Berlīnes laika skaitīšana

februārī, Berlīnes festivāls kā pēdējos gadus centīsies nošaut divus zaķus. Tas pirmais un galvenais — jaunu filmu, jaunu virzienu un tendenču skenēšana konkursa un virknē ārpuskonkursa programmu (Forums, Panorāma, Bērnu filmu konkurss), otrais — mēģinājums radīt preses kņadu ap tām filmām, kas jau ierakstītas Oskaru nominantu sarakstos, bet kuru pirmizrāde Eiropā vēl priekšā. Tāda ir gan brita Stīvena Daldrija pieciem Oskariem nominētā filma Lasītājs/The Reader, kas atnesusi Oskara nomināciju arī Keitai Vinsletai, gan amerikāņa Gasa van Santa astoņiem Oskariem nominētā biogrāfiskā drāma Milks/Milk, par kura galvenā varoņa politiķa un geju tiesību aktīvista Hārvija Milka lomu Oskaram ir nominēts Šons Penns. Abas šīs filmas sacensībā nepiedalās, taču tām paredzētas gan svinīgas skates, gan radošās grupas klātbūtne. Mēģinājumi pirms lielajiem festivāliem, kāds ir arī Berlīnes festivāls, uztaustīt to konceptuālo virzību, izlobot jēgu no festivālu līderu, šajā gadījumā Dītera Koslika, paziņojumiem, parasti ir visai bezjēdzīga nodarbe. Skaļie, skaistie vārdi gaužām reti savienojas ar reālo bildi — labākām un ne tik labām filmām, kuras Berlināle tradicionāli piedāvā liekšķerēm. Kaut konkursa fokuss mudina koncentrēties uz tiem diviem desmitiem filmu, kas izturējušas bargu atlasi, nereti Berlināle grēko ar pašmērķīgu politizāciju. Lai kā pirms katra lielā festivāla tiek rakstīts par pieradumu pie klasiķiem un festivāla mēģinājumiem atklāt kādu jaunu vārdu — režijas personību —, pamatā jau atkal atgriežamies pie tiem pašiem Eiropas kino apritē jau atzītajiem autoriem, spilgtām radošām personībām, kuru uzvārdi un līdzšinējie sasniegumi joprojām spēj radīt intrigu. Intrigas būs arī Berlīnes festivāla konkursa programmā. Te ar filmu Cheri/Dārgā atgriežas brits Stīvens Frīrss, kura pēdējais spilgtais sasniegums bija filma Karaliene ar Helēnu Mirrenu, par sevi atgādinās Ķīnas lielā stila klasiķis, 90.gadu zvaigzne Čens Kaige — konkursā ir viņa filma Enthralled/Savaldzinātais. Programmā neiztiks bez franču stabilitātes — pieredzējušā Bertrāna Tavernjē, kura filma In the Electrical Mist/Elektriskajā miglā tapusi ar amerikāņu aktieriem — arī Tomiju Lī Džonsu. Filozofisku kategoriju telpā sen mīt grieķu klasiķis Teo Angelopuls, kurš filmu The Dust of Time/Laika pelni daļēji filmējis Krievijā, tā gan būs ārpuskonkursa programmā. Konkursā toties iekļauts poļu XX gs. režijas klasiķa Andžeja Vajdas darbs Sweet Rush/Saldā steiga. Spēcīga Berlīnē būs skandināvu pārstāvniecība — Dānija apliecinās savu režijas potenciālu ar Annetes K.Olesenas filmu Little Soldier/Mazais karavīrs, bet spilgtais Zviedrijas režijas talants Lūkass Mudisons rādīs filmu Mammoth/Mamuts, kurā galvenajās lomās — starptautisks aktieru ansamblis Gaels Gasija Bernāls un Hīta Ledžera atraitne Mišela Viljamsa. Svinīgu pirmizrādi Berlinālē, gan ārpus konkursa, izpelnījusies pat amerikāņu komiķa Stīva Martina rotātā komēdija Rozā pantera 2, šo faktu var mēģināt skaidrot tikai ar Berlināles rīkotāju humora izjūtu. Par potenciāli gardākajiem konkursa kumosiņiem var uzskatīt franču autora — rotaļīgā un dzēlīgā Fransuā Ozona — jaunāko filmu Ricky/Rikijs, kā arī manierīgās britu režisores Sallijas Poteres filmu Rage/Niknums ar Džūdu Lovu transvestīta lomā. Atklāšanas filmas gods uzticēts nacionālajam kadram — vācu režisoram Tomam Tikveram, kurš veidojis Holivudas standartiem piedzītu filmu The International par starptautiskām banku mahinācijām — toksisko biznesu. Filma Rīgā pavisam drīz tiks demonstrēta ar nosaukumu Starptautiskais darījums. Berlīnes festivāls kalpo arī kā kultūrizglītības iespēja latviešu kino cilvēkiem, tie uz Berlīni dosies kuplā skaitā. Oficiāli Latvijas pārstāvniecība Berlīnē aprobežojas ar Reiņa Kalnaeļļa animācijas filmu Kad āboli ripo Bērnu filmu konkursā un filmas Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis) skati tirgū. Agrāk izskanējusī informācija, ka kinotirgū savu ASV tapušo filmu piedāvāšot Miks Ozoliņš un aktrise Agnese Zeltiņa, nav apstiprinājusies.