Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Tu būsi nākamais

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Autors
A
Mazuma piegarša paliek vienmēr - turklāt Ritvars vairs nav tas pats, kas bija agrāk un ne pārāk arī grib par agrākajiem laikiem runāt, jo tie viņam vairāk saistās nevis ar iekļūšanu tekstu autora/mūziķa/klasiķa statusā, bet ar nopietnām problēmām, kas viņu gandrīz piebeidza un kuru dēļ viņš arī pameta Latviju. Par Ritvara tekstu kladi nezinu - visticamāk, ka nav, jo tad Grāvers to gan jau būtu izmantojis. Jaunajā Jumpravas albumā ir vairākas dziesmas ar Ritvara vārdiem - sākumā tiešām domāju, ka Grāvers izmantojis vecus Ritvara tekstus, kas viņam saglabājušies, bet izrādās, ka dziesmas restaurētas no veciem koncertierakstiem, kurus Jumprava dabūjusi no faniem. Šīs dziesmas vispār esot nospēlētas tikai pāris reizes un aizmirstas, tāpēc labi, ka šādi ieraksti saglabājušies.
zahars
z
Uldi, šad tad aplūkoju pitchfork, mojo, rol.stones, Q ietekmīgāko plašu sarakstus. Patīkami ieraudzīt, ka ne vienmēr populārākie ieraksti ir ietekmīgākie ilgtermiņā. Arī Latvijas mūz. žurnālisti joka spoka pēc varētu uzmest nozīmīgāko ierakstu top 30. Tad arī cilvēki plašāk ieraudzītu, ka latviešu populārās mūzikas pagrieziena punkti ne vienmēr saskan ar muzikālo banku topiem, radio pleislistēm, izpirktām Mežaparka estrād. Cik 90 –os svaigi izklausījās Pienvedēja Piedz. Cilvēks ar trepēm, Satelītu Nekad, Nekad, Yaputhma Sound System, cik patiesībā visai latviešu hiphopa attīstībai nozīmīgs grūdiens bija S’T’A pirmais albums ( tas veselai paaudzei un nākamajai dekādei dāvāja izteiksmes formu un sarunas kodus) utt. Ritvars tāpēc savā ziņā daudziem kļuvis tāds kā aizkulišu klasiķu simbols- ietekmīgi, bet plašāk nezināmi.
  • 5
  • 0
AURORA - BARJERA 1988
A
http://www.youtube.com/watch?v=yCPUAmIZbmg
Autors
A
Liela intervija ar Ritvaru, kas daudziem patika, man jau bija pagājušogad, kad viņš atbrauca uz Rīgu. Tā bija publicēta SestDienā. Te internetā arī daļa publicēta. http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/ritvars-dizkacs-visa-pasaule-ir-miljons-sapes-kad-raudi-tu-smejos-es-14021770
Skaisle
S
ir jau ir mums ļoti skaista tā mūzika. Ir. Vienīgi man ir patiesa problēma distancēties, piemēram, no Kalniņa kā komponista un Kalniņa kā politiķa,kurš daudz ļauna savai tautai nodarījis. Mūzika Ezera sonātei, piemēram, Dzeguzes balss - tas ir ģeniāli. Nopietnā mūzika - kā 4.simfonija - jutos par nemuzikālu,lai to iemīlētu un novērtētu, bet populārā mūzika - jā , ko tur liegties. Tautas dziesmas, ai no ko tur lieki runāt, ja mēs reiz esam dziedātāj tauta, tad protams, lielākā mūsu vērtība ir un paliek mūzika. Kā vienos komentāros lasīju, kur vien vācietis nikni raksta - ja reiz mēs vācieši esam radīti tikai ,lai strādātu. Tad mēs latvieši - lai dziedātu. Cita lieta, ka ne Dižkača dzeja, ne Jumprava man vispār nekādas emocijas neraisa. Ar to gan negribu viņus ne noliegt, ne aizliegt, re kur gudrāki zinātāji slavina. Nu labi - peldu, prom.
  • 4
  • 1
Un ko
U
Skaisle domā par latviešu mūziku?
  • 1
  • 0
Skaisle
S
jā, man gribējās pa vidu iespraukties un es iespraucos, un ?! Vai ar likumu vai kā aizliegts būtu ?
  • 4
  • 1
Skaislei
S
kad nevar pa virsu papļurkstēt, tad uzreiz nepatīk.
  • 0
  • 0
Skaisle
S
būtu vismaz kaut ko par bāreņiem parunājuši, tikai šauri egoistiska tīksmināšanās par to kas un kā ir bijis - bet kā būs?
  • 4
  • 6
zahars
z
Jā, atceros šo interviju. Paldies. Bet palika tāda kā mazuma piegaršā. Gribas ko vairāk. Droši vien Ritvaru atvērt grūti. Barjera. Pie vainas arī svaigais Sestdienas vāks. Skatos uz šo seju, domāju, atkal ir sācies, proti, sākusies vēlēšanu ziepju operas N – tā sērija, bet šai nopietnajai sejai taču nekas prātīgs jopprojām nav ko teikt. Nav un viss. Daudz vairāk par mums varētu pateikt tas pats Ritvars. Tāpēc arī viņu atcerējos. Jā, vai tā ir taisnība, ka Grāveram ir nobružāta Dižkača tekstu klade. Vai vispār kāds to ir redzējis? Vai tikai mīts?
