Savukārt Hīta Ledžera ellišķīgais Džokers kļuva par aktiera karjeras kulmināciju (pierādījums - Ledžeram pēc nāves piešķirtais Oskars) un jauno vīrieti iznīcinošo spēku vienlaikus.
Norakstīt vai pabeigt?
Amerikāņu režisora, nepieradinātā fantasta un ambiciozas personības Terija Giliama projektam Doktora Parnasa iedomu pasaule paveicās mazāk. Pirmkārt, atšķirībā no Tumsas bruņinieka filmēšanas process vēl nebija pabeigts, Ledžera nāves brīdī bija nofilmēta apmēram puse materiāla. Otrkārt, aiz Giliama projekta nestāvēja milzīgs Holivudas konglomerāts un daudzmiljonu budžets. Būdams mākslinieks ar stiķiem un niķiem, tātad komerciāli riskanta parādība, šo filmu Giliams veidoja kā daudz pieticīgāku projektu - Kanādas, Lielbritānijas un Francijas kopražojumu.
"Savā ziņā Hīts Ledžers ir šīs filmas īstais režisors, jo viņa traģiskais liktenis radīja īpašu režisūru, ar kuru bijām spiesti rēķināties," Kannu festivālā, kurā pērn maijā notika filmas pasaules pirmizrāde, sacīja režisors Terijs Giliams. Viņam taisnība, jo tieši Ledžera nāves fakts kļuva ne tikai par filmēšanas grupas traģēdiju, bet arī pamatīgu izaicinājumu pašam režisoram. Viņš atradās izvēles priekšā: vai norakstīt jau pusfilmēto darbu vai atrast kādu citu risinājumu, lai pabeigtu stāstu par dīvaiņa doktora Parnasa pasauli, kurā sava vieta bija arī karātavu putnam Tonijam - tā sauc varoni, kuru sākotnēji vajadzēja spēlēt tikai un vienīgi Hītam Ledžeram. Likteņa ieviesto korekciju dēļ nu Tonija lomā ir vēl trīs aktieri - Džonijs Deps, Džūda Lovs un Kolins Farels.
Pārsteidzoši, bet, ja mēs nezinātu visu šo virtuvi, šo traģisko priekšvēsturi, četrus aktierus, kuri spēlē vienu un to pašu lomu, varētu uztvert nevis kā "lāpīšanos", bet gan artistisku koncepciju un režisora pārliecību. Tas vien, manuprāt, ir lielākais kompliments Terijam Giliamam, kurš spējis izdarīt maksimumu neapskaužamā situācijā. Iespējams, te pie vainas ir filmas pateicīgais sižets un tās apzināti eklektiskais, fantasmagoriskais stils.
Sātana līgums
Filma stāsta par ceļojošu komediantu trupu doktora Parnasa vadībā, kurš ar pajūgu un kulbu klejo pa mūsdienu Londonu. Doktoram Parnasam (lomā sirmais kanādiešu klasiķis Kristofers Plamers, kurš savulaik spēlējis smuko kungu Mūzikas skaņās), šķiet, ir bezgalīgi daudz gadu, turklāt viņa ilgmūžības noslēpums nav vis diētas un veselīgs dzīvesveids, bet gan prasmīgi noslēgts pakts ar sātanu. Abu līgums gan paredz, ka Parnasam būs jāatdod sātanam sava brīnišķīgā meita, tikko tā sasniegs 16 gadu vecumu. Meitenes jubileja strauji tuvojas, un Parnass dara visu, lai varētu pārskatīt līguma noteikumus. Piebildīšu vien, ka līdzās leģendārajam Plameram pārliecinoša jaunas, brīnumskaistas meitenes lomā ir modele Lilija Kola, savukārt sātana sūtņa lomiņā plosās roka klasiķis Toms Veitss. (Tie, kas atceras paseno F.F.Kopolas Drakulu, iespējams, atminas arī pirmo Veitsa parādīšanos melnā spēka pakalpiņa lomā.)
