būtu labi. Manī rūgtums par sasodīto Latvijas valsti, kurā legāli tirgo bērnus, narkotikas, miljonus un mūsu un mūsu bērnu nākotni. Par to man ir nenormālākā cemme un sāpe aknās un žultī. Ar aizejošo jaunību jau kaut kā var samierināties, vienkārši - neņemu galvā un viss, bet ir lietas... - nu kā brīvajā pasaulē - nenodīts noziegums rada jaunus noziegumus un mums tas iet vaļā uz pillu klapi.
  • 5
  • 2
lauku vecis
l
Skaisle, cerams patīkami pavadīts brokastu laiks, un tā kā man pusdienlaiks, varu mazliet atiet no āra darbiem.Mūspusē pagaidām nelīst, tādēļ tikai šis koments...un atkal pie darba.... Vispirms - tam , kas mani pagodinājis ar lielo "L" burtu....nē, es esmu parasts lauku vecis ar mazo burtu....nav manī ne kripatiņas lielummānijas ... Nepazīstu Ķimeli no aizskatuves puses, taču man tuvs viņas uzskats par tiem, kurus savā vērtējumu skalā lieku par ienaidnieku Nr.1. Ne, Skaisle, neesmu vel noģībis aiz sajūsmas, kā Ķimele izsakās par krieviem....es būtu priecīgs, ja mūsu tautai nebūtu šī bēdīgā pieredze no saskarsmes ar šo tautu.... Un tas rūgtums... , Skaisle, no kā tas tevī?Vai par maz ir ārzemju un pašmāju tūres(nu labi, teiksim komandējumi), vai par maz vīna un labas grāmatas baudījuma brīžu? Senais, bravo, Tavs esības prieks aizrauj arī mani! Centīšos sekot, jo uz to visnotaļ pamudina šobrīd tik skaistais pavasaris , kad līst ābeļziedu lietus....ķiršu ziedu lietus jau nolijis.... Rīt....vissvētākā diena....Mātes diena!
  • 4
  • 0
zahars
z
Kolektīvā pašrefleksija latviešiem ir uzkārusies, jo tiek akcentēti "700 verdz.g",41,45,49.g, proti, notikumi, kuros latv. bijuši pasīvi. Aktivitātes periodus aizlāpa ar mītiem. Pārspīlētiem vai hroniski pašiznīcinošiem. Pat citējot Māru Ķimeles interv. šeit runā tikai par krieviem. Arī NN rakstā ir viss - Venēcija, geto, krievi, ebreji, lēģeri, bet nav latvieši kā aktīvi procesa dalībnieki. Tas ir simptomātiski. Iespējams, ka viens no kolektīvās pašapziņas dziedināšanas veidiem būtu noskaidrot- „kas bija kas 20-30.g PSRS notikumos”, 41-44.g, pašu latviešu lomu 41,49.g. izvešanās. Tad arī šodien varētu nospraust skaidras robežas Krievijas propagandai.
  • 5
  • 0
Senais
S
Nez no kā tas rūgtums? Iespējams, ka es esmu plānprātiņš, bet man dzīve ar visiem kreņķiem un priekiem šķiet forša, resp. lietošanas, t.i. dzīvošanas vērta un es turpinu, ja reiz Tas Kungs(katrs var domāt ko grib) man devis to laimi būt Viņa pasākumā, ko sauc par esamību.
  • 11
  • 0
Skaisle
S
jā, bet ko vēl es secinu - cik daudz rūgtuma ir cilvēkos, cik ļoti daudz ... Ķimelei savi, zatleram ar kundzi savi,ascendum naudas pumpētājiem atkal savi un mums - maziņajiem cilvēciņiem atkal savi .... Jā,jocīgi ...
  • 11
  • 0
Skaisle
S
kamēr dziļie daudzcietušie mākslinieki reflektētāji,kas vien uz tādu zvirbuļu bezdienu spējīgi, guļ saldā un dziļā miegā, es veru vaļā otro brokastu kasti un baudu otro pippauzi. Protams,ka lumpeņiem tās izlutināto, pie socsistēmas bļodlaižu privilēģijām pieradušo mākslinieku problēmas nesaprast. Lūk,Ķimele dzēlīgi min,ka Kanādas skolotāja Vīķe Freiberga esot aizlēkšoju pie ASV prezidenta pazemoties. Pirmkārt, Vīķe -Freiberga bija nevis skolotāja, bet jau starptautisku atpazīstamību ieguvusi psiholoģijas profesore, un otrkārt, mēs tagad naktī guļam bez automātiem zem spilvena, jo Latvijā ir NATO karavīri. Ko var gribēt - gaidīt no allaž brēcošiem , darbā pārgurušiem lumpeņiem, ja mūsu inteliģenti uzvedas prastāk un zemiskāk kā jebkurš lumpenis. Nu kad saldi pagulējuši pēcpusdienās pamostas - jauniem radošiem meklējumiem un svētā debess, protams, jaunām radošām ciešanām. Eh, ka skaisti dzīvot neaizliegsi - ko citu ,lai saka.
  • 13
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja