Maskavas Starptautiskajā kinofestivālā (19.—28.VI) paralēli divām filmu konkursa programmām un dāsnajam retrospektīvu piedāvājumam notikuši arī divi "starpdisciplināri" pasākumi.. Taktiski nomainījis divdomīgo trīsdesmitās jubilejas romiešu apzīmējumu XXX (festivāla saimnieka Ņikitas Mihalkova komentārs: "Nu, tā rietumos apzīmē filmas, ko pat jauniešiem nerāda," proti, pornogrāfiju) pret neitrālo ciparu "30" MSKF simbolikā, pasākums tomēr neiztiek bez savas "dzeltenīguma" dozas — festivāla jubilejai par godu ir izdots grezns fotoalbūms, kurā apkopota MSKF ilustrētā vēsture, un tā satur ne mazumu kuriozu faktu un fotogrāfiju. Piemēram, kādā bildē redzamas bēdīgi slavenās Īva Senlorāna kleitas, kuras Parīzes modes nams piešķīris Elizabetei Teilorei un Džinai Lolobridžidai, bet zvaigznes sadomājušas YSL tērpos vienlaikus apmeklēt svinīgo pieņemšanu un banketu Kremlī. Šmuce liela. Blakus stāv PSRS kultūras ministre Furceva un smaida. Taču vēl daiļrunīgāks ir fotogrāfijas komentārs: "Ņemot vērā, ka PSRS cenzūras dēļ tikpat kā netika iepirktas filmas ar Teilores piedalīšanos, jo tās "propagandēja izlaidīgu kapitālistisko dzīvesveidu", visā pasaulē pazīstamo zvaigzni PSRS...neviens nezināja! Kad Teilorei kāds Maskavā uz ielas sastapts franču žurnālists palūdza autogrāfu, Holivudas dīva dienasgrāmatā ierakstīja — tā bija laimīgākā diena manas Krievijas vizītes laikā."
Pikanti un intriģējoši
Fotolabumā atrodami ne mazums pikantu un intriģējošu faktu — gan par to, ka PSKP ģenerālsekretārs Hruščovs saldi aizmidzis Federiko Fellīni 8 ½ demonstrēšanas laikā, gan par to, kā pamodies uz fināla ainu, kurā Marčello Mastrojāni tēlotais varonis lido virs automobiļu sastrēguma un ģenerālsekretārs skaļi, zālei dzirdot, teicis: tad nu gan brīnums — aktieris lido, pie mums kosmonauti uz Mēnesi lido! Un kā Hruščovs ārdījies, kad uzzinājis, ka žūrijas priekšsēdis padomju režisors Grigorijs Čuhrajs tieši Fellīni šedevram, ignorējot MSKF nerakstīto reglamentu — ar Grand Prix apbalvot sociālisma un/vai progresīvo jaunattīstības valstu kino, piešķīris pirmo balvu. Cits, bet jau skumīgs fakts ir žūrijas vadītāja poļu režisora Andžeja Vajdas piespiedu lēmums 1989.gada MSKF ignorēt Hektora Babenko izcilo filmu Dadzis/Ironweed, kurā Džeks Nikolsons un Merila Strīpa nospēlējuši savas, iespējams, labākās lomas (abiem tajā gadā tika Oskara nominācijas). Iemesls — kā "draudzīgās Polijas" cilvēks Vajda ticis izsaukts uz PSKP Centrālkomiteju, kurā pateikts — kategoriski nepieļaujama ir labāko aktieru balvas piešķiršana amerikāņu dzērājam un bomzenei (tieši tādus varoņus filmā atveido Strīpa ar Nikolsonu). Vajda izšķīries par kaunpilnu kompromisu — izslēdzis Babenko filmu no konkursa... tehnisku iemeslu dēļ.
Sieviete ar simts sejām
Savukārt Maskavas manēžā vienā no prestižākajām izstāžu telpām atklāta fotoportretu izstāde Izabela Ipēra — sieviete ar simt sejām, kurā redzami 104 ģeniālās franču kino un teātra aktrises fotoportreti, kurus radījuši ne mazāk ievērojami foto un citu jomu mākslinieki, sākot ar pasaules izcilākajiem XX/XXI gadsimta fotomeistariem Anrī Kartjē Bresonu, Ričardu Avedonu, Helmūtu Ņūtonu, Eniju Leibovicu, Žoelu-Pīteru Vitkinu, Herbu Ricu, Brūsu Deividsonu, Josefu Kudelku, Eliotu Ervitu, Jurgenu Telleru, beidzot ar tādiem konceptuāliem multimediju artistiem kā Sāra Mūna, Roberts Vilsons, Brigite Lakomba, Edijs Slimans, Paolo Roversi, Georgijs Pinkasovs un Nena Goldina. Grandiozā izstāde, kas jau pabijusi Parīzē, Ņujorkā, Berlīnē, Londonā, Tokijā, Romā, Madridē, Sanpaulu, Maskavā tika atklāta ar slavenā franču teātra kino režisora Patrisa Šero uzrunu (Šero cenšas ik pāris gados ar Ipēru iestudēt izrādi) un Ipēras septiņu filmu retrospekciju. Pēc 20.jūlija no manēžas Izabella Ipēra — sieviete ar simt sejām ceļos uz Pekinu, Olimpisko spēļu laikā kultūras programmas ietvaros. Pati aktrise aizņemta, sagatavojot jaunu teātra projektu ar režisoru Robertu Vilsonu un japāņu modes mākslinieku Joši Jamomoto, kurā aktrise iemiesosies Sāras Bernāras ādā. Pirmizrāde plānota 2008.gada novembrī Parīzes Operā.