  • 2
  • 0
Autors
A
Ziemeļmeita, pat ja viņu dziesmā meklē un tā arī neatrod, tomēr ir par optimistiskum lai būtu Diužkača rokrakstam atbilstoša. Te tomēr kaut kas tiek meklēts, bet Dižkačs nekad neko pat nemeklē. Katra viņa rinda ir izmisuma pilns sauciens pēc palīdzības. Nulle romantikas. Absolūts reaļisms. Un tieši tāpēc viņš ir tik īpašs.
zahars
z
Piekrītu Dižkača teksti ir īpaši. Uldi, vai Jums ir iespēja kaut vai Kanādā sameklēt un pierunāt Ritvaru intervijai? Tā būtu KDi interv. rubrikas zvaigžņu stunda.
  • 3
  • 0
Autors
A
Cien. Zahar! Gribu informēt, ka Ziemeļmeitas teksta autors nav Ritvars Dižkačs. Mazāk vajag ticēt apšaubāmiem interneta portāliem, bet pajautāt Jumpravas dalībniekiem pašiem. Teksta un mūzikas autors ir Aigars Grauba. Turklāt šis teksts taču absolūti neatgādina Dižkača rakstīšanas stilu. Kaut vai šī iemesla dēļ vajadzētu rasties šaubām.
zahars
z
Piekrītu Jums, ka mūzika tautas apziņā apmet dīvainus un neparedzamus kūleņus, proti, dzīvo no estētiskiem orģ. kritērijiem neatk. dzīvi. Piem, nav svarīgi kādi sintezatora tembri utt. tika lietoti Liepiņa Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas. Šī dziesma daudziem ir saaugusi ar atmiņām par tiem puišiem, kuri taad neatnāca mājās no Afganistānas. Un ja atnāca, tad atnāca kā veci, sagrauzti veči…
  • 2
  • 0
Liekulis
L
Tas, vai tās muzikālā ziņā ir kopijas, vai nav kopijas no Rietumu mūzikas un ar cik gadu novēlošanos, nav nekādā sakarā ar šo grupu un dziesmu kulta statusu Latvijā un tās kontekstā. Šādas grupas atšķirībā no Vaska komponētās mūzikas nav notis, kuras, nonākušas jebkura izpildītāja rokās, kļūs par mūziku. Šīs grupas rada mūziku, kura ir saagusi ar to izpildītājiem. Mēs acīmredzot runājam par citādām vērtībā - es par to, ko šī mūzika kā vienots veselums nozīmē 80. gadu paaudzei un, lai cik tas neliktos dīvaini, arī mūsdienu jauniešiem, kuri tomēr tajā atrod kaut ko līdzīgu, lai arī taču klausās kaut ko no viņu viedokļa senu un ārpus tā konteksta, kādā tā mūzika radās un skanēja 80. gados. Tātad tur ir kaut kas iekodēts tāds, kas iekustina latviešu sirdis. Tādā ziņā tā mūzika ir latviska un oriģināla. Bet Jūs runājat par tīri šīs mūzikas vērtējumu atrauti no visa mūsu vietējā konteksta, laika un kolorīta. Ja tā vērtē, tad, iespējams, viss ir tieši tā, kā Jūs sakāt. Lai gan, kurš gan no mums tik labi pazīst visas tā laika Rietumu mūzikas tendences, lai ar pilnīgu pārliecību varētu teikt, ka "Ilzīte milzīte" ir absolūti oriģināla un ne no kā nav ietekmējusies. Es, piemēram, tik augstu savas zināšanas nevērtēju. Es šo dziesmu vērtēju par sevi - man tā bija viena no vismīļājām tajā laikam 1990. gadā, kad "Līvi", "Jumprava" un "Pērkons" sirdi vairs tā nesildīja, kā dažus gadus iepriekš. Lai gan "Guvernante diversante" noteiki man ir mīļāka. Tā ka mēs, šķiet, skatām latviešu 80. gadu mūzikas vērtību no dažādiem aspektiem - Jūs no to oriģinalitātes viedokļa, es - no tās atbalsošanās latviešu dzīves reālijās toreiz un vēl līdz šim brīdim. Gan viens, gan otrs aspekts ir tāds, pēc kā nosaka mūzikas vērtību. Nedomāju, ka par P. Vasku var teikt, ka viņš ir "populārs" Rietumos. Drīzāk, ka viņš tur ir zināms un novērtēts. Tāda veida mūzika īsti neiet kopā ar popularitāti. Par "Prāta vētru" pilnīgi piekrītu. Tā jau arī tas bija domāts - ka nav mums tagad 21. gs. sākumā kulta grupu. Vispār nav. Ja jau reiz tāda ir vienīga, kura nāk prātā, kā šī laika latviešu mūzikas zīme. Kas, starp citu, tūlīt arī norāda uz gaisā valdošajām atšķirībām 80. gados un tagad. Gaujarts. starp citu, labprāt draiskuļojas, veidojot kaverversijas 80. gadu mūzikai - tai pašai. Arī "Pērkonam". Un ir lieliska, muzikāli interesanta grupa, kura gan diez vai kādreiz kļūs par kulta grupu. "Apvij rokas" man ierindojas tālākā vietā aiz daudzām citām tā laika "Turaidas Rozes" dziesmām - "Mežā", "Vējš un liepa", "Kā akmens", "Trubadūrs". Tās ir lietas, kurās nav viena absolūti pareizā viedokļa.
