Soderbergs dodas pensijā
Dodos pensijā! Nu, vismaz tā šis 1963. gadā dzimušais puisis ir paziņojis. Stīvens Soderbergs, kurš 1989. gadā Kannās saņēma Palme d'Or par filmu Sekss, meli un video, kas stāsta par arvien nomācošāku sociālo slimību - atkarību no seksa totālas cilvēciskas komunikācijas mazspējas gadījumā - un kas piekabināja jaunajam censonim hipertalantīga brīnumbērna šilti. Viņš, iespējams, ir vienīgais «pirms piecdesmit paaudzes» kinorežisors Amerikas kinoindustrijā, kurš pamanījies dzīvē realizēt divas būtiskas lietas - kļūt par cienījamu personu kinosabiedrībā (nodrošinot sev radošo brīvību uzņemt to, ko gribas) un kļūt komerciāli veiksmīgam masu publikas acīs (dubultnodrošinot sev pilnīgu radošo brīvību). Te neuzskaitīšu pilnu S. S. sasniegumu bilanci, vien izcelšu nozīmīgākās filmas no Soderberga «abiem galiem» - mākslinieka reputāciju nodrošinošā un komerchitu ražotāja statusu apliecinošā.
Radošais un komercgals
Pie pirmajiem - jau minētais Sekss, meli un video (1989), Kafka (slavenā rakstnieka biogrāfijas un darbu motīvu ekranizācija, 1991), Out of Sight/Ārpus aizdomām (trilleris, kas iztaisās par smalku intelektuālu rotaļu, 1998), Anglis (1999), Solāris (leģendārās Andreja Tarkovska filmas rimeiks, 2002), Labais vācietis (vizuāli aizraujošs mēģinājums spiegu filmas žanrā, 2006), Stukačs/Informant (korporāciju iekšējās slepenās dzīves un PR modelēšanas atmaskojums, 2009), Izsaukuma meitene/Call Girl (ar reālu pornofilmu aktrisi Sašu Greju galvenajā lomā, 2010)…
Komerciāli veiksmīgas savukārt bijušas filmas Erina Brokoviča (drāma ar Džūliju Robertsu, 2000), Satiksme/Traffic (narkodrāma, 2000) un, protams, Soderberga populārākais projekts - ampelēšanās ar ekscentrisko kazino aplaupītāju bandu - Oušena un viņa «vienpadsmit-divpadsmit-trīspadsmit» draugu triloģija (2001, 2004, 2007), kas nu jau sapelnījis pusotru miljardu bālzaļo dālderu.
Pie Soderberga «pedagoģiskajiem» sasniegumiem būtu jāpieskaita arī paša bieži «lietotā» aktiera un drauga Džordža Klūnija audzināšana, iedrošinot Klūniju kļūt par režisoru, piedalīšanās paralīzes skartā XX gadsimta itāļu kinoģēnija Mikelandželo Antonioni ieceres - intelektuāli erotiskas noveļfilmas - veidošanā (almanahs Eross; S. S. ir vienas daļas autors, 2004), kā arī pedantiski uzbūvētā dokdrāma Če/Che (2010) - četrarpus stundu pētījums par revolucionāru, marksistu un kulta figūru Ernesto Če Gevaru.
Visbeidzot - Soderbergs «par brīvu» piedalās dažādās (paš)izglītošanās programmās, piemēram, uz pusgadu aizbrauc uz Austrāliju un iestudē teātrī izrādi, ko vienlaikus nofilmē, lai pēcāk citiem arī prieks. Izvēle, protams, apliecina Soderberga gaumi - izrāde, kuru viņš veido, ir komēdija par neveiksmīgu teātra trupu, kas cenšas tikt galā ar Čehova Trīs māsām. Postmodernists!
Nākamgad Soderbergs iecerējis pabeigt divus jau uzfilmētus projektus ar sirgstošo Maiklu Duglasu galvenajās lomās (psihotrilleris Nokauts, kurā kopā ar Duglasu tēlos jaunie izcilnieki Maikls Fasbenders un Jūens Makgregors, un dokumentāla spēlfilma par amerikāņu kontrkultūras kulta personāžu Liberači).
Tā ka 48 gadus vecais un pulka ražīgais Soderbergs, visticamāk,
ar to priekšlaicīgo «pensionēšanos» būs domājis ko citu - to, ka
viņš tiešām darīs tikai absolūti sev pašu nepieciešamāko. Kā tāds
cītīgs, kārtīgs zēns - egoists.
Infekcijas un psihoze
Taču ar svaigo trilleri Infekcija/Contagion Soderbergs kārtējo reizi apliecina savu hameleona talantu. Zem aizraujošas filmas masām - bakterioloģiska trillera - maskas (jo kuru gan uz pasaules pēc visām putnu, cūku, govju gripām saceltās masu psihozes neieinteresēs filma par neārstējamu, zibenīgi mutējošu sērgu, kura izplatās cilvēcisko kontaktu ceļā - elpojot, uzpūšot laimei uz kazino kauliņa, ar rokasspiedienu - un kuras rezultātā, dieviņ tētiņ, baisās mokās mirst Gvineta Paltrova, un pret kuru cīnās vesela Holivudas zvaigžņu armāda - Mariona Kotijāra, Keita Vinsleta, Džūda Lovs, Lorenss Fišbērns, Mets Deimons - katra režisora dream team!) slēpjas sociālantropoloģiska etīde, kas režisoram Soderbergam ļauj izteikties par viņam iemīļotu tēmu - pasaules galu, kurā cilvēki zaudēs viselementārākās iemaņas - veidot vienkāršus, cilvēciskus, normālus kontaktus. Kas tā būs - diža māksla vai manipulatīva komercija - who know's? Bet Stīvenam šādi joki patīk.
Īpašu šarmu Stīvenam, šaubu nav, piešķir fakts, ka šis intelektuālis ar skandināviskām saknēm bērnību pavadījis leģendārajā Batonrūžā - Misisipi, Luiziānas apkaimē, un šausmīgi baidījies no krokodiliem. Vēlāk ASV kritiķis nr.1 Īberts nosauks Stīvenu Soderbergu par «poster boy of Sundance generation» - neatkarīgā kinematogrāfa reklāmzēns. Es piebilstu - ideālais kinopasaules hameleons manipulators, kurš iemācījies, kā itin visu vērst par sev izdevīgu. Pagaidām vienīgais projekts, ko Stīvens vēl nav paspējis realizēt, - iestudēt pirmo Brodvejas šovu - mūziklu 3D formātā - tā nosaukums būs Kleopatra. Par maz neliksies.
Infekcija
Trilleris. ASV. Režisors S. Soderbergs. Lomās G. Paltrova, M. Kotijāra, Dž. Lovs, L. Fišbērns, M. Deimons.