Pensijas nepanesamais vieglums
Mamuts, kas minēts šīs franču komēdijas ar dzīves garoziņu
nosaukumā, nav vis aizvēsturiskais dzīvnieks, bet gan ašs mocītis,
kaut arī, protams, ar stāžu. Mamuta saimnieks, ko viņa
iespaidīgā stāva dēļ arī varētu dēvēt par lāga «mamutu», ir vīrs ar
pieredzi, kurš tik tikko ir sasniedzis pensijas gadus. Franču
zvaigzne Žerārs Depardjē, kurš filmā spēlē jaunizcepto pensionāru,
nu pilnīgi un galīgi neasociējas ne ar siltām čībām, ne lēnīgu
čabināšanos televizora ekrāna gaismā un citiem šķietami
pašsaprotamiem pensionāru ikdienas atribūtiem un rituāliem. Seržs
Pilardoss - tā sauc Žerāra Depardjē varoni - savos tikko sešdesmit
ir vitāls un jauneklīgs. Fakts, ka viņam jāatvadās no darba
lopkautuvē, kurā viņš strādā, rada viņā pamatīgu apjukumu. Ko darīt
ar brīvo laiku? Tā viņam čakla darbarūķa dzīvē nekad nav bijusi
problēma, viņš vienmēr ir rosījies un darbojies, bijis cītīgs un
priekšzīmīgs visur, kur strādājis, - gan «kantoros», gan
lopkautuvē. Seržs vienmēr bijis uzticams darbinieks - šķiet, savā
garajā darba mūžā viņš nav atļāvies pat slimot, vienmēr bijis
cītīgs un atbildīgs visos darbos. Likteņa ironija, kas piemeklējusi
Seržu Pilardosu un tikpat labi var piemeklēt ikvienu, - ar
fanātisku uzticību darba devējam nākotnes bonusus nenopelnīsi.
Sliktākajā gadījumā darba devējs būs aizmirsis nokārtot «papīru
lietas», kas Seržam padara neiespējamu šķietami sapelnītās pensijas
saņemšanu. Lūk, arī filmas Mamuts sižeta aizmetnis -
Seržam nav nokārtoti pensijas dokumenti, tālab jādodas savu bijušo
darba devēju meklējumos.
Atpakaļ pagātnē
Serža ceļojums uz vecā motocikla, protams, kļūst arī par viņa ceļojumu laikā un pagātnē, atmiņās un jaunības vīzijās, Seržs satiek gan savu jaunības mīlestību (aktrise Izabella Adžanī), gan tiek konfrontēts ar būtiskiem savas pagājušās dzīves mirkļiem.
Tikai nedomājiet, ka Mamuts ir drūma filma par «pensijas gadiem» un sociālo netaisnību. Tieši otrādi - filmas autori, gados jaunu režisoru duets (Gistavs de Kerverns, Benuā Delepēns), to ir veidojuši ar pievilcīgu humora izjūtu un jauneklīgu dinamiku, pat dullību. (Iespējams, tās piebremzēšana filmas galvenā varoņa vīziju ainās būtu bijusi pat vēlama.) Neviens no šīs filmas veidotājiem nav vecs garā, un vismazāk jau Žerārs Depardjē - viena no franču kino XX gs. otrās puses spilgtākajām zvaigznēm. Aktieris - ikona, kura lomas skaitāmas teju divos simtos (!) kopš debijas 70. gados un kura dramatiskajam talantam piemīt dažādas šķautnes.
Komēdijas virtuozs
Depardjē vienmēr ir bijis virtuozs komēdijas un traģikomēdijas žanrā, kurā lieliski iederas arī filma Mamuts, kas ir viena no interesantākajām Depardjē pēdējā laika filmām. Turklāt aiz Mamuta šķietami komiskajām norisēm jaušama arī pamatīga dzīves mieļu garša, gluži cilvēciskas skumjas un rezignācija, kas nav svešas ne filmas varonim Seržam Pilardosam, ne arī pašam Depardjē. Eksistenciāla smeldze, ja gribat. Tieši šī ir tā sajūta, ko bez pašmērķīgas «matu plēšanas» un dramatiskas forsēšanas panāk filmas veidotāji, stāstot šķietami ēverģēlīgu stāstiņu par dulnu pensionāru bez pensijas, bet ar motociklu. Smeldze nav sveša arī Žerāram Depardjē, īsi pirms darba filmā Mamuts mūžībā aizgāja Žerāra Depardjē dēls aktieris Gijoms Depardjē.
Mamuts/ Mammuth
Drāma, komēdija. Francija, 2010. Režisori Gistavs de Kerverns,
Benuā Delepēns. Lomās Žerārs Depardjē, Jolanda Moro, Izabella
Adžanī.