  • 0
  • 0
zahars
z
Uldis jau norādīja manas kļūdas iemeslus- neapdomīga paļaušanās uz nepatiesiem avotiem. Ilgu laiku domāju, ka autors ir Ritvars, tāpat neredzu tajā ko tik neiespējamu… Atbildot uz jūsu izvērsto analīzi, pirmkārt, pat pavirši izvērtējot astoņdesmito gadu populāro mūziku lv ( arī pēdējo 20 gadu), manuprāt, (ar ļoti retiem izņēmumiem) muzikāli tā ir aktuālo Rietumu tendenču kopija ar 6-7 gadu novēlošanos, tāpēc vērtīgs ir tikai tas, kur jūtams savs muzikālais un saturiskais rokraksts. ( piem, Brauna Daugaviņa, Baušķenieka Ilz. Milz, Kalniņa Apvij rokas, Elpa Senā dziesma), tāpat Aurora, daudzuprāt, patiesi notvēra sava laika noskaņu. Otrkārt, Prāta Vētra nav kulta grupa, jo viņu daiļradē nav noslēpuma, neatminama šarma. Tas drīzāk ir enerģiska darbīguma un mērķtiecīgas publicitātes rezultāts, nevis atkailināta rokenrola enerģija, kuru, piem, var dzirdēt Sadauzītajā bundziniekā… Neredzu nevienu iemeslu, lai Prātā Vētras mūzika „darbotos” ārpus sava laika konteksta- ne lirikā, ne mūzikā. Saviem Krievijas vai Rietumu draugiem no mūsdienu latviešu populārās mūzikas dāvinu, piem, Gaujartu. Tajā saklausu to latvisko, savdabīgo noskaņas turpinājumu, kuru dzirdu Kalniņā, Braunā, Baušķeniekā. Ja runājam par jūsu pieminēto Vasku, tad viņa mūzikas popularitāte Rietumos balstās latviski noslēpumainā poētismā, lakoniskā izteiksmē, tajā ir daudz diatonikas- tautas mūzikas kodols. Tāda mūzika var dzimt tikai šeit. To arī novērtē "tur". Varu, protams, kļūdīties. varbūt viss ir savādāk.
  • 3
  • 1
Liekulis
L
Bet par to jau arī stāsts. Kā Dižkača cienītājam Jums nevajadzētu pierakstīt viņam tādus darbus, kurus viņš nav veicis, piemēram, "Ziemeļmeitas" teksta autorību. Pat, ja kā cilvēkam, kurš neinteresējas par Jumpravu, Jums ir pilnīgi vienalga, kas ir Jumpravas tekstu autors... nu, vismaz to Jumpravas tekstu autors, kurš nav Dižkačs. P.S. Tas taču nekas, ka Jūs neesat šo grupu cienītājs un klausāties citu mūziku. Latviešu 80. gadu mūzika ir tik ikoniska parādība, ka par to mūsdienās var spriest jebkurš, jo tā, parafrazējot klasiķi, "pieder tautai". Nedomāju vis, ka tāpat būs ar šīs desmitgades mūziku. Bez "Prāta vētras" (neatkarīgi no tā, vai kādam no mums abiem tā vispār patīk, runa ir par parādības vērienu, masveidību Latvijas kontekstā) diez vai šobrīd tuvu vai tālu pie apvāršņa ir redzams kāds, kas pretendētu uz kulta figūras statusu. Jūs tur augstāk rakstījāt par to, ka 80. gadu latviešu mūzika esot pārvērtēta (" Ikvienai publiskai parādībai, īpaši astoņdesmitajos, piedēvēja pārvērtētu nozīmi"). Nedomāju, ka tā laika parādības kāds īpaši "vērtēja" un tām kaut ko piedēvēja, atskaitot kaut kādas tā laika konkursu skates, piemēram, "Liepajas dzintarā". Bet mēs par šīm grupām šodien vēl arvien runājam un turpināsim runāt, ne jau piesaucot to panākumus un vērtējumus, bet tāpēc, ka šīs grupas un to dziesmas tolaik neatgriezeniski kļuva par kulta parādībām. Un process, kādā kaut kas kļūst par kulta parādību, nav racionāls un izvērtēts. Kulta parādības statusu nevar piedēvēt tam, kam tāda nav. Tā tas vienkārši notiek - spontāni un masveidīgi. Cita veida mūziku - klasisko, akadēmisko, to pašu P. Vasku, A. Pērtu vai Dž. Taveneru, izvērtē pēc nopelniem. Un tāda mūzika arī kā likums nekļūst par kulta parādību un negūst sev piekritējus masveidā. Tur strādā citi likumi. Un es te tagad nerunāju par to, kas un kā mums patīk vai nepatīk, uzrunā vai neuzrunā mūs individuāli, bet gan par tādu aprobēto, sabiedrisko vērtējumu. Es neteicu, ka Vasku atšķirībā no "Turaidas Rozes" klausās racionāli. Nē, kā vienu, tā otru cilvēks klausās ar visu savu personu - prātu, sirdi, jūtām un jutekļiem. Es runāju par to, ka akadēmiskās mūzikas vērtējumi ir racionālāki, kamēr roku, it sevišķi tādu, kāds Latvijā bija PSRS laikā, tautā uztvēra tieši un nepastarpināti, tvēra lidojumā un daudz neprātoja. Ja trāpīja uzreiz, tātad arī bija. Turklāt, tīri terminoloģijas ziņā, nav īsti precīzi saukt mūsu 80. gadu rokgrupas vai elektroniskās mūzikas grupas par "estrādi". Tā laika jēdziens "estrāde" drīzāk attiecināms uz Noru Bumbieri, Viktoru Lapčenoku, Laimu Vaikuli. "Auroras" "Barjerai" vai "Pērkona" "Balādei par gulbi" nav nekā kopīga ar estrādi.
  • 0
  • 0
zahars
z
Atkārtoju, latviešu estrādi pārzinu ne visai plaši. Pilnīgi noteikti neesmu ne Sipolu, Dzelteno pasnieku, JM vai Auroras fans. Mani piesaista cita mūzika. Ir atsevišķas spilgtas parādības, kuras tikai esmu piefiksējis. Viena no tām Dižkačs. Ilgu laiku pietika ar Barjeru un Sadauzīto bundzinieku.Par viņu arī vēlētos uzzināt vairāk.