Lūk, šī ceļojošā kumēdiņu rādītāju trupa, kas publiku izklaidē, piedāvājot īsas vizītes sava veida Aizspogulijā, citā realitātē, kurā var nokļūt, izejot cauri doktora Parnasa spoguļiem, tad arī savāc Hīta Ledžera varoni Toniju - puisi ne bez grēka pie dvēseles -, kurš pakārts pie viena no Londonas tiltiem. (Hīta Ledžera Tonija pirmo parādīšanos uz ekrāna, karājoties cilpā pie Londonas tilta spraišļa, režisors Kannās lūdza ierakstīt melnā humora kategorijā.)
Doktora Parnasa balagāns kļūst par Tonija pasauli, kurā viņš aizrautīgi iejūtas, aicinot kumēdiņu skatītājus nokļūt citā realitātē. Tur pamanās klīst gan viņš pats, gan atrakcijai gatavie - bagātas kundzītes, krievu mafija, kas naski vajā Toniju, nelabais u.c.
Kerols un Bulgakovs
Ja vienā teikumā vajadzētu formulēt šīs filmas spilgtākos ietekmes avotus, teiktu - Kerola Alise Aizspogulijā un Bulgakova Meistars un Margarita (ja atminamies Volanda komandas ņemšanos teātrī, dāvājot pilsoņiem viņu ilūzijas un pēcāk izģērbjot tos plikus). Iespējams, Terijs Giliams varētu nosaukt vēl daudzus citus, vispirms jau paša nevaldāmo fantāziju, kas radījusi tādas XX gs. kino parādības kā Brazīlija, Bailes un izmisums Lasvegasā (ar Džoniju Depu), Brāļi Grimmi (ar Hītu Ledžeru). Giliama kontā ir arī virkne neveiksmīgu, iesāktu un nepabeigtu projektu, taču viņa spēja kinematogrāfiski manipulēt ar realitātēm - šo pazīstamo un citām - sirreālām, biedējošām, fantāzijas dzemdētām (Brāļi Grimmi) vai narkotiku uzburtām (Bailes un izmisums Lasvegasā) - nav apstrīdama. Ideja par vecmodīgu "teātrīti" mūsdienu Londonā, kurā katrs var materializēt savus sapņus, ja vien ienirst burvju spogulī, esot bijusi režisora pirmā ideja, kas pārtapusi Doktora Parnasa iedomu pasaulē, filmā, kuru var uztvert arī kā visu Giliama filmu vizuālo un jēdzienisko esenci.
Liktenis ir izspēlējis joku, likdams Terijam Giliamam vēl jo vairāk saasināt filmas Doktora Parnasa iedomu pasaule fantasmagorismu, taču nepieciešamība Tonija lomā "ielecināt" vēl trīs aktierus pārliecinoši ierakstās filmas stilistikā, neskaitāmo paralēlo telpu pasaulēs, tās netveramībā. Filmā pat gluži harmoniski sadzīvo kankarains teatrālisms (viss, kas saistās ar Parnasa kulbu), elegants romantisms (doktora meitas līnija), koķets dēmonisms (Toms Veitss sātana kalpiņa lomā) un pašpārliecināts vizuālais sirreālisms, kurā pārsteidzoši daudz no Tima Bērtona filmu noskaņām. Un tas viss apbrīnojamā kārtā turas kopā kaut kādā ar loģisku saprātu neaptveramā lupatu deķī, kurā ierakstās arī Tonija četras sejas - Ledžers, Deps, Farels un Lovs.
Iespējams, būsiet pārsteigti, cik daudz Ledžers ir uz ekrāna. Es biju - viņa pirmais aizstājējs parādās jau krietni pāri filmas pusei. Doktora Parnasa iedomu pasaule ir vēl viena pilnmiesīga, bez kompromisiem nospēlēta Hīta Ledžera loma un filma, kura pirmizrādi piedzīvo ilgi pēc aktiera nāves.