Karantīna

Aktuālas drebuļfilmas statusam atbilst arī Karantīna/Quarantine, kas ir Holivudas izklaides mašinērijā režisora Džona Ērika Daudla oficiāli izpildīts karsts 2007.gadā Spānijā populāras šausmenītes Reportāža pārcēlums amerikāņu un līdz ar to — globālajai publikai. Nebūtu vēl manīts, ka arī Latvijā trūktu meitenīšu, kam patīk baidīties... Ir lielpilsētā kāds nams, par kura vienu iemītnieci saņemts ziņojums gan medicīnas iestādēs, gan policijā, ka dzīvokļa saimniece uzvedas dīvaini un ļoti agresīvi. Diemžēl vai par laimi, šī informācija nonākusi ne tikai glābšanas dienestos pa telefonu 911, bet arī plašsaziņas līdzekļu strādnieces reportieres Andželas Vidālas rokās, kura, saprotama lieta, grasās liet gaismas starus tumsas valstībā vai, citiem vārdiem runājot, izpildīt savus tiešos žurnālistes pienākumus — informēt sabiedrību par to, kas īsti notiek šajā mājā. Nepadomājiet, ka satrakojusies persona būtu zombiju vai atdzīvojušos vampīru un citu pārdabisku būtņu sakosta trakā. Tomēr glābējiem jau pirmajā brīdī ir skaidrs, ka te darīšana ar nezināmu vīrusu, ar kuru saslimusi agresīvā trakotāja. Glābēji fiksi vien brutālām metodēm savalda sievieti, taču tad arī sākas pats galvenais šajā filmā. Tā kā informācija par šo gadījumu kļuvusi publiska, pilsētas varasiestādes izsludina karantīnu. Reāli karantīna izpaužas tādējādi, ka visi lielajā namā atrodošies ļaudis tiek vienkārši ieslodzīti. Un drīz vien viņi atklāj, ka neviens nemaz negrasās sniegt viņiem palīdzību. Nu, gandrīz vai kā staļinlaikos: ir cilvēks — ir problēma, nav cilvēka — nav arī problēmas. Prātā nāk vēl cita tautas folkloras recepte — slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Vārdsakot, skatītājiem tiek piedāvāta kārtējā versija par Amerikas demokrātijas ēnas pusēm — kataklizmu noklusēšanas gadījumiem, kad pret nabaga "ieslodzītajiem" slimniekiem vienīgā ārstēšanas izpausme ir terors un pat fiziska iznīcināšana. Versija par sociālu eksperimentu, kas beidzas ļoti bēdīgi. Lieki bilst, ka šajā baiļu filmā, kas, jāatzīst, uzņemta ļoti labā operatoriskajā kvalitātē, tā ka spriedzes ainās tiešām varēs padrebināties, nedarbojas aktieri zvaigznes, bet tiek lietotas gados pajaunas kinosejas, kas šādā veidā tradicionāli krāj punktus savai karjerai kinoindustrijā — a varbūt kāds viņus pamanīs?