  • 0
  • 0
Liekulis
L
Jumpravas cienītājs varbūt arī, Zahar, Jūs neesat, bet, spriežot pēc visa, Dižkača cienītājs gan (par to milzīgā vēlme pēc jaunas intervijas un tas, ka ar iepriekšējo Jums ir bijis par maz). Tas ko nezināt tāpēc, ka neesat Jumpravas cienītājs, varbūt būtu bijis jāzina kā Dižkača talanta cienītājam.
  • 0
  • 0
zahars
z
Paldies par info. Teicu, ka neesmu liels Jumpravas cieniitaajs. Tomeer neredzu lirikaa lielu atskririibu. Rezignaacija un nepielildiitas ilgas ir raksturiigas tam laikam, arii DM un the Cure veestiijumaa.
  • 2
  • 0
pelni
p
Nav jau t'alu j'amekl'e,piem'eram,Radio-2 ir tipisks nelai'ku kan'als,nu iz'nemot tos kam ir blats vai m'uzika un dziesmas,kuras nekur citur neder!-Tie tur skan...
polovcietis
p
Piekrītu Jums.Kā citādi pasaule uzzinās, ka latvietis ir maniakāls radījums, kurš pārtiek no alus un uzglūn pretējā dzimuma pārstāvēm, kuras ir sajūsmā par šo tušņu izdarībām. Dievinu šīs kompozīcijas sintezatora pavadījumā, kuram nav pat nobeiguma funkcijas. Tas pats ziemsvētkos.
  • 1
  • 0
tā tas ir
t
Skarbi, bet absolūti patiesi. Diemžēl.
Marī
M
Interesanti arī, kā mēs viens pret otru te Latvijā izturamies un vērtējam. Piem. "100g kultūras" raidījums par Ditu Rietumu, kura sapņaini sēž Kannās un nostaļģiski apcer kā reiz viņai gadījusies garāka intervija (nez´ pirms 10 vai 15 gadiem un 10 vai 15 minūtes bija?) ar Danielu Kreigu un ka vairs jau nebūs. Un tajos pašos 100 gramos var redzēt intervijas ar Nastavševu, Braslu, Kairišu - džekiem, kuri spēj radīt un rada ģeniālus darbus un intervijās arī var sniegt nevis 10 minūšu maŗketingu, bet jēgu un būtību tam, kāpēc mēs vispār šeit un tagad esam un kaut ko darām. Kāds vispār ir sarunas temats, ja pat "kulturālās aprindās" esam kļuvuši tik akli un kurli?
zahars
z
Man Jumpravā muzikāli traucē DM citāti. Tas ,protams, subjektīvi. Aurora citēja The Cure… Tādā ziņā Kalniņš, Brauns ir autentiskāki,dzīvi klasikķi. Pat Māra Šverna rokraksts ( lai arī BPP ierakstu kval.ir katastrof.) nav salīdzināms ne ar vienu citu.
Ameba
A
Skaisle! Kaut visiem nāktu apskaidrība par atbildību. Tieši tā, sēdēt un ciest ir amorāli, jo sadistiski noskaņotiem mērgļiem to vien vajag. Lai cieš un cieš vēl vairāk. Vienu reizi sanāk nesodītam, mēģinās vēl un vēl un trakāk. Tik pat nežēlīgi kā valsts stūrētāji izrēķinās ar saviem ierindniekiem, ir nežēlīgi jābāž to dzīvnieciskie purni "čurās".
Skaisle
S
Ameba - būs man kādi brīvāki līdzekļi - es Tev ordeni pasniegšu. Par detāļām sazināsimies. Tu esi īstais Latvijas cilvēks. Vienkārši izcili. Bērni izaudzināti, izskoloti un skaidra,asa, konkrēta un pareizas pilsoniskā nostāja - tā es to formulētu. Būtu Tu ūsains p uisis - es tev bučas sūtītu - tagad vien cieši biedriski apskāvieni!
  • 3
  • 0
Ameba
A
Bet... "Ak vai cik stulbi nosist gulbi" - DZĪVO!!!!!!! :) Un mums ir izvēles iespēja aplaudēt vai izsvilpt. Bet raksta autoram un viņa brāļiem iesaku turpināt dot perspektīvu, sajust ātrāk un vadīt šo nežēlīgo un vilinošo ceļu. Bet maitu lijas eksistē. Tādi ir dabas likumi. Ja nebūtu kritušo, ko tad ēstu?
viktors
v
Izlasīju rakstu, izlasīju komentārus, skumīgi. Bet ko gan var gribēt no tautas, kura vairāku gadsimtu garumā ir mācīta pakalpot, un mācījusies izdzīvot? Izdzīvoja arī, bet par kādu cenu. Pārsvarā izdzīvoja Frišvagari un Sutkas, vēl pa kādam Dzejniekam un Atraitnes dēlam. Un Cibiņi.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
viktoram: pārsvarā izdzīvoja Frišvagari, Sutkas, Klengas, Švauksti, PIetuka Krustiņi, Oļiņietes un Buņģi; bālie Dzejnieki, Atraitnes dēli, Cibiņi, Dullie Daukas, Antiņi - tie mira agri ar diloņiem vai mēģinot pa jūru līdz horizontam aizstaigāt vai stikla kalnā uzjāt...
