Ir varoņi, ir supervaroņi, un ir... Henkoks. Šim reklāmas sauklim filmai par brīnumainām spējām apveltīto bomzi un alkoholiķi, vārdā Henkoks, it kā būtu jānozīmē kaut kas dikti īpašs: nu, tipa, ir kritiķi, ir superkritiķi un ir DR + NN, hi, hi... Tomēr tas nenozīmē itin neko, jo Henkoks ir supervaronis, kurš prot lidot un citādi pārvietoties laiktelpā nekā Zirnekļcilvēks vai Raķešvīrs (tikai — visbiežāk Henkoks nekontrolē savas spējās trajektoriju maiņas tāpēc, ka ir totālā šmigā), prot šķaidīt betonu un metālu kā Halks, transformēties jebkurā fiziskajā veidolā (līdz ar to Henkokam neko nemaksā apstādināt ejošu vilcienu, lokomotīvei nodarot vien mazu cilvēkveidīgu buktīti) un ir pakļauts pašrefleksijai kā Ellespuika. "Cilvēki tevi nemīl, Henkok! — Vai es izskatos pēc tāda, kam tas īpaši rūpētu?" — lūk, tipiska Henkoka atbilde tiem, kas, blakus Henkoka labajiem darbiem (kur nu bez pasaules glābšanas vienā riktīgā Holivudas grāvējā?) mēģina viņu vest pie prāta, norādot uz miljonos dolāru pastrādātajiem, burtiski graujošajiem varoņdarbiem — no zemes virsas nolīdzinātās celtnes būtu tas mazākais zaudējums.
Sabiedrības atkritums
Protams, Henkoks, kad ir skaidrā, palīdz policijai un ugunsdzēsējiem, glābj cilvēkus no noziedznieku tīkojumiem, likvidē avārijas. Un — arī pats tās izraisa. Henkoks ir katastrofa. Henkoks neķīrti lamājas un nēsā smirdīgas drēbes. Henkoks ir sabiedrības atkritums. Un — Henkoks ir Vils Smits.
Kārtējā vismīlīgākā Holivudas šokolādīša Vila sololoma, blakus tai nobāl pat smukā blondā Šerlīze Terona un citi brīnišķi specefekti. Sižets īsto cilpu iegūst mirklī, kad Henkokam palaimējas (bet vai tas tā īsti ir?) izglābt no lielām nepatikšanām kādu ietekmīgu PR speciālistu... Un izrādās, ka bomzīgajā dzērājā slēpjas vēl viens talants — reklāmas biznesam nepieciešamas radoša intelektuāļa dotības.
Filmas ideja patika gan Manfredam Mannam (Līdzzinātājs), gan Tonijam Skotam (Valsts ienaidnieks, Bads) — večiem—meistariem, kas pazīst "supergrāvēju" drēbi. Tomēr projekts nonāca ambiciozā Pītera Berga rokās, jo tieši viņu pēc pērnā gada filmas Karaliste/Kingdom (kvazidokumentāls grāvējs par teroristu sarīkotu uzbrukumu ASV karaspēka vienībām kādā musulmaņu valstī) panākumiem izvēlējās topošās filmas galvenā zvaigzne Vils Smits (Holivudā tā notiek bieži, kad aktieris izvēlas režisoru, nevis otrādi). Bet Berga kontā ir vēl labāka filma — Ļoti sliktas lietiņas/Very Bad Things (2005), kas līdz Latvijas ekrāniem nenonāca, — ļoti melna satīra par amerikāņu turīgajiem mietpilsoņiem, kas vecpuišu ballītē pamanās nobendēt striptīzdejotāju un visādi provē tikt vaļā no meičas līķa (ar Kristianu Sleiteru un Kameronu Diazu galvenajās lomās).
Var teikt, ka Henkoks apvieno abas šīs filmas — ciniskos jociņus no otrās, draivu un gandrīz militāristisku spriedzi no pirmās. Par rezultātu spriediet paši, bet Vils Smits šogad jau otru reizi pierāda, ka ir pats krutākais melnādainais zvaigznis Holivudā. Pirmoreiz gan viņš to darīja (Es — leģenda/I am a legend) bez Teronas un tik pulka pikseļu miljardu palīdzības.