Atkal krutais džeks Frenks Mārtins ar krutā britu jaukpuiša — sportista — aktiera Džeisona Stethema neskūto seju spiests pret savu gribu (jo viņš dikti, dikti grib saraut saites ar kriminālo pagātni — skatīt Trasporter 1 un 2) pārvadāt kaut ko ļoti nelegālu — šoreiz ukraiņu mafijas, eirozonas galvenā kinobieda, uzdevumā. Šoreiz viņam Olivjē Megatona filmā izpalīdzēs zilacaina, rudmataina putnubiedēkle Valentīna, kura bez aiztures norij divas ekstazī tabletes, uzdzer šņabi, mēģina nokārtot mazās dabiskās vajadzības veikalā, pie viena lepni blējot: "Es neesmu nekāda krievene, esmu ukrainiete, un mēs esam pavisam citādi!" Tomēr vēlāk tieši Vaļa izrādīsies krutā labā meiča — viņas nesmukā uzvedība bija tikai acu aizmālēšanai... Citi spalvas brāļi gan nīgri konstatē, ka "viss ar laiku pārvēršas lētā masu produkcijā — pietiek salīdzināt amatierisko Natāliju Rudakovu ar apburošo ķīniešu aktrisi Šu Či no pirmās filmas, pieticīgo melno audi no T 3 ar zvērīgo melno bembi no T 2, ar ko Frenks dragā pa ielām, lieliski inscenētos kāju kaujas skatus no pirmajām divām ar nekontrolēto spārdīšanos tagad, un pat mafija šoreiz — kaut kādi hoholu plukatas, nemaz nerunājot par meitenēm — labākajām Frenka draugaļām, kas nav vis briljanti kā agrāk, bet īstas Kijevas kotletes..." Visādi citādi izbijušajam bandītam ar mūžīgo pistoli rokās un mašīnu zem dibena smukajam Frenkam — Stethemam klājas labi un jautri: atkal viņš pamostas no bezsamaņas pēc kautiņa kaut kur Parīzē, atkal viņš apjēdz, ka uz rokas uzmauktais tikšķošais priekšmets nav vis Chopard vai Swatch pulkstenītis, bet gan īsta bumba, un atkal viņam, taisni jāsmejas, draud nāvīgas ziepes. Paspēsi izpildīt mafijas uzdevumus — būs labi. Nepaspēsi — tavas miesas kripatas kasīs nost no Notre Dame sienām ar nazīti. Paspēs, paspēs, kur tad dēsies — producents Liks Besons sacer sižetu 2002.gadā aizsāktajai franšīzei — jau piektajam Transportierim! Man patiesi žēl, ka britu aktierim Džeisonam Stethemam kaut kā neveicas Latvijā — te pazīst vien viņa dauzoņfilmas (patlaban mūsu kinoteātri demonstrē arī trash "šedevru" Sacīkstes uz dzīvību un nāvi), bet lielākā skatītāju daļa būs piemirsuši vai nemaz nezina, ka Gaja Ričija atklātais Stethems (Kārtis, nauda, divi stroķi, Lielais ķēriens, Revolveris) nav tikai "tumšais bruņinieks", simpātisku ļaundaru vai bandītiski tendētu psihopātu tēlotājs, bet ir gana labs nopietnais aktieris. Viņa labākās dramatiskās filmas London (2005, režisors Hanters Ričardss) un The Bank Job/Laupīšana Beikerstrītā (2008, režisors Rodžers Donaldsons) nav pie mums rādītas, kaut abas ir pat festivālu favorītes.
TIEŠĀ RUNA: Natālija Rudakova
Natālijai Rudakovai, gluži tāpat kā svaigākajai Bonda meitenei Olgai
Kuriļenko, nokļūšana uz lielajiem ekrāniem ir visīstākais Pelnrušķītes
veiksmes stāsts. Tiesa, ar to atšķirību, ka Kuriļenko bija nopietna
spēlētāja pasaules modeļu biznesā, bet Rudakova — tik tiešām nevienam
nezināma vienkārša friziere Ņujorkā.
Natālija Rudakova. Es gāju uz darbu un satiku uz ielas Liku (Besonu —
filmas Kurjers producentu). Viņš jautāja, vai negribu pāris reižu
nodarboties ar aktiermeistarību kādā NYC studijā. Es gribēju un
piekritu uzreiz. Mēs pamēģinājām, un man izdevās. Likam patika — tā es
dabūju lomu filmā!
Tātad Liks jūs vienkārši uzrunāja uz ielas?
Nē, nu, patiesībā jau tas nebija viņš, bet asistents. Viņš mani
uzaicināja iedzert kafiju. Bet Liks sēdēja netālu kafejnīcā. Es biju
tik satraukta!
Jūs tā uzreiz noticējāt, ka cilvēks, kurš sēž Ņujorkas kafejnīcā, ir Liks Besons? Jūs viņu pēc izskata vismaz pazināt?
Pēc izskata nepazinu, bet vārdu tiešām zināju. Nu, Piektais elements, Žanna D"Arka...
Un jūs uzreiz piekritāt filmēties lomā, par kuru neko nezinājāt?
Nē, jūs mani nepareizi saprotat. Es teicu — viņi man jautāja, vai es
nebūtu ar mieru apmeklēt aktiermeistarības klases. Man nemaz neteica
par lomu — tas bija Lika noslēpums. Kad es atnācu uz provēm, biju ļoti
uztraukusies, jo pirmo reizi stāvēju kameras priekšā. Visapkārt bija
daudz cilvēku, kuri man lika darīt jocīgas lietas.
Piemēram?
Nu, visādas emocijas sejā izrādīt. Ātri mainīt šīs emocijas.
Kad izlasījāt scenāriju, jums patika loma?
Jā, scenārijs bija košs, prikolīgs. Mana varone Valentīna ir meiča, kas
mīl dzīvi. Tas nekas, ka viņa ir drusku ķerta. Jaunībā cilvēkiem ir
jābūt drusku ķertiem, citādi neko dzīvē nesasniegsi.
Kādas jums veidojās attiecības ar Džeisonu Stethemu?
Oi, ar Džeisonu mums bija dziļš emocionāls sakars (skaļi smejas). Viņš
ir ārkārtīgi mīļš cilvēks, es pat teiktu — pūkainītis. To pēc skata nu
galīgi nepateiksi.