  • 1
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
viktoram: pārsvarā izdzīvoja Frišvagari, Sutkas, Klengas, Švauksti, PIetuka Krustiņi, Oļiņietes un Buņģi; bālie Dzejnieki, Atraitnes dēli, Cibiņi, Dullie Daukas, Antiņi - tie mira agri ar diloņiem vai mēģinot pa jūru līdz horizontam aizstaigāt vai stikla kalnā uzjāt...
  • 0
  • 0
Vārds
V
Zaļga
  • 0
  • 0
?
?
Un kas ir izdzīvojušais Viktors? Iļja Muromietis?
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Labrītiņ, man vakar vakarā piezvanīja skolasbiedrene. Kolorīta persona. Viņa maģistra darbā izvēlējusies rakstīt par eitanāziju. Jautāja manu viedokli. Es teicu,ka esmu drīzāk par nekā pret, īpaši ņemot vērā,ka sola,ka no kā dzīvot vecumdienās nebūšot, bet būt par apgrūtinājumu citiem ir lielākā iespējamā nelaime. Bet man gan šķiet,ka šim eitanāzijas likumam ir jābūt izstrādāt filigrāni precīzam, konkrētam, jo ... jā - lieta nav tomēr vienkārša. Bet. Saistībā ar viņu ,ko vēlos pastāstīt. Patiesībā - kaut kad komentāros jau esmu rakstījusi. Esmu tas cilvēks, kurš pats nemitīgi drukā sūdzības valsts iestādēm un mudinu un aicinu to darīt visus citus. Lūk, viņai ir dēls 1.grupas invalīds. Dzīvo pansionātā. Māte -vienu - divas reizes nedēļā brauc viņu apciemot. Cik sapratusi esmu no viņas - viņa aī pērk apavus, drēbes, bved saldumus un apkopj viņu. Reiz viņa man zvana raudādama. Esot aizbraukusi pie dēla, bet tam nagu gali asiņaini, apgriezti, man no tā iztēlotā skata un viņas raudām arī uznāk raudiens. Nu pēc laiciņa es viņai piezvanu vēlreiz un saku - zini, ja tu pati nesauksi policiju uz to pansionātu - es izsaukšu. Nu tas taču nav normāli. Viņa sāk čīkstēt, ka esot jau pie direktores bijusi , ka tā esot skaidrojusi,ka viņiem esot veca sanitāremkura labi neredzot un dažreiz tā gadoties, ka viņa esot apskatījusies, visi pirksti jau nav asiņaini tikai daži un tā - ka nevajagot pārspīlēt. Un tā māte saka vēl tā - ja es uzrakstīšu sūdzību to manu bērnu to nobendēs viens un divi , prāts viņam nav,ko viņš jēgs - kas ar viņu notiek. Es saku, bet tev tācu kaut kādai atbildībai jābūt, tur taču ciit nevarīgi cilvēki arī ir , nu nevar pansināts būt kā inkvizīcijas pagrabi. Jā, man esot viegli runāt un musināt, bet viņai esot jādomā kā izdzīvot. Un nekādas sūdzības viņa nerakstīja. Tad nākošais gadījums ar viņas dēlu bija tāds, ka viņa sarunāja pilsētā , kur ir bezmaksas zobārsts un pieteica vizīti, jo pansionātā veselības aprūpe notikusi formāli - viņasprāt, tikai - papīru sarakstīšana. Lūk, sadabūjusi mašīnu, aizvedusi dēlu uz to zobārsta kabinetu, bet tur - zobārste jauna sievete - ierauga tādu invalīdu ar tekošu muti - siekalu slapju priekšu un atsakās viņu pieņemt. Mamma raud, zvana man, es lieku iet pie vadītājas - tā neesot uz vietas, es prasu lai dod to trubiņu dakterei - es ar viņu parunāšu - tā negrib runāt. Aizved dēlu atpakaļ uz pansionātu un nākamo reizi veda labot zobus par naudu. Es atkal - raksti - sūdzību un viņa rakstīja un viņa sarakstījās kādu gadu ar valsts iestādēm,kur viņai visur laipni - caur skaistiem, literāri un tiesiski noformulētiem vārdiem paziņoja - ej dirst ar savu siekalaino slimo dēlu. Tad kādu laiku viņa man nezvanīja un pat ziemassvētku saldumu paciņu negribēja no mani pieņemt, viņa uzksatīja,ka es esmu viņu nepareizi mācījusi un viņa lieki ir nervozējusi un pārdzīvojusi. Pati sāka pie ārstiem iet. Nu to visu man laikam ir piedevusi, un kaut cik manī ieklausās, jo es viņai visu laiku uzsveru - ja tu sevi turi par dziļi kristīgu un labu cilvēku - tev ir jādomā tālāk un plašāk kā tikai sava dēla un savi pašas pārdzīvojumi. Ja ierēdnis ir ļauns - ir jālūdz tas Kungs un visādi viņš jāatbalst,lai ļaunums saņemtu sodu. Es nebalsoju par Vienotību. Lasīju,ka Reirs izteicies,ka vajadzētu aizliegt uz valsts iestādēm sūtīt iesniegumus un tad likt ierēdņiem rakstīt atbildes. Diemžēl Reirs no Vienotības aizmirsa piebilst,ka tad vajadzētu gan konkrētākus l ikumus, , gan vēl konkrētāku to izpildi un mehānismus kā sabiedrība var sekot līdzi tam, kā ierēdņi pilda savus pienākumus. Es varu tikai atkārtoties - Labklājības ministram pēc atklātiem noziegumiem Ziedkalnes pansionātā ir jāatkāpjas. Tas būtu jāprasa no šīs partijas tieši un konkrēti - atbildība.
Mangusts
M
Kā kulaks uz acs! Bet vispār es labprāt gribētu ierakstu ar Nika Matvejeva un Groduma dziedātajām Kalniņa dziesmām ar Helda vārdiem, kuras dzirdēju Imantdienās, šķiet pēdējās Alauksta ezera estrādē. Lai man piedod Mielavs un viņa fani, bet Zālamans Matvejeva izpildījumā skanēja nesalīdzināmi iespaidīgāk.
Marī - Zaharam
M
Par Armandu pilnībā piekrītu. Bet tur lielu lomu nospēlēja mākteinga trūkums un tas, ka ar latviešiem nevar runāt tieši - vajag tā caur puķītēm un sentimentu, lai latvietis justos savējais, kurš sapratīs (ja gribēs), nevis tāds, kuram tieši uzrunātam tieši jāatbild vai jārīkojas.
  • 4
  • 0
Piebilde
P
Protams, ka oriģinalitātes ziņā nevar salīdzināt I. Kalniņu vai M. Braunu ar mūsu elektoniskās mūzikas grupām. "Jumpravai" ir nenoliedzamas ietekmes no DM, tomēr vokāla ("Jumpravas" skanējums šajā ziņā ir daudz personiskāks par DM, imho) un kaut kādas īpašās manieres ziņā šīs grupas nekādi nav iespējams sajaukt vairāk kā vien uz pāris taktīm. Un tomēr taisnības labad jāsaka, ka man jau arī kaut vai dzīvo instrumentu dēļ vien I. Kalniņš vai M. Brauns būs tuvāki par elektroniku, jo tas ļauj arī izteikties daudz individuālāk un neatkārtojamākā manierē.
  • 1
  • 0
zahars
z
zahars Man Jumpravā muzikāli traucē DM citāti. Tas ,protams, subjektīvi. Aurora citēja The Cure… Tādā ziņā Kalniņš, Brauns ir autentiskāki,dzīvi klasikķi. Pat Māra Šverna rokraksts ( lai arī BPP ierakstu kval.ir katastrof.) nav salīdzināms ne ar vienu citu
  • 0
  • 0
Piebilde
P
Iespējams, ka man sajuka ar "Tālu aizgāja brālis", kas arī bija tolaik milzīgi populāra un kurai gan laikam tomēr Grauba pats bija vārdu autors. Lai nu kā - Dižkača nozīme nenoliedzami šīs grupas vēstijumā ir milzīga, tomēr ne izšķiroša.
  • 2
  • 0
zahars
z
un Ziemeļmeitas vārdu autors ir Dižkačs.
  • 0
  • 0
zahars
z
Ļoti precīzs vērojums. Jāatzīst, ka es latviešu estrādi klausos reti un vispār šajā jautājumā esmu tāds labdabīgs amatiervērotājs. Tomēr, piemēram, Kalniņa Apvij rokas vai Mārtiņa Brauna Daugaviņu pēc enerģētikas drīzākk liktu blakus 83 gadā sakomponētajai Vaska Musica Dolorosa, nevis tā laika populārajai mūzikai, kurai kā Ikvienai publiskai parādībai, īpaši astoņdesmitajos, piedēvēja pārvērtētu nozīmi. Tieši Brauns vienkāršā dziesmas formātā spēj ielikt latvisku un oriģinālu kodolu. Nebrīnītos, ka blakus Kalniņam nākotnē tieši Brauna dziesmas būs pieprasītas kora, kamermūzikas vai vienkāršā dziesmas formatā.
  • 5
  • 0
Piebilde
P
"Pērkona" un "Jumpravas" gadījumā visai liela loma tomēr ir arī harizmātiskajām personībām, kas arī piešķīra savu neatkārtojamu manieri un apjomu tekstam. Turklāt 'patuveni pusei no vislielākajiem "Jumpravas" hitiem tekstus nemaz nav rakstījis Dižkačs - "Ziemeļmeita", "Tukšums", (manuprāt, visizcilākais no šīs grupas), "Vēl jāgaida". "Pērkons" jau arī beigu posmā kļuvu par pilnīgu šlāgergrupu ("Krāsaini tērpi, puķes un lūpas" ir 100 gaismas gadu attālumā no "Pērkons dārd" ar R. Blaumaņa tekstu). Principā tas pats sakāms par "Līviem" - personības un dažu izcilāko dziesmu absolūtais trāpījums kaut kādā neformulējamajā dzīves kodā - tāda kā Latvijas zemes un asiņu garša - "Saldus saule", "Dzimtā valoda", "Deviņvīru spēks". Turklāt nevar noliegt, ka 'Līvu" gadījumā zināmu roķīgu padrūmu un nedaudz mistisku nokrāsu piešķir grupas dalībnieku traģiskie likteņi un augstā mirstība. Tīri manuprāt "Līvi" visu labāko, kas viņiem ir, ir radījuši līdz 90. gadam. Bet tā es vispirmām kārtām atzīmētu kā ļoti būtisku iezīmi latviešu 80. gadu mūzikā - Personības, harzima. Šajā žanrā tas ir ārkārtīgi svarīgi un piešķir neatkārtojamus vaibstus pat mūzikai, kuri ir radusies acīmredzamā citu strāvojumu ietekmē.
  • 1
  • 0
zahars
z
starp citu, skaisle te visu laiku mocās ar savu sociāli aktīvo sakodienu. Armands platē Kas ir Kas jau pirms 10 gadiem visu nosauca savos vārdos. Nu un? Albums kā reiz na slobe dņa.
  • 0
  • 0
zahars
z
Protams, Imkas cikls film. „Elpojiet dziļi”, 100% Turaidas Roze. Kopš Olgas Apvij rokas, šķiet, 25 gadi pagājuši, bet neviena dziedātāja pat nav pietuvojies šai noskaņai, arī videoklips mākslas darbs, nevis krāsains kartona video plakāts, kuru iekačāt jūtūbā. Reti spilgta laikmeta liecība bija Aurora, K. Remonts, autentiski pankroka enerģijas meistari Inokentijs Mārpls, spilgtākā laikmeta liecība hip-hopā groteskais Armanda Kas ir Kas un , protams, pagrīdes nozīmīgāka grupa Baložu Pilni Pagalmi. Par 21.gs grupām spriest pāragri, lai paiet laiks... P.S. Jumpravas, Pērkona vērtība galvenokārt Dižkača, Melgalvja tekstos. Līvu fenomens man miglā tīts. Ar pāris izņēmumiem kopēts slāgerroks...
  • 2
  • 0
Piebilde
P
Bet agrīnais Imants Kalniņš nemaz? "Menueta" (viss "Elpojiet dziļi" skaņu celiņš), "Cilvēks, kas smejas" laiks, arī "Turaidas Roze", manuprāt, glabā sevī kaut ko ļoti latvisku un patiesībā oriģinālu.
  • 1
  • 0
zahars
z
Jā, ja agrīnais JM ir The Police un U2 citēšana, tad sākot ar Piekūnu, Pārcēlāju, Pazudušo Dēlu iezīmējas līdz tam nebijis rokraksts, kurš kulminēja albumā 100+1 vēlēšanās- tās ir folkmūzikas krāsas, kuras netiek mehāniski piekabinātas, bet organiski saplūst ar roka estētiku. Tas bija Muktupāvela/Solas/ Mielava radošās kom. nopelns. Arī Garastāvokļa materiāls bija latvisks, atvērts, bet reizē intīms. Tāds kultūrvēsturisks Latvijas nospiedums, deviņdesmito gadu nogales optimisms, īpašs laiks, kad Latviju vēl nebija pametuši 400 000 tūks... Manuprāt, latviešu rokenrolā ir trīs nozīmīgas un pietiekami oriģinālas ( lai arī atšķirīgas) grupas- Sīpoli, Dzeltenie Pastnieki un JM.
  • 4
  • 0
Piebilde
P
Pilnībā piekrītu Zaharam. Kaut vai vienas vienīgas dziesmas "Piekūns skrien debesīs" dēļ A. Mielavs paliks ierakstīts Latvijas mūzikas vēsturē. Turklāt ar "Jaunu mēnesi" saistāmi arī pirmie latviešu neakadēmiskās mūzikas panākumi starptautiskajā arēnā, jo "Piekūns skrien debesīs" ieguva pirmo vietu 1991. g. Sopotas festivālā (70. gados tajā piedalījās arī N. Bumbiere un V. Lapčenoks, bet palika vien kādā 9. vietā) un Bregencas festivālā. Tas bija pirmais klips latviešu mūzikas, kurš iekļuva stabilā MTV topā. Bet Mielavu ar Matvejevu tiešām nevajag salīdzināt. Viņi vienmēr ir bijuši pārāk dažādi no visādiem aspektiem.
  • 5
  • 0
zahars
z
Atvainojos, ka iejaucos, bet Jauns Mēness deviņdesmito gadu ieraksti ir Latvijas populārās mūzikas zelta fonds. Šī, jūsuprāt, dīdžeja/diletanta kolektīvs radīja pirmo folk/roka sakausējumu, konceptuālus albuma dizainus, tāpat ieraksts Garastāvoklis ieies Latvijas estrādes kanonā kā gaumīgākais atjaunotās Latvijas „tautas albums” kā tirāžas, tā arī satura dēļ. Šādi salīdzinot Niku ar Ainaru Jūs neesat sapratis galveno- katram ir tiesības īstenot savu sapni+ akadēmiskā vokāla mērauklas ir sen zaudējušas pārmetumu jēgu pēc Veita, Dilana, Koena.
  • 13
  • 0
Dūdinieks
D
Tu nu gan salīdzināji - Niku Matvejevu ar Ainaru Mielavu. Tās taču ir nesalīdzināmas lietas. Vokāla mākslas ģēnijs un dīdžejs/zīmēšanas skolotājs, kas pēc Ulda Marileviča dziesmas Nedalāmā ieguva pārliecību, ka var būt dziedātājs-diletants. Viņa tā laika kolēģis - dīdžejs/dakteris Arvīds Mūrnieks vismaz pratās to kļūdaini iesākto dziedāšanu Eldorado ietvaros ātri apraut.
  • 4
  • 4
Skaisle
S
Patiesībā, nevaru nomierināties. Lūk, pārliecinieties paši - Rīgas Bāriņtiesai pieņemšanas laiki ir tikai divreiz nedēļā. Citā laikā - nemēģini tikt, drīzāk tevi apspārdīs nekā ,ko līdzēs. Piemērs,gan ne pirmā svaiguma - manai a.meitai sab.transportā nozaga to kartiņu - apliecību,lai brauktu par velti. Ar maku un citām sīklietām, bet patiesībā vērtīgākais bija šī apliecība. Tas bija ceturtdienā, braucot no skolas. Zavnījām uz RB , tur mums strikti noteica - pirmdien ir pieņemšanas laiki, citos laikos nenāciet. Es nerimos. Jo lieta bija tāda - ne tikai naudas ziņā, bet bērns bija izmežģītu potīti un ar tiem pusgarajiem kruķiem un tāpēc tiešām nevarēja izstaigāt kājām.Piektdienas rītā aizgāju pati- ar mani ,protams,negribēja runāt. Bet es paskaidroju tai dežurantei kāda ir situācija un kamēr to nenokārtos - es nekur neiešu. Tad man pateica,ka tik un tā man neko nedos, lai nākot bērns. Skaidroju,ka viņai ir grūti iet un ka tieši tāpēc to kartiņu noteikti vajag ātri un kādu izziņu,lai viņa var braukt. Nē - viņi neko nevarot darīt - likumi tādi. Labi - zvanu meitai un saku - lec nu pati uz to RB. Varat iedomāties - piektdien pēc skolas viņa arī aizlec, bet tur neviens neko ne dzirdējis, ne redzējis un skaidri un gaiši nosaka,lai nāk pirmdien. Nu pirmdien vakarā viņa aiziet. Uzraksta to iesniegumu - pēc nedēļas būšot jauna kartiņa. Es prasu - un izziņa - ko uzrādīt kontrolieriem,ka tev nav kartinā - mēs taču ar to darbinieci vienojāmies,ka tādu tev iedos - nē -nekas neesot dots. Jā un lai kauss būtu pilns - pēc nedēļas , kļūdas pēc tā kartiņa bija aizsūtīta atpakaļ - kā es sapratu - uz LM. Labi, mēs badu necietām, patiešām. Vienmēŗ mājās ir bijis piens, maize,zupas utt. Bet parēķiniet paši cik iztērēja bērns,kuram bija jābraukā gan uz skolu, gan pie ārstiem utt. Visi ir ļoti steidzīgi nosodīt prostitūtas. Tai pat laikā - skatiet kādi ir Latvijas valsts likumi. Valsts kaut ko maksā bērnam, kamēr mācās - 64 eur mēnesī. Ierēdņi ir paredzējuši,ka ar šo summu augošs bērns, piemēram, 18 gadīga meitene iztiks, pabeigs vidusskolu, nosvinēs izlaidumu. Bet tas seksīgais ir tas,ka šo naudu -šos pašus 64 eur maksā tikai, kamēr ir skola - lūk, beidzas eksāmeni, viss - kur dzīvot, no kā dzīvot - piedodiet barenīši - tā vairs nav valsts atbildība. Un arī sabiedrības nē. Likums paredz,ka pašvaldībai jāierāda dzīvojamā platība un kā likums - tā dzīvojamā platība ir mežā bez sabiedriskā transporta, vai kādā nomales avārijas stāvokļa mājā. Tāpēc es nekad nekad nenosodu nevienu prostitūtu, nevienu nodzērušos sievieti, nevienu līdzatkarīgo. Jo mēs nezinam cik dziļā izmisumā,bezcerībā un bezizejā viņa ir bijusi augot,pieaugot un uzsākot savu dzīvi. Var kā mīl teikt "ieņirgt" par tiem,kuri nespēj tam līmenim pacelties pāri, bet mana svēta pārliecība ir,ka tā tomēr ir un vienmēr paliks sabiedrības kopīga atbildība. Jeb atkal - pati sevi laboju - bezatbildība.
zahars
z
Biju maziņs, neatceros, kuram jāpateicas, ka otrās brīvvalsts laikā izveidojās birokrātijas un ierēdniecības leģioni, manuprāt, viens no lielākajiem ekonomiskajiem un dzīves uztveres klupšanas akmeņiem. Tā ir ne tikai darba organizācijas sērga, bet garīgs ļaunums. Ieskats, ka visi izšķir pareizi noformēti papīri un „visu var nokārtot”. Šo birokrātisko kafijas dzērāju un mazo napoleoniņu štābu jau sen vajadzēja samazināt par 50 %, tāpat „vajadzīgo” papīru grēdu par 60%. Kafkas Process nebija fantāzija.
  • 12
  • 0
Senais
S
Kad man savulaik bija darīšanas bāriņtiesā(nosaukums apliecina, ka šie bāreņus tiesā), sēdēdams ilgās stundas gaitenī un raugoties uz defilējošām ierēdnēm ar lielām pakaļām, starp kurām gadījās pa kādam vīrišķim arī, viss ko iegaumēju - elektrisko tējkannu modeļi, ko , nez kāpēc,daudzas(nedaudzie vīrieši nē), ja ne visas nesa rokā. Kā nu kura , labajā vai kreisajā.
  • 1
  • 0
lauku vecis
l
Skaisle, es tev piekrītu par tām bāriņtiesas"dāmām"...Pat vizuāli neizraisa simpātijas...kur nu vēl attieksme... Atceros, gan pasen TV rādīja vienu atbildīgu personu no bāriņtiesas, sievieti gados ar ļoti jocīgu uzvārdu un kas man uzkrita - kārnās kaulainās rokas bija visas vienos zelta gredzenos un rokassprādzēs... Mana laimdotiņa toreiz vēl teica teica, ka tā nu gan visu sapirkusi no pārdoto bērnu naudas... Amebai taisnība, ka mūsu valstī dažkārt pie stūres ir bijuši bezbērnu ļaudis.... No turienes arī tā vienaldzība pret bērnu likteņiem.....
  • 5
  • 0
Skaisle
S
Ameba,Tu gan esi zelta cilvēks. Tavi vārdi ir kā ārstējošs balzams vaļējām brūcēm.
  • 7
  • 0
Ameba
A
Jādomā,ka čekus neviens par šo periodu neatmaksāja. .. Vai valstij ieekonomētā nauda tiek prēmēta? ..... Valsts ir divkopienu, tikai ne pēc nacionālajiem parametriem, bet valsts institūcijās strādājošie ar garantētu pensionēšanās mieru un privātais izdzīvotājs. Bizness, sīkais bizness, darba ņēmēji ar mazām cerībām uz mieru pirms un pēc pensijas.... Šai atšķirīgajai valodai nav ne vārdnīcu ne tulku. Viens otru nesaprot.
  • 7
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja